Valdība otrdien apstiprināja grozījumus Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna darbības kārtībā, kas pārvirza 114 miljonus eiro Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbu pabeigšanai.
AF plāna darbības kārtības grozījumi paredz finansējuma pārdali attiecībā uz Satiksmes ministrijas investīcijām. Nauda stacijā uzsākto būvdarbu turpināšanai pārdalīta, atsakoties no Rīgas ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas projekta īstenošanas par 40 miljoniem eiro un no bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides par 74 miljoniem eiro.
iAuto redaktora Māra Ozoliņa viedoklis par šo:
Grozījumi paredz arī pilnvērtīgi izmantot to AF finansējuma daļu, ko objektīvi nav iespējams īstenot atbilstoši sākotnējam plānam. Veicot pārdales no Labklājības ministrijas ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturības un nepārtrauktības investīcijas atlikuma 36,2 miljonu eiro apmērā, tiks īstenota jauna investīcija tehnisko palīglīdzekļu pieejamībai personām ar invaliditāti par 7,2 miljoni eiro un zemas īres maksas mājokļu būvniecība 29 miljonu eiro apmērā.
Tāpat objektīvu apstākļu dēļ ir precizētas vai mainītas AF plāna rādītāju definīcijas, apraksti, tai skaitā pamatojošie dokumenti.
Saskaņā ar AF regulējumu jebkuras izmaiņas dalībvalstu Atveseļošanas plānos ir jāapstiprina Eiropas Komisijai (EK) un ES Padomei.
Ministru kabineta apstiprinātos darbības kārtības grozījumus parakstīs Latvija un EK, tādēļ valdība pilnvaroja finanšu ministru parakstīt šos grozījumus no Latvijas puses.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē 18.februārī Briselē apstiprināti grozījumi Latvijas AF plānā, paredzot 114 miljonus eiro "Rail Baltica" projektam. Līdzekļi tiks novirzīti Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.
Latvijas AF plāns paredz veikt reformas un investīcijas tādās jomās kā klimats un enerģētika, tai skaitā transporta infrastruktūra, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, inovāciju un zinātnes attīstība, veselības joma un likuma varas attīstība. Lai ES dalībvalstis varētu saņemt AF naudu budžetā, vispirms tām jāīsteno reformas un projekti, sasniedzot noteiktus rādītājus saskaņā ar to izstrādātajiem AF plāniem.
Latvijai līdz 2026.gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 229 rādītājus, kas ir sadalīti vairākos maksājumos. Šobrīd notiek darbi, lai līdz šī gada beigām EK varētu iesniegt ceturto maksājuma pieprasījumu par 302,1 miljonu eiro. Kopā maksājumos no EK līdz šim saņemts 801 miljons eiro no Latvijai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma.
Tas ir bezjēdzīgi bez dažu desmitu cilvēku pārvirzīšanu uz tiesas namu ar sekojošu ieslodzījumu un radinieku mantas konfiskāciju, jo saprotot iespējamās sekas, uz sevi neko nav reģistrējuši.