Baltijas valstīs vairāk nekā puse jeb 55% autovadītāju īsteno neapdomīgus manevrus, tajā skaitā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, izmanto skaņas signālu, kliedz un žestikulē ar rokām uz citiem šoferiem situācijās, kad viņi ir pakļauti stresam uz ceļa, secināts “If Apdrošināšana” veiktajā pētījumā par autovadītāju paradumiem.
Saskaņā ar pētījuma datiem, ātrāk aizkaitināmie autovadītāji starp Baltijas valstīm dzīvo Lietuvā, sekojot latviešiem, bet nosvērtākie šoferi ir no Igaunijas. Sastopamākais autovadītāju nesavaldības iemesls – negaidīta priekšā braucošā auto joslas maiņa, kas sagādā nepatīkamas emocijas gandrīz pusei jeb 45% lietuviešu un vairumam jeb 66% igauņu. Tikmēr Latvijas šoferu vidū izplatītākā situācija, kas izraisa nesavaldību, ir pēkšņa bremzēšana, ko min 65% aptaujāto šoferu, Lietuvā to norādījuši 56% autovadītāju, bet Igaunijā – 50%. Vienlaikus Latvijā vairāk nekā pusei jeb 54% autovadītāju kaitina, ja cita transportlīdzekļa šoferis izmanto mobilo tālruni, bet 53% – negaidīta priekšā braucošā auto joslas maiņa.
“Atsaucoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, Latvijā katram otrajam iedzīvotājam ir autovadītāja apliecība. Tas tikai pierāda, ka individuālā braukšanas kultūra ir svarīgs faktors visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, jo nepatīkamas situācijas uz ceļa norisinās katru dienu. Ikviens reizēm tādas izraisa – tas ir neizbēgami. Taču būtiski ir reaģēt uz tām pēc iespējas mierīgāk un racionālāk, nepārkāpt atļauto braukšanas ātrumu un neļauties emocijām,” akcentē uzņēmuma “If Apdrošināšana” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš.
Kā secināts pētījuma rezultātos, kopumā katrs piektais jeb 17% šoferu situācijās, kurās ir pakļauti stresam, sāk pārsniegt maksimāli pieļaujamo braukšanas ātrumu. Aptuveni katrs desmitais jeb 14% autovadītāju savas emocijas izrāda ar žestikulāciju vai skaņas signālu. Dati liecina, ka vieglāk aizkaitināmi un vairāk pakļauti riskantām situācijām uz ceļa ir gados jaunāki šoferi, īpaši vecuma kategorijā no 18 līdz 44 gadiem.
Turpretī gados vecāki šoferi attiecīgās situācijas uztver mierīgāk, jo tieši puse jeb 50% autovadītāju no 45 līdz 65 gadiem apgalvo, ka šādas situācijas viņi ignorē pilnībā. Aptuveni katrs desmitais jeb 14% autovadītāju vecumā no 45 līdz 54 gadiem atzīst, ka satraukumā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, bet mazāk jeb tikai 8% šoferu līdzīgi rīkotos vecumā no 55 līdz 65 gadiem.
Kubliņa skatījumā lielāks risks un neparedzamība ceļu satiksmē sagaidāma no šoferiem, kuriem ir mazāka auto vadīšanas pieredze un viegla aizkaitināmība: “Autovadītāji vecumgrupā no 18 līdz 34 gadiem saskaņā ar pētījumu, visticamāk, izturēsies neapdomīgi – viņi neaprēķina attālumu līdz šķērslim vai citam transportlīdzeklim, pēkšņi apstājas, negaidīti maina braukšanas joslu, pārbraucot blakus esošajā joslā, nepārliecinoties, vai tur jau nav cita transportlīdzekļa. Savukārt autovadītāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem biežāk pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu mirklī, kad kļūst emocionāli.”
Turklāt uzņēmumā “If Apdrošināšana” atgādina, ka atsevišķās situācijās pārgalvīga braukšana nav saistīta tikai ar pieredzes trūkumu, emocijām vai neuzmanību, bet vēlmi “izrādīties” pasažieriem, kas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu, nodarot bojājumus ne vien automašīnai, bet arī autovadītājam vai pat citiem satiksmes dalībniekiem.
Pirmoreiz dzirdu, ka ātruma pārsniegšana kādam traucē. Tieši otrādi - tie sēņotāji ir vislielākā bēda.