Lepnie "Rail Baltica" auto izpaliks? - (EDzL) veiks iekšējo pārbaudi par iepirkumu komisijas darbu 14

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiks iekšējo pārbaudi par iepirkumu komisijas darbu un specifikācijā iekļautajām prasībām saistībā ar auto īres līgumu, kas paredz maksāt 1100 eiro par vienas automašīnas nomu mēnesī.

Tāpat uzņēmums izskatīs iespēju līgumu izbeigt.

EDzL norāda, ka šogad uzņēmuma administratīvais budžets ir samazināts par 12%, savukārt algu fonds - par 1,32 miljoniem eiro. Uzņēmums pašlaik izvērtē spēkā esošos vairāk nekā 700 administratīvā rakstura līgumus un vērtē arī plānotos iepirkumus.

Savukārt Satiksmes ministrijā (SM) aģentūrai LETA norādīja, ka EDzL valdei ir uzdots lauzt minēto automašīnu nomas līgumu. Tāpat pieprasītajā paskaidrojumā valde izklāstīs turpmākās rīcības, lai šādas situācijas vairāk neatkārtotos.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka EDzL izsludinātajā iepirkumā "Pilna servisa auto noma" tika iesniegts viens piedāvājums. Piedāvājumu iesniedza SIA "Pilna servisa līzings" par kopējo līgumcenu 159 900 eiro.

Noslēgtais līgums paredz nomāt četrus jaunus vieglos auto uz trīs gadiem. Tādējādi vienas automašīnas noma mēnesī būtu aptuveni 1100 eiro.

Tehniskajā specifikācijā norādīts, ka auto obligātajā aprīkojumā bija jābūt ventilējamiem priekšējiem sēdekļiem, apsildāmai multifunkcionālai stūrei ar ādas apdari, automātiskai trīs zonu klimata kontrolei, informācijas projekcijai uz priekšējā stikla un citas prasības.

Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli vienojās par "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju, tostarp SM ar Baltijas valstu kopuzņēmumu "RB Rail" un EDzL jāturpina darbu pie "Rail Baltica" projekta kopējo izmaksu samazināšanas.

Prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Tāpat SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomiskas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejas uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misa uz Rīgas lidostu.

Tostarp Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.