Atbalsta Rīgas metropoles areāla integrēta sabiedriskā transporta plānu līdz 2030.gadam 11

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu no 2024.gadam līdz 2030.gadam.

Plāna mērķis ir nodrošināt sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un panākt privātā autotransporta izmantošanas samazināšanu Rīgas metropoles areālā, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp mikromobilitātes rīkiem.

SM skaidro, ka Rīgas metropoles areāls ietver Rīgu un 22 apkārtējās pašvaldības - 19 novadu pašvaldības, ieskaitot Valmieru un Ogri, un 3 pilsētu pašvaldības - Rīga, Jelgava un Jūrmala.

SM norāda, ka 2022.gadā Rīgas metropoles areālā bija 488 reģionālās nozīmes autobusu maršruti, kuros tika pārvadāti 15,6 miljoni pasažieru jeb 72% no kopējā Latvijas autobusu pasažieru skaita un 47% no maršrutu skaita un 59% no reisu skaita, kas norāda uz areāla iedzīvotāju blīvumu.

SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova valdības sēdē norādīja, ka tostarp plāns paredz sabiedriskā transporta jomā virzīties uz vienotu tarifu-vienota biļete-vienots integrēts tīkls. Tādējādi mobilitāte būtu kā pakalpojums - digitāla platforma ar integrētiem pakalpojumiem, ieskaitot visu transporta veidu maršrutu plānošanu reāllaika režīmā, biļešu pasūtīšanu un iegādi.

Viņa minēja, ka Rīgas metropoles areāla vienotas biļetes ieviešana būs sarežģīts un laikietilpīgs darbs, tādēļ tiek paredzēts, ka to varētu ieviest līdz pat plāna beigām - 2030.gadam. Savukārt pilotprojekts par vienotās biļetes izveidi Pierīgā valdībā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī, kas paredz, ka pasažieris varētu iegādāties vienu laika biļeti braucienam reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutu A zonā un "Rīgas satiksme" apkalpotajos maršrutos.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) vērsa uzmanību, ka sabiedriskā transporta jomā no reģionu skatupunkta būtu nepieciešams padomāt, vai zaļināšanas mērķus nevajadzētu fokusēt uz lielajām pilsētām. Attiecīgi no šī pienākuma atbrīvojot lauku teritorijas. "Iespējams, būtu vērts par šo formātu padiskutēt un mainīt pieeju," norādīja Valainis.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sacīja, ka piekrīt šai loģikai, tomēr Autotransporta direkcija (ATD) jau patlaban vērtē, kā mazāk apdzīvotās vietās salāgot sabiedriskā transporta veida lielumu, kā arī tiek attīstītas pieturas pēc pieprasījuma.

Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV) norādīja, ka Ministru kabineta protokollēmums ir jāpapildina, nosakot, ka ziņojumā būtu jāmaina viss, kas parādās attiecībā uz "Rail Baltica", jo projekta tvērumu valdībā vēl skatīs.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) valdības sēdē atzīmēja, ka pirms diviem mēnešiem notikušajās mācībās atklājušās problēmas saistībā ar evakuāciju ārkārtas situācijā. Viņš piebilda, ka secinājumi ir klasificēti un tiek saskaņoti.

"Aizvest cilvēkus no Krāslavas līdz Rīgai ar eletroauto ir izaicinājums, bet būsim reāli, kaut ko evakuēt būs vēl lielāks izaicinājums, ja nebūs infrastruktūra, kur auto uzlādēt," sacīja Kozlovskis. Viņš aicināja pārskatīt prasības attiecībā uz sabiedriskajiem pārvadātājiem noteikto elektroautobusu iegādes apjomu.

Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus, tostarp maršrutu tīkla attīstības plānu, biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus un citus nosacījumus. Šo mērķi plānots sasniegt, veidojot lielāku uzsvaru dzelzceļa pārvadājumiem, nodrošinot valsts garantēto pakalpojumu apmēra noteikšanu dotējamo maršrutu segmentā, veicinot komerciālo/valsts nedotēto maršrutu veidošanu, ieviešot atsevišķos maršrutos bezmaksas sabiedrisko transportu, maršrutu tīkla pārskatīšanu un uzlabošanu, kā arī būtisku uzlabojumu veikšanu transporta infrastruktūrā.

SM norāda, ka nākotnes investīcijām sabiedriskajā transportā ir jāņem vērā divi galvenie priekšnoteikumi, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) noteiktos siltumnīcefekta gāzu nulles emisijas mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Pirmkārt, jāīsteno sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju pārvaldības reformu, lai īstenotu finansiāli ilgtspējīgu rīcības plānu, kā arī sabiedriskā transporta reformu, lai varētu izveidot ilgtspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu.

Vienlaikus SM piebilst, ka tādu pārmaiņu ieviešana kā pāreja uz integrētu mobilitātes sistēmu un vienotu biļešu sistēmu, ir izaicinājums. Lai gan politikas noteikšana var palīdzēt izveidot sistēmu, pārmaiņu ieviešanas process ir tikpat svarīgs, lai mobilizētu iestādes un ieinteresētās puses rīcībai.

Plāna uzdevumi paredz nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību visos Rīgas metropoles areāla attīstības centros, lai nodrošinātu iedzīvotāju nokļūšanu uz izglītības un veselības aprūpes, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī darbavietām, nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību visām iedzīvotāju sociālajām grupām, tostarp invalīdiem, personām ar zemiem ienākumiem, kā arī skolēniem un studentiem.

