Krievijas autobūves uzņēmums atklājis tuvāko gadu plānus, apsolot, ka jau nākamgad tiks sasniegts ražošanas apjoms 500 000 automašīnu gadā.
Izdevums Autonews.ru, atsaucoties uz AvtoVAZ prezidenta Maksima Sokolova Austrumu ekonomikas forumā sniegto informāciju vēsta, ka turpmāk uzņēmuma attīstība uzņems galvu reibinošu ātrumu.
Vēl nesen AvtoVAZ konveijeri bija pilnībā apstājušies, taču tagad “krīzes akūtākā fāze” esot garām – jūnijā atsākta Lada Granta modeļa ražošana, jūlijā - Lada Niva Legend, bet augusta vidū - Lada Niva Travel.
Pēc Sokolova teiktā, neskatoties uz piegādes ķēžu traucējumiem un pat vairāku komponentu piegādes bloķēšanu, uzņēmumam izdevies stabilizēt situāciju.
“AvtoVAZ komanda katru dienu monitorē situāciju aptuveni 100-300 komponentiem, kuriem draud sankciju risks, taču mēs jūtam valdības, Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas atbalstu un pārvarēsim šīs grūtības,” sacījis Sokolovs. "No pirmās krīzes pārvarēšanas fāzes mēs virzāmies uz ražošanas palielināšanas, modeļu klāsta atjaunošanas un transportlīdzekļu konfigurāciju paplašināšanas stadiju."
Kā pastāstījis AvtoVAZ vadītājs, automašīnās jau tiek uzstādīti gaisa spilveni, kondicionieri, radio, ERA-GLONASS sistēmas. Viņš precizēja, ka nākamais solis ir ABS sistēmas atjaunošana, un aptuveni pēc gada vai diviem ESP funkcija tiks atjaunota, plānota jaunu dzinēja variāciju parādīšanās, tostarp 16 vārstu dzinēja atgriešana.
“Mūsu priekšā ir ambiciozi mērķi – apmierināt pieprasījumu, turklāt transportlīdzekļi ar augstu lokalizācijas procentu. Pēc viņa teiktā, no 2023. gada pavasara uzņēmums atrisinās visus jautājumus, kas saistīti ar sankcionēto komponentu lokalizāciju, kuru piegāde šobrīd ir bloķēta, un nodrošinās tādu Lada Vesta ražošanas līnijas ātrumu, lai vienā stundā no tās nobrauktu 60 automašīnas.
Pēc diviem vai trim gadiem AvtoVAZ atgriezīsies pie modeļu klāsta izstrādes jautājuma: 2023. gadā tas tiks atjaunots gandrīz pilnībā, ieskaitot Lada Largus ražošanu, solīja Sokolovs. Pēc viņa teiktā, uzņēmums uzsāks jaunas automašīnu saimes ražošanu uz platformām, kas šobrīd ir gan aktīvos, gan izstrādes stadijā, kā arī uz modificētām patentētām platformām.
Tāpat jau 2023. gadā AvtoVAZ gatavojas izlaist pirmo eksperimentālo elektromobiļu partiju. Sokolovs uzsvēris, ka šis virziens Krievijā tomēr negūs strauju attīstību, jo tas saskaras ar klimatisko zonu dažādību, no kurām dažas ir pārāk aukstas šādam transportam. Vēl viens izaicinājums ir infrastruktūra.
AvtoVAZ tuvākie plāni elektromobiļu jomā ir E-Largus projekta īstenošana uzņēmuma filiālē Iževskā.
Pēc AvtoVAZ vadītāja teiktā, līdz 2030. gadam Krievijā par galveno dzinēju tiks uzskatīts klasiskais iekšdedzes dzinējs, taču Krievijas autorūpniecība sekos globālajām tendencēm, tādēļ paralēli attīstīsies arī citi alternatīvi virzieni, piemēram, ar gāzi darbināmi auto.
Izklausās pēc propogandas!Nav neviena vārda par to, kas un kā ražos tos pašus ABS un ESP blokus un kur dabūs čipus.
Ja nu vienīgi atraduši apkārtceļus, kā importēt vajadzīgās detaļas.
tā izskatās - vēls viens uzbrukums miermīlīgai kaimiņvalstij ar tam sekojošās sankcijām, un skaties - Krievija jau lielākais autoražotājs pasaulē
Ķīna, Indija, Pakistāna, u.t.t.