Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma rosināt nodot vērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kolektīvo iesniegumu par retākām automašīnu tehniskā stāvokļa kontrolēm.
Iniciatīvas pārstāvis Andris Vītols komisijā pauda nostāju, ka Latvijas "sabiedrība jau vairākkārt ir paudusi vēlmi samazināt administratīvo slogu vieglo automašīnu īpašniekiem". Pēdējo reizi jautājums skatīts 2016.gadā Saeimā pēc Latvijas pilsoņu attiecīgas iniciatīvas iesniegšanas likumdevējam. Kā atzīmēja Vītols, toreiz kā būtiskākie argumenti nepilnīgai iniciatīvas īstenošanai esot minēti neapmierinošais ceļu stāvoklis un labi funkcionējošais mehānisms, kā no personām iekasējams transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un administratīvo pārkāpumu naudas sodi.
Viņaprāt, abas minētās problēmas astoņus gadus vēlāk lielā mērā esot zaudējušas savu aktualitāti. Vītola ieskatā, autoceļu tehniskais stāvoklis ir uzlabojies, un kopumā tas daudz neatpaliekot no Lietuvas, kur tehniskās apskates termiņš ir divi gadi. Savukārt administratīvo pārkāpumu naudas sodu iekasēšanai ir izveidots mehānisms, kurā panākta efektīva tiesu izpildītāju iesaiste, norādīja Vītols.
Tāpat iniciatīvas pārstāvis sacīja, ka desmit Eiropas Savienības valstīs automašīnas tehniskā apskate ir noteikta ik pēc diviem gadiem. Vītols uzskata - ja tiktu pagarināts tehniskās apskates termiņš, tas liktu automašīnu īpašniekiem labāk rūpēties par savu auto.
Idejas autors uzskata, ka līdz ar šādām pārmaiņām samazināsies administratīvais slogs gan iedzīvotājiem, gan valsts pārvaldes institūcijām, kam būtu jāiegulda mazāk resursu tehniskās pārbaudes administrēšanā, kā rezultātā ietaupītos budžeta līdzekļi, ko iespējams novirzīt citām vajadzībām.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands komisijā uzsvēra, ka regulāras un rūpīgas tehniskās apskates ir svarīgs aspekts satiksmes drošībai.
Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskā departamenta vadītājs Jānis Liepiņš uzsvēra, ka bojāgājušo skaita statistika uz Latvijas ceļiem nav iepriecinoša, proti, pēc 2021.gada datiem Latvija ir augstajā trešajā vietā pēc bojāgājušajiem uz ceļiem Eiropas Savienībā. Satiksmes drošību ietekmē trīs faktori: ceļu infrastruktūra, autovadītāja un automašīnas stāvolis.
Kā komisijā atzīmēja CSDD pārstāvis, pēc Eiropas Komisijas (EK) datiem, 10% ceļu satiksmes negadījumu ir saistīti ar auto stāvokli. Turklāt pēc CSDD datiem, ar pirmo reizi tehnisko apskati neizejot 40% automašīnu, bet dienā vidēji 23 automašīnām tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, no tām 62% ir problēmas ar bremžu sistēmu.
Deputāts Edgars Tavars (AS) vērsa uzmanību, ka jau patlaban Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, tostarp iesniegti priekšlikumi par izmaiņām automašīnu tehniskās apskates regularitātē.
Deputāts, bijušais ceļu policists Edmunds Zivtiņa (LPV) pauda nostāju, ka esot pienācis laiks, lai domātu par tehniskās apskates liberalizāciju, bet tas esot sensitīvs jautājums.
Savukārt Gunārs Kūtris (ZZS) akcentēja ceļu infrastruktūras kvalitāti. Viņaprāt, cilvēkiem nav jāmaksā par automašīnu biežāku tehnisko apskati, lai novērstu vienu no būtiskiem ceļu negadījumu cēloņiem.
Par iniciatīvas nodošanu komisijai vēl būs jālemj Saeimā.
2018.gadā pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā nosaka, ka vienreizējā apskate ir jāveic divu gadu laikā pēc transporta reģistrācijas, nākamā apskate ir jāveic divu gadu laikā pēc pirmreizējās apskates, bet turpmāk, kad automašīna ir sasniedzis četrus un vairāk gadus, apskate ir jāveic ik pēc gada.
Tak pienemiet vienreiz to lemumu , ka tas ir rietumeiropa , pilnigi jauna auto iegade pirma tehniska ir pec 4 gadi un tad sakas 2 + 2 un auto , kas ir vecaks pa 8gadi iet tehnisko katru gadu , kas atiecas uz autobusiem un taksiem , tiem tehniska ir katrus 6 menesus