Pavasarī, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs nulles, no ziemas miega mostas krupji, kuri dodas no ziemošanas uz nārsta vietām turpināt savu dzimtu, taču bieži vien šajā ceļā iet bojā zem auto riteņiem, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna.
Viņa pavēstīja, ka ik gadu, šķērsojot autoceļus, bojā aiziet simtiem šo abinieku, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina šajā pavasarī iedzīvotājus ziņot par novērotām krupju migrācijas vietām un pieteikties par brīvprātīgajiem, palīdzot krupjiem šķērsot ceļu. Bet autovadītājus ūdenstilpju tuvumā pārvalde lūdz braukt uzmanīgāk un lēnāk.
Rēna norādīja, ka parastais krupis ir abinieks, ziemu tas pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Bieži vien šo maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, tādēļ krupji ir pakļauti sabraukšanas riskam.
"Krupju migrācijas ceļi ir pastāvējuši kopš neatminamiem laikiem, tāpēc pareizāk pat būtu teikt, ka nevis krupji šķērso ceļus, bet cilvēku veidotie ceļi šķērso krupju ierastos maršrutus," norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja.
Skaidrojot nepieciešamību iesaistīties krupju glābšanā, Skuja uzsvēra, ka dabā ikvienai dzīvībai ir vērtība un krupis tāpat kā daudzas citas dzīvas radības ir būtiska dzīvības ķēdes sastāvdaļa, kurai izzūdot, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars.
Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā jau gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, gan arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Dabas aizsardzības pārvalde Slīteres Nacionālajā parkā jau vairākus gadus veido nožogojumu un ar vietējo iedzīvotāju palīdzību pasargā krupjus no sabraukšanas, taču šādu vietu, kur būtu nepieciešama cilvēku iesaiste, Latvijā ir ļoti daudz.
Pārvalde ir identificējusi vairākas vietas visā Latvijā, kur brīvprātīgie jau tagad var pieteikties palīdzēt krupjiem šķērsot ceļu. Lai apzinātu vietas, kur turpmākajos gados iesaistīties krupju glābšanā, iedzīvotāji par krupju migrācijas vietām var ziņot dabas novērojumu portālā "dabasdati.lv".
Jau zināmie krupju migrācijas maršruti apkopoti pārvaldes infografikā, kas pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes sociālajos tīklos un tīmekļvietnē "daba.gov.lv". Lai pieteiktos par brīvprātīgo palīgu, interesentiem jāraksta ziņa uz e-pasta adresi "[email protected]". Pārvaldes speciālisti sazināsies ar brīvprātīgajiem un sniegs sīkākas instrukcijas un padomus, kā droši un saudzīgi iesaistīties.
Ļoti labi, jo ir kretīni, kas pamanās sabraukt pat ežus, par mazākām radībām pat nerunājot. Tev laikam tas nav aktuāli, jo arī mežu izbraukāšana ar kvadrām bija "pie d**sas"