Latvijā pērn satiksmes negadījumos dzīvību zaudējis 141 cilvēks 5

Latvijā pagājušajā gadā satiksmes negadījumos dzīvību zaudējis 141 cilvēks, un kopējā satiksmes drošības stāvoklis nav apmierinošs, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn avārijās bojāgājušo skaits ir pieaudzis par deviņiem cilvēkiem.

Kopumā 2020.gadā avārijas cietušas 4206 personas, kas ir par 471 mazāk nekā gadu iepriekš. Smagi cietusi 491 persona, bet viegli - 3574 satiksmes dalībnieki. Kopumā valstī reģistrēti 18 379 satiksmes negadījumi, kas ir par 2473 mazāk nekā gadu iepriekš.

Letālo negadījumu raksturojums liecina, ka visbiežāk traģiskas avārijas notikušas, uzbraucot gājējiem, transportlīdzekļu sadursmes rezultātā, kā arī, transportlīdzeklim apgāžoties un uzbraucot šķērslim.

Attiecībā uz gājējiem policija novērojusi, ka, tiklīdz iestājas tumšais laiks, pieaug riski šai satiksmes dalībnieku grupai. Šo grupu ietekmē arī cilvēku nevēlēšanās lietot atstarotājus, pārvietošanās nepārredzamās vietās, kā arī alkohola reibums, pirmdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Pērn arī reģistrēti 88 negadījumi, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi. Šādos negadījumos cietušas 62 personas, bet vēl divas gājušas bojā.

"Satiksmes drošības stāvoklis joprojām nav apmierinošs, un, lai arī kopējais negadījumu skaits ir samazinājies, tomēr negadījumos bojāgājušo skaits, manuprāt, joprojām ir ļoti liels. Ja, piemēram, 131 cilvēks pērn izdarījis pašnāvību, 141 dzīvību zaudē avārijās un vēl pieliek klāt noslīkušos, tad kopumā valstī zaudējam ļoti daudzus cilvēkus gada laikā," norādīja Ruks.

Policija ikdienā konstatē ne tikai agresīvus braucējus un ātruma pārkāpējus, bet arī automašīnas, kurām nav atbilstošs riepu protektors un tehniskais stāvoklis. Galvenie avāriju riska faktori ir satiksmes dalībnieku attieksme, minētais transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un ceļa infrastruktūra, skaidroja Ruks.

Pērn VP ekipāžas noformējušas 178 995 protokolus, kas ir par 29 591 mazāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni puse protokolu ir par ātruma pārsniegšanu, kā arī drošības jostu un ķiveru nelietošanu.

2789 protokoli pērn noformēti par braukšanu alkohola reibumā un 211 par braukšanu narkotiku reibumā. Dzērājšoferu skaits pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājies par 750.

Ar stacionārajiem fotoradariem pērn konstatēti 279 682 pārkāpumi, kas ir par 22 666 mazāk nekādu gadu iepriekš. Ar pārvietojamiem radariem pērn konstatēti 83 714 pārkāpumi, kas ir par 3255 vairāk nekā 2019.gadā.

Stacionāro mērierīču konstatētais pārkāpumu skaits gan neliecina par braukšanas kultūras uzlabošanos, vienkārši cilvēki ir šo ierīču atrašanās vietas iegaumējuši, skaidro policijā.

Policijai atliekot tikai pagriezt kameru uz otru ceļa pusi, lai būtu vērojams pārkāpumu skaita pieaugums.