Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums sniegs būtisku drošības pienesumu visām Baltijas valstīm un Somijai, pārliecināts Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, ceturtdien Levits Lietuvā piedalījās Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma atklāšanas ceremonijā, uzsverot, ka starpsavienojuma atklāšana Jauņūnu kompresoru stacijā ir nozīmīgs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un Somijai.
"Šis ir vēsturisks notikums visas Eiropas interesēs. Tādējādi palīdzam nostiprināt Eiropas enerģētisko drošību. Mēs pierādām, ka esam drošs Eiropas izaugsmes reģions, un nodrošinām savu politisko un ekonomisko nākotni un labklājību," uzsver Valsts prezidents.
Valsts prezidents norāda, ka nepieciešams stiprināt enerģētisko drošību, kā arī diversificēt enerģijas avotus tā, lai Eiropa būtu drošāka un neatkarīgāka no dažādiem notikumiem, kurus ir grūti paredzēt. Viņš akcentē, ka Latvija ar cerību skatās nākotnē, kad tiks pabeigti arī citi reģionālie gāzes infrastruktūras projekti Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, kā arī Somijā un Polijā.
Vienlaikus Levits norāda, ka reģiona lielākajai pazemes gāzes krātuvei Inčukalnā arī nākamajos gados būs svarīga loma enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Viņš uzsver, ka Inčukalna gāzes krātuve var spēlēt lielu lomu, uzkrājot gāzi, kad gāzes cena ir zemāka, lai izmantotu tad, kad cena palielinās. Valsts prezidents atzīmē, ka tagad stratēģiski nozīmīgā Inčukalna gāzes krātuve ir sasaistīta ar visu Eiropu caur Lietuvu, caur šo starpsavienojumu ar Poliju.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atklāšanas pasākumā norādīja, ka Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma darbības sākšana apliecina reģiona valstu solidaritāti un apņēmību risināt vissarežģītākos jautājumus, lai stiprinātu reģiona enerģētisko neatkarību.
"Kopīgā mērķa sasniegšanai - reģiona gāzes tirgus stiprināšanai un gāzes piegāžu drošībai - mums vēl ir jāpabeidz arī citi reģionālie gāzes infrastruktūras projekti Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, kā arī Somijā un Polijā," pauda Vitenbergs.
Gāzesvads starp Poliju un Lietuvu tika nodots ekspluatācijā 2022.gada 1.maijā. Gāzesvada garums ir 508 kilometri, un dabasgāze var plūst abos virzienos. Jaunais gāzesvads efektīvi paplašina Eiropas gāzes tirgu un stiprina Baltijas valstu un Somijas reģiona enerģētisko neatkarību.
Šodien, piedaloties Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam, Polijas prezidentam Andžejam Dudam, Latvijas Valsts prezidentam, Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simsonei notika Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma svinīga atklāšana.
Sen jau vajadzēja.
LV var izveidot vienu no lielākajām gāzes krātuvēm eiropā. Potenciāls ap 60-70 miljardiem cm3 gāzes.
LV Varētu no ASV vasarā pirkt LNG un ziemā apgādāt lielākās eiropas valstis.