Ārvalstu investoriem ir liela interese attīstīt atkrastes vēja parkus Latvijas teritoriālajos ūdeņos, norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par "Par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja kopprojekta "Elwind" īstenošanu", ko paredzēts izskatīt valdībā otrdien, 11.janvārī.
Ministrija skaidro, ka pozitīvus priekšnoteikumus vēja parku attīstītāju interesei ir radījis "Elwind" izpētes ietvaros izstrādātais "Jūras plānojums 2030", kurā pietiekami precīzi ir norādītas potenciālās atkrastes vēja parka atrašanās vietas, vienlaicīgi ar tehnoloģiju izmaksu samazināšanos un "Elwind" projekta attīstību.
Komersanta iespējas iegūt licenci jūras telpas un saistīto teritoriālo laukumu izmantošanai noteic Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums un tam pakārtotie Latvijas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi.
Licenci jūras izmantošanai izpētei, būvniecībai, iekārtu uzstādīšanai, būvju ekspluatācijai un elektropārvades kabeļlīniju ierīkošanai izsniedz Ministru kabinets.
Pirms tam valdībai ar ikreizēju rīkojumu jānosaka konkrēta jūras teritorija, kas tiek atvēlēta vēja parka būvniecībai, bet EM mēneša laikā jāizsludina konkurss par tiesībām iegūt licenci uz 30 gadiem šīs teritorijas izmantošanai.
EM skaidro, ka tādējādi uz kopprojektā "Elwind" izvēlēto atkrastes vēja parka laukumu var pretendēt jebkurš privātais vēja parku attīstītājs.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka patlaban "Elwind" provizoriski izraudzīti divi laukumi Latvijas teritoriālajos ūdeņos - 200 kvadrātkilometru liels laukums vēja parka izpētes zonā "E4" un otrs laukums, kas noklāj visu vēja parka izpētes zonu "E5".
EM norāda, ka Latvijas-Igaunijas kopprojekta "Elwind" norise notiek saskaņā ar izstrādāto ceļa karti, ievērojot plānotos termiņus un secīgi attīstot produktīvu, iekļaujošu un efektīvu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, ieskaitot Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes, vadošos nozares komersantus un iespējamos atkrastes vēja parku attīstītājus.
Abu valstu ekonomikas ministri Jānis Vitenbergs (NA) un Tāvi Ass 2020.gadā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz projektu pabeigt līdz 2030.gadam. Plānots, ka vēja parka kopējā jauda būs 700-1000 megavatu, kas gadā varētu saražot vairāk nekā trīs teravatstundu elektrības no atjaunīgiem resursiem - tas ir līdz pat 20% no abu valstu pašreizējā elektrības patēriņa.
Plančiks caur elektrības cenas fiktīvu pacelšanu izdevies! Jau pirms 10 gadiem bija skaidrs, ka cenas tiks kriminālā līmenī celtas pēc visādu valsts izzadzēju mazo hesu būvniecības, sačakarējot upes. Laikam eiropā neizdodas tik viegli biržu nofeilot, kā to varētu LV tirgū. Un dažiem varētu likties, ka Šķēlis kaut kur pazudis! Še ku i. "Tulpes" audzē.
Bija runa, ka varēs laist tīklā savu saražoto, bet to arī apgrieza maksimāli, lai tik būtu neizdevīgāk un nemaisītos pa kājām privātie.