Pašvaldības un pārvadātāji bez papildu Eiropas Savienības (ES) finansējuma nevarēs nodrošināt pāreju uz bezemisijas transportlīdzekļiem, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā nacionālās pozīcijas projekta par uzņēmumu autoparku dekarbonizāciju, kuru otrdien atbalstīja valdība.
SM informē, ka Eiropas Komisija (KM) ir sagatavojusi paziņojumu par uzņēmumu autoparku dekarbonizāciju, ņemot vērā, ka uzņēmumu autoparki veido aptuveni 60% no ES reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Komisija uzsver, ka ir svarīgi veicināt uzņēmumu pāreju uz bezemisijas transportlīdzekļiem, lai paātrinātu ES klimata mērķu sasniegšanu.
Lai paātrinātu pāreju uz bezemisijas transportlīdzekļiem uzņēmumu autoparkos, EK aicina nekavējoties rīkoties dažādos līmeņos, tostarp norādot, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto ES valsts atbalsta noteikumi, lai atbalstītu bezemisijas transportlīdzekļu ieviešanu un ieguldītu uzlādes infrastruktūrā.
EK līdz 2025.gada beigām plāno sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kurā tiks aplūkoti visi politikas risinājumi, kā paātrināt bezemisijas transportlīdzekļu ieviešanu uzņēmumu autoparkos.
SM norāda, ka Latvija kopumā atbalsta EK centienus dekarbonizēt uzņēmumu autoparkus, kā arī piekrīt, ka sabiedriskais transports ir bezemisijas transportlīdzekļu ieviešanas sākumposmā.
Vienlaikus Latvija uzsver, ka bez papildu ES finansējuma pašvaldības un pārvadātāji nevarēs nodrošināt pāreju uz bezemisijas transportlīdzekļiem, tāpēc būtu jāparedz, ka pāreja uz šiem auto tiek atbalstīta ar pietiekamu ārēju finansējumu transportlīdzekļu iegādei un infrastruktūras izbūvei.
Ministrijā norāda, ka ir nepieciešamas mērķtiecīgas programmas sabiedriskā transporta dekarbonizācijai mazāk attīstītajos reģionos. Vienlaikus Latvija piekrīt paziņojumā minētajam par fiskālo stimulu lomu bezemisijas transportlīdzekļu parka palielināšanai, bet šādu nosacījumu veida ieviešanā nepieciešama elastība, lai pielāgotos valsts budžeta kapacitātei.
Attiecībā uz uzlādes infrastruktūras attīstību Latvija norāda, ka sabiedriskā transporta bezemisijas transportlīdzekļu ieviešana ir tieši atkarīga no uzlādes infrastruktūras pieejamības. Tādējādi SM uzskata, ka ir nepieciešams ES atbalsts šādas infrastruktūras izveidei, īpaši reģionos, kur tā patlaban nav pieejama.
Latvija īpaši uzsver, ka ir nepieciešams paplašināt ES fondu atbalstu uzlādes infrastruktūras izvietošanai gar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) maršrutiem, tostarp "pēdējās jūdzes" risinājumiem tuvāk reģionālajiem un loģistikas mezgliem.
Vienlaikus Latvija vērš uzmanību apstāklim, ka krīzes situācijās pasažieru pārvadāšanai var būt nepieciešami transportlīdzekļi, kas neatbilst bezemisijas autobusu prasībām, tāpēc nepieciešams paredzēt izņēmumus iekšdedzes autobusu izmantošanai krīzes situācijās.
Latvija norāda, ka ir jāņem vērā sabiedriskā transporta loma sociālā taisnīguma nodrošināšanā. Bezemisijas transportlīdzekļu ieviešana nedrīkst palielināt biļešu cenas, kas varētu apgrūtināt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Tādējādi ir nepieciešams ES līmeņa atbalsts, lai kompensētu pārejas izmaksas un saglabātu pieejamību.
Manuprāt, tā "klimata mērķu sasniegšana tiek realizēta nepareizi. Tos nevar sasniegt visur uzreiz. Vajag pielietot teritoriālo principu-dekarbonizēt atsevišķas apdzīvotas vietas. Ieteicams, ne pārāk lielas sākumā. Piemēram, Pampāļus un piešķirt Pampāļiem ceļojošo klimata glābēju karogu. Piekārt to visu "pie lielā zvana un sarīkot sacensību klimata glābšanā starp ciemiem un varbūt pat mazpilsētām :-/