Tāpat plāna uzdevumi paredz attīstīt multimodālus sabiedriskā transporta pakalpojumus, optimizējot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un nodrošinot dzelzceļa transportu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, ieviest transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu, izveidojot vienotu tarifu un norēķinu sistēmu Rīgas metropoles areāla teritorijās un transporta veidos, kur tas ir iedzīvotājiem ērti un ekonomiski izdevīgi. Vienlaikus plānots attīstīt klimatneitrālu sabiedrisko transportu, veicinot nulles emisiju transporta līdzekļu izmantošanu, iedzīvotāju mobilitātes modālā sadalījuma izmaiņas, samazinot privātā autotransporta izmantošanu.

Papildus SM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par veicamajiem pasākumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu kompensācijas apjoma samazināšanai", kas izstrādāts ar mērķi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem kompensācijas apjoma samazināšanai, lai risinātu jautājumu par papildu nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai.

Lai ieviestu valsts budžetu mazinošus pasākumus, ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, līdz ar to potenciālā ietekme var veidoties tikai nākamajos periodos pēc grozījumu normatīvajos aktos stāšanās spēkā, norāda SM.

Tostarp ministrijā min, ka valsts budžeta izdevumus mazinošie pasākumi būtu reģionālās nozīmes maršrutu tīkla ar autobusiem mazinošie pasākumi, samazinot nobraukumu, tostarp nerentablos reisus un maršrutus, kas nenodrošina Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto garantēto minimumu, kā arī komerciālo maršrutu apkalpošanai nododamais apjoms, reisu, maršrutu mazināšanas iespējas posmos, kur pārvadājumus ir iespējams aizstāt ar vilcienu.

Tāpat valsts budžeta izdevumu mazinošie pasākumi būtu biļešu ieņēmumu pārskatīšana, izvērtējot tarifu (braukšanas maksas) politiku un apmēru reģionālās nozīmes pārvadājumos, kā arī autoostu regulējuma pārskatīšana un autoostu skaita mazināšana.

Vienlaikus SM uzskaitījusi plānā ietverto pasākumu īstenošanu. Pirmkārt, paredzēta institucionāla un finanšu reforma. Institucionālā reforma nodrošinātu uzlabojumus sabiedriskā transporta politikā, plānošanā un darbībā, kas ļautu efektīvāk realizēt visus nepieciešamos pasākumus. Primārais uzdevums ir izveidot neatkarīgu, vienotu transporta institūciju (sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāju) politikas, plānošanas, cenu noteikšanas un darbības nodrošināšanai, lai izstrādātu visaptverošu sabiedriskā transporta sistēmu kā alternatīvu privātā autotransporta izmantošanai ar skaidriem pienākumiem un atbildību par projektu īstenošanu.

Savukārt kā vienu no finanšu reformas sastāvdaļām SM min kopēju finansējuma piesaisti sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstības, ritošā sastāva iegādes vai citu investīciju pasākumu īstenošanai. Tāpat plānā ietverta tarifu un biļešu sistēmas reforma, kas paredz vienotas integrētas tarifu un biļešu sistēmas ieviešanu, lai vienkāršotu sabiedriskā transporta sistēmu, iekļaujot vienotā tarifu un biļešu sistēmā reģionālās nozīmes autobusu un dzelzceļa transportu, kā arī pilsētu sabiedrisko transportu.

Pasākuma mērķis ir izveidot lietotājam ērtu sistēmu, kas veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu. Rīgas metropoles areālā patlaban darbojas sešas dažādas tarifu un biļešu sistēmas, un pasākuma mērķis būtu tās visas iekļaut vienotā sistēmā.

Savukārt attiecībā uz pilsētu sabiedrisko transportu vajadzētu izveidot sabiedriskā transporta maršrutu savienojumus ar dzelzceļa stacijām (Zasulauks, Zolitūde un Imanta), iekļaujot papildu maršrutus no Imantas dzelzceļa stacijas uz Rīgas lidostu, kā arī būtu jāuzlabo sabiedriskā transporta infrastruktūru un jāveicina multimodialitāti.

Plānā arī minēts, ka neelektrificētajā dzelzceļa tīklā ir nepieciešams turpināt pāreju no dīzeļvilcienu ritošā sastāva uz bezemisiju ritošo sastāvu (bateriju elektrovilcieniem). SM plāno izvērtēt tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus neelektrificētajā dzelzceļa tīklā. Pašlaik Autotransporta direkcija (ATD) izvērtē alternatīvos risinājumus Eiropas Savienības (ES) fondiem, lai finansētu BEMU iepirkšanu.

Plāna kopējais nepieciešamais papildu finansējums 2025.gadā veido 74 000 eiro, 2026.gadā - 7,01 miljons eiro, 2027.gadā 10, 296 miljonus eiro, 2028.gadā - 200 000 eiro, 2029.gadā - 200 000 eiro, 2030.gadā - 200 000 eiro.

Rīkojums paredz atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu šogad un 2025.gadā nodrošināt no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem. Savukārt jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026.gadā un turpmākajos gados jāizskata Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirti vai tiks piešķirti daļēji, atbildīgajām institūcijām būs jānodrošina, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kuriem valsts budžeta līdzekļu finansējums ir pietiekams.