Pirmo reizi kopš 20. gs. vidus atjaunoti koku stādījumi gar valsts ceļu; LVC kolektīvs Taurenē iestādīja aleju 7

Foto: Renārs Koris

LVC | 8.maijs 2022 8:20

6. maijā VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) kolektīvs talkoja Taurenē, pie reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30).

Sadarbībā ar AS Latvijas valsts meži (LVM) speciālistiem un kolēģiem no VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tur tika iestādīta koku aleja. Kopš pagājušā gadsimta 60.-70. gadiem tā ir pirmā reize, kad gar valsts autoceļu tika izveidoti koku stādījumi.

Kopumā tika iestādīti 55 Fastigiata ozoli, kā arī vairāki pīlādži. Visi stādi ņemti no LVM kokaudzētavas. Ozoli iestādīti uz valstij piederošas zemes, ceļa nodalījuma joslā aiz grāvja, līdz ar to neradīs draudus satiksmes drošībai, bet ar laiku veidos skaistu aleju. Izvēlētā ozolu šķirne ir ar kompaktu, ovālu vainagu, kas nozīmē, ka to zari nestiepsies pāri ceļam un neradīs problēmas ar redzamību. Ceļa posms, gar kuru atjaunota aleju, atrodas apdzīvotā vietā un ir labi pārredzams.

2016. gadā tika pabeigti pārbūves remontdarbi uz reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posmā no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam aiz Taurenes (24,6.-38,0.km). Lai varētu realizēt ceļa pārbūvi, bija jāizcērt ceļmalā esošā liepu aleja. Tagad aleja tika atjaunota.

"Mūsu darbības bieži vien ir saistītas ar koku izciršanu. Dēļ satiksmes drošības prasībām, sakarā ar būvdarbiem, kuru laikā ir jāatjauno ceļa profils, jātīra grāvji. Mēs apzināmies, ka tas ir ieguvums ceļam kā infrastruktūrai un drošībai, bet bieži vien zaudējums dabai, apkārtējiem iedzīvotājiem," stāsta LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. "Mēs arī apzināmies, ka varam atlīdzināt dabai un sabiedrībai, atjaunojot stādījumus gar ceļiem, kur tas ir iespējams, pirms tam izvērtējot visus satiksmes drošības un ceļu uzturēšanas aspektus. Turpmāk LVC kolektīva talkas plānojam rīkot valsts ceļu tīklā, un katru gadu centīsimies sameklēt piemērotu posmu, gar kuru varam veidot koku vai krūmu stādījumus," uzsver Lazdovskis.

"Mēs esam pateicīgi par padomiem un atbalstu kolēģiem no AS Latvijas Valsts meži. Kas zina, iespējams, šī mūsu sabiedriskā iniciatīva ar laiku pāraugs konsekventā programmā ar zināmu regulāru finansējuma apmēru," saka LVC vadītājs.

Patlaban uz vairāk nekā 9,6% no VSIA Latvijas Valsts ceļi pārziņā esošajiem autoceļiem vēl joprojām sastopami 20. gadsimta vidū speciāli veidotie apstādījumi, galvenokārt vienpusējās un divpusējās alejas, kā arī sniega aizturstādījumi.

Taču jauni koku stādījumi gar autoceļiem vairs netiek veidoti. Daudzviet ceļu malās augošie koki tagad apdraud satiksmes drošību, jo atrodas pārāk tuvu braucamajai daļai. Savukārt lūstošie koku zari var radīt nevēlamas sekas gan autotransportam, gan cilvēkiem. Vietām agrāk stādītie dekoratīvie krūmi un koki ir iznīcināti, jo traucējuši krustojumu pārredzamību un bijuši par šķērsli ceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, kā arī autoceļu posmu rekonstrukcijai.

