Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.
Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamāsenerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.
Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.
EM atzīmēja, ka kodolenerģijas attīstības jautājumi ir arī Eiropas Komisijas redzeslokā, rosinot dalībvalstu diskusiju par kodolenerģiju un dabasgāzi kā par klimatam draudzīgiem enerģijas avotiem. Latvijas oficiālo viedokli šajā jautājumā patlaban formulē Finanšu ministrija (FM), kuras kompetencē ir ES ilgtspējas taksonomijas jautājumi.
Ministrijā vienlaikus norādīja, ka iepriekš atomelektrostaciju potenciāls Latvijā ir izvērtēts sadarbības projektos ar Fizikālās enerģētikas institūtu un Latvijas Universitāti. Pētnieki iepriekš atzinuši, ka Latvijas gadījumā tas nav vidēja termiņa jautājums līdz 2030.gadam. Mūsdienu elektroenerģijas sistēmā, kad arvien palielinās atjaunojamo energoresursu ar mainīgu ražošanas raksturu daļa, tā saucamajām bāzes slodzes stacijām - ogles un atomelektrostacijas - ir apgrūtināta darbība.
EM atzīmēja, ka tās nevar pieskaņoties mainīgam ražošanas grafikam un līdz ar to samazinās šo staciju pilnas slodzes darba stundu skaits gadā, kas paaugstina šo staciju elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Ražošanas izmaksas ir atkarīgas arī no staciju slēgšanas izmaksām.
Reizē pētnieki arī uzsvēruši, ka atbilstoši Starptautiskās enerģētikas aģentūras vidējiem aprēķiniem 2020.gadā prognozētās vidējās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ES valstīs ir - sauszemes vējam 40,7 eiro par megavatstundu (MWh) un atomelektrostacija - 76,1 eiro par MWh.
Kā ziņots, tieslietu ministrs Jāns Bordāns (JKP) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzdevuši EM sagatavot analītisks ziņojumu par īstermiņa risinājumiem alternatīvajiem dabas gāzes piegādes avotiem, par kodolenerģijas izmantošanas iespējām nākotnē kā alternatīvu enerģētikas avotu dabas gāzei, kā arī pieņemto lēmumu par valsts naftas rezervju glabāšanu Latvijas teritorijā izpildi, liecina 1.februāra valdības sēdes protokols.
Žēl, ka negrib attīstīt kodolenerģētiku, jo tā ir cilvēkiem daudz drošāka, salīdzinot ar elektroenerģijas iegūšanu ar saules paneļiem! No ātomelektrostaciju jumtiem nokritušo cilvēku skaits ir nesalīdzināmi mazāks par to skaitu, cik ir novēlušos no jumtiem saules paneļu licēji!
Jau attīsta pa jaunam. Saucās kodolsintēze, tikai vēl 10-30-50 gadus jāpagaida.