Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja 4,2 miljonu eiro piešķiršanu "Rail Baltica" integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.
Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā.
Ņemot vērā "Rail Baltica" dzelzceļa stacija izbūvi, projekta gaitā plānota Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11.novembra krastmalas un 13.janvāra ielas krustojuma saistītās infrastruktūras pārbūve, gājēju kustības pilnveide Gogoļa ielā, kanālmalas pieejamības nodrošināšana starp "Rail Baltica" Centrālās stacijas projekta robežu pie nojaucamā tirdzniecības centra "Titāniks" un Pilsētas kanālu, kā arī Timoteja - Turgeņeva ielas krustojuma pārbūve.
Tas uzlabos savstarpējos satiksmes savienojumus starp Rīgas Centrālās dzelzceļa staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu, Daugavas promenādi un Vecrīgu.
Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.
Projekta kopējās izmaksas ir 28 miljoni eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums 23,8 miljonu eiro, bet nacionālais finansējums 4,2 miljoni eiro.
Saskaņā ar projekta budžetu nepieciešams Rīgas pašvaldības priekšfinansējums 2,38 miljonu eiro apmērā.
Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Ha un tas ir tikai sākums. Latvija ieslidinās RB vēl vairāk nekā AB, jo projekts izrādīsies dārgāks, līdzfinansējums lielāks.