Rosina piecas reizes samazināt akcīzes nodokli transportā izmantojamai dabasgāzei 23

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piecas reizes samazināt akcīzes nodokli transportā izmantojamai dabasgāzei, lai veicinātu videi draudzīga auto izmantošanu.

Minētais priekšlikums ietverts piedāvātajos grozījumos likumā par akcīzes nodokli, kas ir daļa no 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.

Patlaban likums noteic, ka akcīzes nodoklis dabasgāzei kā degvielas veidam ir 9,64 eiro par megavatstundu (MWh), tomēr ar likuma grozījumiem rosināts to samazināt līdz 1,91 eiro par MWh.

EM norādīja, ka Latvijā reģistrēts mazs skaits transportlīdzekļu, kuri kā degvielu var izmantot dabasgāzi. Latvijā ir aptuveni 160 šādu transportlīdzekļu, Lietuvā - 380, Igaunijā - 400, Polijā - 3600. "Lai arī šādu transportlīdzekļu radītās emisijas ir būtiski zemākas nekā dīzeļdegvielai, šie transportlīdzekļi nav izplatīti, jo tiem nepieciešamā infrastruktūra Latvijā nav attīstīta," klāstīja EM.

Ar likuma grozījumiem iecerēts veicināt saspiestās dabasgāzes uzpildes punktu izveidi Latvijas teritorijā transportlīdzekļiem, kuros kā degvielu izmanto dabasgāzi. Tāpat jaunā regulējuma mērķis ir siltumnīcefekta gāzuemisiju samazināšanu transportā, un lai veicinātu pakāpenisku pāreju uz videi draudzīgākas un gaisa kvalitāti mazāk ietekmējošas degvielas izmantošanu.

Viens no risinājumiem, kā izvirzīto mērķi sasniegt, EM ieskatā, ir būtisks terminētais akcīzes nodokļa samazinājums dabasgāzei, kuru izmanto kā transporta degvielu.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi transportā izmantojamai dabasgāzei līdz 2026.gadam, kad akcīzes nodokļa likme būs desmit eiro par MWh.

Pēc EM aplēsēm, akcīzes nodokļa mazināšanai dabasgāzei, kuru izmanto kā degvielu transportā, neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. 2018.gadā ieņēmumi valsts budžetā no akcīzes nodokļa par dabasgāzi, kuru izmanto transportā, veidoja 6704 eiro.

Savukārt Finanšu ministrijā norādīja, ka šī likumprojekta negatīvā fiskālā ietekme 2021.gadā būs aptuveni 72 000 eiro, bet turpmākajos gados negatīvā fiskālā ietekme varētu būt lielāka, jo dabasgāzes patēriņš pieaugs, bet citu naftas produktu patēriņš attiecīgi samazināsies.

Sēdes laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) norādīja, ka ir svarīgi turpmākajos piecos gados radīt infrastruktūru, kurā būtu iespējams auto uzpildīt ar dabasgāzi. Ministra ieskatā, valdības lēmums mudinās iedzīvotājus un uzņēmumus iegādāties ar dabasgāzi darbināmus auto.

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda atbalstu izmaiņām akcīzes nodokļa piemērošanā, piebilstot, ka šim solim nav negatīvas fiskālas ietekmes uz valsts budžetu. Reirs norādīja, ka sarunās ar uzņēmējiem ir gūta pārliecība, ka tie ir gatavi attīstīs konkrētās uzpildes stacijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) arī pauda atbalstu likuma izmaiņām, norādot, ka lētāka transportā lietojamā dabasgāze ne tik daudz veicinās iedzīvotājus iegādāties ar gāzi darbināmus auto, cik tas būs izdevīgi sabiedriskajam transportam. Pūce atzina, ka, lai arī dabasgāze ir fosilais resurss, tomēr patlaban ar elektrību darbināmi autobusi nav tik izplatīti, tāpēc dabasgāze sabiedriskajā transportā būs pieejamāks risinājums, kas ļaus ievērojami samazināt izmešus.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka patlaban notiek sabiedriskā transporta nomaiņa Jēkabpilī un plaša nomaiņa paredzēta arī Daugavpilī. Tāpat Linkaita ieskatā, akcīzes nodokļa samazinājums auto gāzei vecinās auto parka nomaiņu arī privātajā sektorā.

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai.