2025.gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk- LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 39,49 miljonu EUR apmērā, kas ir par gandrīz 4% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn. Tāpat, jau desmit gadus pēc kārtas, turpina pieaugt arī vidējās OCTA atlīdzības lielums.
LTAB apkopotā statistika par 2025.gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi 1553 EUR. “OCTA vidējās atlīdzības apmērs pieaug kopš 2014.gada, kas galvenokārt saistīts ar nemainīgi pieaugošo inflāciju, auto remonta, būvniecības, medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumu cenu kāpumu,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka īpaši strauji vidējā OCTA atlīdzība kāpusi tieši pēdējos gados – par gandrīz 24% kopš 2021.gada.
2025.gada pirmajā pusgadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits bija 16353, kas ir par 2% vairāk nekā pērnā gada 6 mēnešos. 70,1% negadījumu fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 29,9% CSNg ar ceļu policijas protokolu. No visiem reģistrētajiem CSNg 93 % notikuši Latvijā, bet 7 % - ārvalstīs (visvairāk Vācijā, Lietuvā un Igaunijā).
Apdrošināšanas sabiedrības un LTAB kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 39,49 miljonu EUR apmērā. Visvairāk apdrošinātāji atlīdzinājuši nodarītos zaudējumus transportlīdzeklim (72,3%), cietušajām personām (13,5%) un valsts, pašvaldību iestādēm par CSNg cietušo ārstēšanu, uzturēšanu ārstniecības iestādēs, kā arī izmaksātajiem pabalstiem (6,3%).
OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai par CSNg rezultātā transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, bet arī kompensē zaudējumus cietušajām personām, valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi, ceļu, ēku un videi nodarītajiem bojājumiem.
Šādi teksti parasti uzrodās pirms kārtējās oktas cenu paaugstināšanas.
Abāšins vispār ir teiksmains personāžs, vispirms klāstīt cik Latvijas BM sistēma ir super duper progresīva un advancēta kā nekur pasaulē, pēc tam tikpat nopietni paziņot ka BM sistēma ir atceļama jo to visā pasaulē nesaprotot un nepieņemot. Un nevarot mūsus BM klases pielīdzināt visas pasaules apdrošinātāju pieņemtajai klasifikācijai.