Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu 4

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits skaidro: “Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai.”

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem. Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.