Vaidere iestājas pret EK priekšlikumiem ierobežot koksnes izmantošanu enerģijas ieguvē 20

Koksnes biomasa ir Latvijai nozīmīgs atjaunīgās enerģijas avots, jo tas ir gan videi draudzīgs, gan arī plaši pieejams, turklāt to jau intensīvi izmanto apkurē, norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV), skaidrojot savu lēmumu iestāties pret Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem, kas ierobežotu koksnes izmantošanu enerģijas ieguvē.

Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, politiķe EP Vides komitejā ir iesniegusi grozījumus, lai aizstāvētu koksnes izmantošanu. Vaidere arīdzan norādīja, ka koksnes biomasas izmantošana ir CO2 neitrāls process, jo koki augot piesaista emisijas.

Viņa norādīja, ka energoresursu cenu lēciens, kas piedzīvots aizvadīto mēnešu laikā, ir parādījis, ka Eiropas un arī Latvijas nākotnei jābūt saistītai ar vēl lielāku vietējo energoresursu izmantošanu. Vaideres ieskatā, Latvijas gadījumā ļoti nozīmīga ir koksne.

"Kamēr dabasgāzes cena gada laikā ir pieaugusi ļoti strauji, koksnes kurināmajam tas noticis salīdzinoši krietni mazāk. Tātad ražot enerģiju no videi draudzīgas koksnes biomasas nav tikai "zaļi", tas ir arī ekonomiski izdevīgi. Turklāt tādā veidā mēs mazinām atkarību no Krievijas gāzes un stiprinām savu drošību," norādīja Vaidere.

Deputāte skaidroja, ka EK ir ierosinājusi izmaiņas 2018.gadā pieņemtajā likumā par atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanu. Kaut gan daļa no piedāvātajām izmaiņām ir pozitīvas, tiek piedāvāta arī virkne ierobežojumu koksnes izmantošanai enerģētikā, par spīti tam, ka tā ir klasificēta kā atjaunīgais energoresurss. Piemēram, viens no EK priekšlikumiem, pret ko iestājas Vaidere, paredz vienotus noteikumus visā Eiropas Savienībā (ES) par to, kā valstīm jāizmanto koksnes biomasa, piemērojot tā saucamo kaskādes principu. Tāpat ir bažas, ka tiks nevajadzīgi palielināta birokrātija pat mazu meža platību īpašniekiem.

Vaidere akcentēja, ka Eiropas zaļais kurss ir jāīsteno Latvijai izdevīgā veidā. Viņa uzsvēra, ka šādas izmaiņas koksnes izmantošanā politiķe neatbalsta, jo EK nav ņēmusi vērā dalībvalstu atšķirīgo situāciju. To eiroparlamentāriete ir uzsvērusi arī saviem kolēģiem - Latvijā meži klāj vairāk nekā pusi valsts teritorijas, kamēr, piemēram, Nīderlandē tie ir vien 10%.

Viņa arī uzsvēra, ka virknē valstu koksne nav piemērots enerģijas avots, jo šī resursa ir maz un tas jāsargā, savukārt Ziemeļeiropā koksne ir ne vien pieejama lielā apjomā, bet ir arī teju vienīgais atjaunīgais energoavots apkurei ziemas sezonā.

"Nav saprātīgi, ka šajā gadījumā visas valstis tiek "mestas pār vienu kārti", jo situācija katrā ir atšķirīga. Turklāt mums, atšķirībā no blīvi apdzīvotām valstīm, ir daudz krūmāju, kuru izciršana gan atbrīvo vietu augstas kvalitātes kokiem, gan arī kalpo kā izejmateriāls enerģijas ražošanai," pamatoja Vaidere, piebilstot, ka jāveicina koksnes izejmateriālu izmantošana vietējā ražošanā un apkurē, savukārt vairāk jāeksportē preces jau ar augstāku pievienoto vērtību.