Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju par ceļu satiksmes negadījumu biežāko cēloni uzskata autovadītāju pārgalvību, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia veiktā aptauja.
Īpaši bīstams manevrs ir pārgalvīga apdzīšana, kam nereti ir ne tikai dārgas, bet arī traģiskas sekas. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai un atturētu autovadītājus no nepārdomātas apdzīšanas, Balcia iesaistās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rīkotajā kampaņā “Atpakaļceļa nebūs. Neredzi? Neapdzen!”.
Bīstamākais satiksmē – pārgalvība un neuzmanība
Iedzīvotāji uzskata, ka ceļu satiksmes negadījumus visbiežāk izraisa pārdroša braukšana. Kā citus būtiskus avāriju iemeslus viņi min arī šoferu neuzmanību (70 %), mobilo telefonu lietošanu pie stūres (57 %) un braukšanu reibumā (53 %).Tikmēr pārāk mazu autovadītāja stāžu kā iemeslu norādījuši vien 13 %, bet 14 % uzskata, ka pie negadījumiem vainojami pārāk mazie sodi.
“Šādu aptauju veicām arī pirms gada, un, salīdzinot rezultātus, redzam, ka arvien vairāk cilvēku ir pārliecināti, ka avārijas notiek pārgalvības un neuzmanības dēļ. Ja pērn 69 % iedzīvotāju par galveno negadījumu cēloni uzskatīja pārgalvīgu braukšanu, tad šogad tie ir jau 75 %. Braukšanas kultūra nav tikai individuāla izvēle, tā tieši ietekmē ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tāpēc pirms pārgalvīgu manevru veikšanas ir vērts sev pajautāt – vai dažas ietaupītās minūtes patiešām ir tā vērtas, lai riskētu ne tikai ar savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku veselību un pat dzīvību?” norāda Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns.
Bīstama apdzīšana var beigties dārgi un traģiski
Katru otro dienu notiek satiksmes negadījums, ko izraisījusi apdzīšana, turklāt šie ir tikai Balcia dati. Ja apkopotu visu Latvijas apdrošinātāju statistiku, kopaina varētu būt daudz baisāka. Biežāk šie negadījumi ir nelielas avārijas – sasisti lukturi, skrāpējumi vai sīkas sadursmes. Vidējā atlīdzība par apdzīšanas laikā notikušu negadījumu ir aptuveni 1500 eiro, taču Balcia pieredzē ir arī ievērojami lielākas atlīdzību summas, kas visbiežāk nozīmē automobiļa pilnīgu norakstīšanu – šogad lielākā no tām sasniedza gandrīz 45 tūkstošus eiro.
“Atpakaļceļa nebūs” – uzsākta kampaņa pret pārgalvīgu apdzīšanu
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vienam no bīstamākajiem ceļu satiksmes manevriem -pārgalvīgai apdzīšanai – CSDD rīko informatīvo kampaņu “Atpakaļceļa nebūs. Neredzi? Neapdzen!”, ar kuras palīdzību līdz oktobra beigām tiks uzrunāta sabiedrība ar aizkustinošu videoklipu un sociālo tīklu aktivitātēm. Pie Olimpiskā centra Rīgā būs apskatāma instalācija – reāla automašīna, kurā ietriecās un to gandrīz pilnībā iznīcināja autovadītājs, kurš veica bīstamu apdzīšanu. Savukārt Balcia kopā ar ekspertiem sniegs praktiskus padomus, kā pie stūres saglabāt mieru un nepieņemt riskantus lēmumus. Tie pieejami mājaslapā www.neredzineapdzen.lv
“Kampaņas “Atpakaļceļa nebūs! Neredzi? Neapdzen!” mērķis ir skaidri un emocionāli uzrunāt sabiedrību par bīstamas un neapdomīgas apdzīšanas sekām,” uzsver CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters. “Apdzīšanas nelaimes visbiežāk notiek uz šosejām un ceļiem ārpus pilsētām, un tās apdraud ne tikai pašus pārgalvīgos šoferus, bet arī nevainīgus pasažierus, bērnus un citus satiksmes dalībniekus. Katru gadu Latvijā šādos negadījumos bojā iet un smagi cieš vairāki desmiti cilvēku. Šie skaitļi atgādina, ka katra neapdomīga izvēle pie stūres var maksāt ļoti dārgi.”