Tomēr ir palikušas ceļmalas, kuras rotā koku stādījumi, un vairākas valsts ceļu alejas ir valsts aizsargājamo aleju sarakstā:

·       Jaunmoku aleja pie autoceļa Tukums–Jaunmokas (V1443)  pie Jaunmokām (7,06.- 7,68.km) (V1443);

·       Blankenfeldes muižas aleja pie autoceļa Veczāmeļi–Blankenfelde (Saulītes)–Augstkalne (V1078) (7,65.- 9,32.km);

·       Elejas ozolu aleja pie autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (A8) (69,35.-70,35.km);

·       Popes muižas aleja pie Pievedceļš Popes estrādei (V1355) (0,00.-1,10.km);

·       Kalētu liepu aleja pie autoceļa Bārta–Kalēti–Gramzda (V1218) (10,18.-11,09.km);

·       Lielauces ozolu aleja pie autoceļa Dobele–Īle–Auce (V1128) (29,18.- 31,00.km);

·       Raiskuma aleja pie autoceļa Cēsis–Raiskums–Auciems (V287) (2,54.- 4,25.km);

·       Vecmoku kļavu aleja  pie autoceļa Tukums–Lazdas (V1442).

Šajās astoņās alejās kopumā ir vairāk nekā 1400 koku ar vidējo vecums no 70 līdz 165 gadiem. LVC sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) Kohēzijas fonda projekta Nr.5.4.3.0/20/I/001 Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai ietvaros līdz 2023. gada nogalei tiks veikta šo aleju sakārtošana.

2021. gadā tika pabeigta valsts reģionālā autoceļa Duči–Limbaži (P53) posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem (18,35.-25,92. km), kur visā būvdarbu posmā tika saglabāti ainaviski nozīmīgie koki, kā arī bērzu un balto vītolu aleja pie Limbažiem.

Aleju un citu koku stādījumu vēsture

Koku alejas gar ceļa malām sāka stādīt vēl 18. gadsimtā, lai pasargātu gājējus un braucējus no saules tveices, vēja brāzmām un lietus. To uzdevums bija novērst grunts ceļu izkalšanu un putekļošanos, aizsargājot ceļa klātni no vēja un nokrišņu iedarbības. 19. gadsimtā, ietekmējoties no Rietumeiropas dārzu un parku modes, muižnieki Latvijā stādīja alejas kā piedevu pie muižas apbūves centrālās ēkas. Ceļa apstādījumi tika veidoti divās iespējami taisnās koku rindās ceļa nomalēs, retāk – aiz ceļa sānu grāvjiem.

20. gadsimta otrajā pusē gar galvenajiem ceļiem sāka stādīt eglīšu dzīvžogus, lai ziemā pasargātu ceļus no aizputinājumiem un vienlaikus tas pasargāja ceļmalās augošās lauksaimniecības kultūras no  automašīnu  izplūdes gāzēm. Šie apstādījumi arī samazināja autosatiksmes troksni ceļa tuvumā esošajās dzīvojamās un sabiedriskajās ēkās.

Koku stādīšana pie ceļiem Latvijā aizsākās kā Meža dienas 1928. gadā Varakļānos, kad pēc mežziņa Pētera Purvīša (1895-1996) iniciatīvas tika sarīkota sabiedrisko ēku apstādīšana ar kokiem un ierīkots pilsētas bulvāris.

1930. gados Meža dienu pasākumi bija vērienīgi un tika apstādīts ceļa posms Tukums–Brizule, Sēmes pagastā. Savukārt Meža dienās 1932. gadā tika iestādīta ķiršu aleju gar autoceļu no Lietuvas robežas līdz Ventspilij. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis 1934. gadā Zemkopības ministrijai uzdeva izstrādāt apstādīšanas un izdaiļošanas darbu plānu valsts mērogā.

1935. gada Meža dienās ministru prezidents Kārlis Ulmanis Jelgavas šosejas malā iestādīja pirmo bērzu, pēc tam pa vienam kokam stādīja visi valdības locekļi. Apstādīto šoseju, kas savieno Rīgu ar Jelgavu Rīgas pilsētas robežās, vēlāk nosauca par Vienības gatvi.

