Latvijas dzelzceļa infrastruktūra atbilst noteiktajam Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" vilcienu standartam un to iepirkuma tehniskās specifikācijas noteikumiem, aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.
Viņš papildināja, ka LDz patlaban realizē vērienīgus dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas darbus, tomēr, jau gatavojoties būvniecības procesam, visas veicamās darbības tika saskaņotas ar iesaistītajiem partneriem, kā arī būvdarbu laikā noteiktās izmaiņas vilcienu kustībā tiek savlaicīgi saskaņotas ar visām atbildīgajām pusēm.
"Tomēr arī ar šiem atsevišķajiem uzlabošanas darbiem Latvijas dzelzceļa infrastruktūra, tostarp sliežu ceļi, attālums no platformām līdz vilcienam, kontakttīkla parametri, kā arī tā spriegums, atbilst noteiktajam "Škoda Vagonka" vilcienu standartam un to iepirkuma tehniskās specifikācijas noteikumiem," atzīmēja Pļavnieks.
Tāpat Pļavnieks norādīja, ka 2023.gada decembra nogale un šī gada janvāris pierādīja, ka jauno elektrovilcienu ekspluatācijas rezultātā rodas daudzskaitlīgi, izkaisīti un neprognozējami ar jaunā ritošā sastāva tehniskajiem traucējumiem saistīti incidenti, papildinot, ka, apkopojot statistiku no šā gada sākuma līdz 24.janvārim, var redzēt, ka ar desmit vai vairāk minūšu kavējumu braukuši vai tikuši pilnībā atcelti aptuveni 7,2% no visiem šajā periodā plānotajiem pasažieru vilcienu reisiem.
Balstoties uz LDz rīcībā esošajiem datiem, no kavētajiem vai atceltajiem pasažieru vilcienu reisiem aptuveni 69% bija saistīti ar "Pasažieru vilciena" ritošā sastāva bojājumiem, bet aptuveni 20% ar cēloņiem, kas saistīti ar LDz infrastruktūras bojājumiem vai citiem ar LDz darbību saistītiem iemesliem, norādīja Pļavnieks.
Savukārt vēl aptuveni 11% vilcienu reisu kavējās trešo pušu izraisīto iemeslu dēļ, piemēram, nelaimes gadījumiem uz sliedēm, ceļu satiksmes negadījumiem pie dzelzceļa pārbrauktuvēm un citiem iemesliem, minēja Pļavnieks.
"Ņemot vērā šo izteikti lielo pasažieru vilcienu kavējumu skaitu, nonācām pie secinājuma, ka iepriekšējos gados efektīvi strādājusī visu iesaistīto pušu sistēma pasažieru vilcienu masveida kavējumu gadījumā nav pietiekami efektīva," norādīja Pļavnieks.
Tādējādi LDz kopā ar Autotransporta direkciju, "Pasažieru vilcienu" un Satiksmes ministriju ir ieviesusi vienotu tiešsaistē esošu incidentu apziņošanas datu bāzi, kas tūlītēji jau ir sniegusi iespēju daudz operatīvāk visiem iesaistītajiem saņemt informāciju, atzīmēja Pļavnieks.
"Savukārt, lai "Pasažieru vilciens" varētu operatīvi veikt bojātā ritošā sastāva evakuāciju, pārvadātājam ir iespēja izmantot ne tikai savā rīcībā esošās, bet arī LDz meitas uzņēmuma "LDz Cargo" rezerves lokomotīves," sacīja Pļavnieks.
Vienlaikus Pļavnieks uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem, uzsākot gatavoties "Škoda Vagonka" elektrovilcienu ekspluatācijai Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā, LDz pielāgoja šo vilcienu prasībām visas elektrificētās līnijas, kā arī izstrādāja jaunu, šiem elektrovilcieniem atbilstošu vilcienu kustības digitālās radiokomunikācijas sistēmu, kā arī 2023.gadā "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" veiksmīgi veica testa braucienus.
"Lai sagatavotos jauno elektrovilcienu ekspluatācijas uzsākšanai, LDz šā gada sākumā palielināja arī LDz dispečeru kapacitāti," atzīmēja Pļavnieks.
LETA jau vēstīja, ka pērnā gada izskaņā "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti uz Latvijas dzelzceļa. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu, piemēram, kavējot vairāk nekā desmit vilcienu reisu gandrīz visās līnijās.
Jau ziņots, ka pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā. Visus 32 elektrovilcienus "Pasažieru vilciens" varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Pēc tam kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
Kāda atšķiriba, kādā svešvalodā runā? Kādreiz vajadzēja runāt zviedriski, vāciski, krieviski, a tagad angliski. Manuprāt jārunā latviski, ja reiz dzīvojam Latvijā un izmantot tulku, tādejādi norādot, ka esam diži un vareni, vai kā tur bija.