“Apdrošināšana ir viens no veidiem, kā pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem, taču ne mazāk svarīgi ir pašiem autovadītājiem attīstīt pacietību un citas prasmes drošai braukšanai. Tāpēc esam iesaistījušies CSDD kampaņā un veltīsim lielu uzmanību autovadītāju izglītošanai, piedāvājot praktiskus ieteikumus, kā saglabāt mieru un kā rīkoties bīstamās situācijās. Ticu, ka kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, lai cieņpilna attieksme uz Latvijas ceļiem kļūtu par normu, ko pieprasām primāri paši no sevis,” norāda Balcia pārstāvis.
* Aptauju veica apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2025. gada augustā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem.
iAuto redaktors Māris Ozoliņš: "Varbūt tomēr problēma ir infrastruktūrā un bez 4 joslu ceļiem mums neiztik".
Pie šādas aptaujas iztirzājuma vienmēr aplūgtu pielikt aŗi aptaujāto personu skaitu un to vai tika uzdoti kontroljautājumi par to vai konkrētais personāžs ir jebkādu vadīšanas tiesību "turētājs", jeb parasts kājāmgājējs.
JO nereti cilvēki par pārgalvīgu uzskata jebko ko paši baidās darīt, gan iemaņu trūkuma, gan citādu iemeslu dēļ.
Zelta vārdi, tevis aprakstīto gana bieži sev blakussēdeklī vadāju u ndzirdu pārmetumus kad apdzenu "85km/h bamperu ostītāju" kluba biedrus kur ir gan atļauts gan var to darīt (tas uz mūsu ceļiem ne vienmēr ir viens un tas pats).
Jums abiem var piekrist, bet ja vēlas statistiku, apskatāmies LTAB karšu pārlūku ar negadījumu vietām. Ko redzam - ak, pamatā negadījumi notiek pilsētās un bieži lielos stāvlaukumos pie lielveikaliem u.tml. objektiem. Kāda tur pārgalvība, tā parasti ir vienkārša neuzmanība.
Tā ka kārtējā idiotiskā aptauja ar tikpat vērtīgu rezultātu.
Arī taisījos to rakstīt - vai aptaujātajiem pašiem tiesības arī ir? Vai tikai gudri runā.
Ņemot vērā, ka šīs aptaujas parasti veic izlases kārtā aptaujājot Rīgas centrā pie ielu ejošus kājāmgājējus, ir maz ticības, ka aptaujātie paši ir jebkāda transportlīdzekļa vadītāji.
Nedrīkst aizmirst, ka šo "aptauju" rezultātus var arī piekoriģēt kā vajag, jo neviens nekad nespēs pārbaudīt, vai tie ir patiesi, vai uzpūsti par labu kādam konkrētam mērķim.
P.S. Bieži dzirdu par dažādām aptaujām, uz kuru rezultātiem tiek balstīti par valstiski lēmumi, taču nekad mūžā nevienā aptaujā neesmu piedalījies, kā arī nepazīstu nevienu, kurš būtu. Varbūt kās no šejienes vēlas pieteikties, ja ir kaut reizi mūžā piedalījies kādā aptaujā?
Esmu piedalījies pat vairākās par dažādām tēmām. Tajās ir viltīgi konktroljautājumi, lai noteiktu piemēram respondenta negatīvu attieksmi pret valsti un valdību utml. attiecīgi, ir iespējas jautāt tos pašus jautājumus mazliet savādāk ...
Tāpat ja tev ir jāzizvēlas tikai starp piedāvātajiem variantiem - tiek "mazliet" ( vai ne tik mazliet) ietekmēts rezultāts, bet tāpat aptaujas ir specifiski vienkāŗšots un parasti matemātiski pareizi veidots līdzeklis kā uzzināt "vidējo temperatūru slimnīcā".