Ceļu satiksmes drošības padome ceturtdien atbalstīja 2,802 miljonu eiro piešķiršanu ceļu satiksmes drošības profilakses pasākumiem.
Kopumā padomes sēdē tika atbalstīti 34 pasākumi.
Tostarp 500 000 eiro paredzēti papildu vidējā braukšanas ātruma kontroles tehnisko līdzekļu uzstādīšanai, bet 150 000 eiro paredzēti Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projektam.
Tāpat atbalstīti vairāki pasākumi Valsts policijas (VP) uzskaites un kontroles sistēmu iegādei, piemēram, 190 000 eiro paredzēti transportlīdzekļu, kas paredzēti pārvietojamo fotoradaru darbības nodrošināšanai, iegādei. Savukārt 132 000 eiro paredzēti ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanai un apstrādei.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) sēdē norādīja, ka finanšu līdzekļu, ko ieguldīt ceļu satiksmes drošībā, nav daudz, tādēļ ir jābūt drosmīgiem un jādomā, kā tos efektīvāk ieguldīt.
Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns sēdē informēja par Ceļu satiksmes drošības plāna izpildes rādītājiem, balstoties 2025. gada datos.
Viņš norādīja, ka rādītāji ceļu satiksmes negadījumos pamatā uzlabojas salīdzinājumā ar 2020. gadu, tomēr sliktākais rādītājs ir attiecībā uz cietušo bērnu skaita samazinājumu ceļu satiksmes negadījumos, kur ir jāstrādā daudz vairāk. "Šeit esam stagnējoši gan attiecībā uz cietušo, gan bojāgājušo bērnu samazinājumu. Pēdējos gados ir novērots labāks rezultāts, tomēr šī ir vieta, kur būtu daudz vairāk jāstrādā, jo tā ir mūsu nākotne," uzsvēra Vectirāns.
SM pārstāvis arī informēja, ka attiecībā uz drošības jostu lietošanu statistika pasliktinās, jo 2021. gadā drošības jostas nelietoja 8,2% pasažieru, bet 2025. gadā - 9,8%. Vienlaikus viņš norādīja, ka ir uzlabojusies statistika attiecībā uz aizsargķiveru lietošanu, īpaši veloķiveru lietošanu bērniem, kas liecina, ka veiktās izmaiņas regulējumā nav bijušas veltīgas.
Vectirāns arī norādīja, ka būtu jāuzlabo un jāsamazina palīdzības sniegšanas ātrums pēc negadījuma, jo 2025. gadā 95% glābēju ierašanās laiks apdzīvotā vietā bija aptuveni 18 minūtes un 46 sekundes, bet ārpus apdzīvotām vietām - 31 minūte un 46 sekundes.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve uzsvēra, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) ciešā sadarbībā ar CSDD ir jāanalizē šie dati, tomēr nevajadzētu tos salīdzināt ar Covid-19 laiku, jo tie nebija "normāli apstākļi" un bija izmainīti palīdzības sniegšanas algoritmi.
Savukārt CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis informēja, ka CSDD smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projektā 2025. gadā ir izpētīti 184 ceļu satiksmes negadījumi. Viņš norādīja, ka 27 izpētītajos negadījumos ar bojāgājušajiem notikusi mijiedarbība starp gājēju un vieglo automobili, savukārt 17 negadījumos notika vieglo automobiļu "solo" negadījumi.
Viņš skaidroja, ka smago ceļu satiksmes negadījumu ietekmējošie faktori galvenokārt ir neatbilstoša kustības ātruma izvēle, kontroles zudums pār transportlīdzekļa vadību, kā arī apreibinošu vielu ietekme.
Jau ziņots, ka pērn kopumā satiksmes negadījumos gājuši bojā 118 cilvēki, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Smagi cietuši 326 cilvēki, kas ir par 13 vairāk nekā 2024. gadā, bet viegli cietuši 3528 satiksmes dalībnieki.
Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 17 818 negadījumi, kas ir par 203 negadījumiem vairāk nekā 2024. gadā.
Viena vienīga laža un gluma demagoģija.Naudas bēršana melnajā caurumā,ar atzarojumiem atsevišku Vadītāju kabatās.Ākcijas, plakāti un formāla iekasēšana.Bet policijas klātbūtne- nulle ar mīnuszīmi.
Vadošā ex perta intervija Latvijas radio- arī pilnīgs 'ār prāts.Darbaļaužu taisnības aizstāvja Tirmota zākāšanās degvielas cenu sakarā- nu tas vispār iespārda.
Kur vēl visi ministri,droni,algotņi,tirgoņi,biržas, akcīses, laktācijas,migranti,apreibinātie,pašnodarbinātie,plūdi,
fotoradari,ieksētāji,it-krāpēji,vēlētājskaitītāji, viltuszvanītāji.
Nu kā tu cilvēks vari pabraukt pa ielu(ceļu).Kad rokas dreb,kājas raustās un zobi sāk klabēt, tikko jau knapi esi pamodies. Bezizejas bezcerība ;p