1939. gadā Meža dienas tika atklātas pie Piņķu baznīcas. Šo dienu nozīmīgs pasākums bija ķiršu alejas stādīšana, kad tika iestādīti 16 tūkstoši ķiršu koku, izveidojot Kalpaka (Uzvaras) gatvi 60 km garumā ceļa posmā Rudbārži–Skrunda–Saldus. Tās bija vērienīgākās Mežu dienas visā meža dienu vēsturē, kā arī pēdējās Latvijas brīvvalstī.

Meža dienas atdzima 1995. gadā, kad mežu platību atjaunošanā Jūrmalas virsmežniecībā piedalījās valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ķekavas skolas audzēkņi. 1996. gadā dzima ideja par Latvijas robežu apstādīšanu ar ozoliem. Pirmie ozoli tika iestādīti Grenctāles robežpunktā gar Latvijas un Lietuvas robežu.

 

 
7 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
gunbox 9.maijs 2022 11:22
4 1 Atbildēt

Nevienam neienāca prātā, ka CS negadījumā kāds no šiem kokiem varētu būt kādam letāls tā vietā, lai aizripotu pa tukšu lauku? Varbūt ne tā pat vien jau 50 gadus gar ceļiem kokus nestāda? Valsts vienkārši slīkst idiotos. Un kā parasti pūst no augšas.

Nujā 9.maijs 2022 11:48
4 5 Atbildēt

Idiotiem, kas brauc nost no ceļa, traucē koki, akmeņi, govis, traktori un pat ēnas. Nu nepisaties pāri savu iespēju robežām! Maksimālais ātrums pilnīgi noteikti nav minimālais! Pie mums katrs stūri sagrābt spējušais uzskata ka jābrauc kā pēdējo reizi, neatlaižot gāzi un obligāti ņemot vērā spidometra kalibrācijas kļūdu kas pieprasa bērt pa virsu 10km/st virs tā, ko redz uz ceļa zīmes.

MMX 9.maijs 2022 11:34
3 0 Atbildēt

Problēma ir netikai avāriju sekas. Kokus stāda pašā grāvja malā, kas nozīmē, ka grāvi vai nu neplāno tīrīt, vai arī tīrīs kopā ar visām saknēm. Rodas jautājumi par LVC administrācijas izpratni par to ar ko viņi nodarbojas. Bet varbūt viņi zin kaut ko vairāk un gatavojas pārejai uz zirgu transportu, kam tās alejas arī bija paredzētas.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Ar ko atšķiras Toyota RAV 4 Adventure? (+VIDEO) 3

Toyota RAV4 ir tik pazīstams un karjeru piepildījis automobilis, ka šķiet, ko vēl ar to mašīnu iesākt, ja ne izlaist pilnīgi jaunu modeli? Tomēr Toyota ir citās domās, un dāvina mums īpašu RAV4 modeli Adventure. Tulkojumā tas ir Piedzīvojums, un mūsu uzdevums ir noskaidrot, cik piedzīvojuma ir Piedzīvojumā! Lasīt vairāk

 

Dzērājšoferiem tiesību atgūšanai būs jāapmeklē uzvedības korekcijas programmas

Ministru kabinets otrdien, 17. maijā, atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest obligātu prasību apmeklēt uzvedības korekcijas programmas tiem autovadītājiem, kas pieķerti pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Lasīt vairāk

 

Uz valsts autoceļiem sākti bedru masveida remontdarbi 4

Iestājoties bedru labošanas tehnoloģijām atbilstošiem laika apstākļiem, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) uz valsts ceļiem sācis bedru masveida remontdarbus, aģentūru LETA informēja LAU pārstāvji. Lasīt vairāk

 

Tesla ietriecas ēkas fasādē (+ VIDEO) 16

Video kameras ASV pilsētā Kolumbusā fiksējušas brīdi, kad Tesla Model 3 nebremzējot ietriecas kādas ēkas stikla fasādē. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti