Itālijas transporta ministrs: ES atteikšanās no ICE dzinējiem 2035.gadā nav laba doma 21

 

Foto: Pexels.com

iAuto | 8.decembris 2022 13:43

Itālijas transporta ministrs Mateo Salvīni kritizējis Eiropas Savienības lēmumu par atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem ar 2035.gadu, minot, ka tam nav nekādas ekonomiskas, ekoloģiskas vai sociālas nozīmes.

Salvīni, kurš pazīstams kā politiķis, kuram simpatizē Putins, uzstājies pret ES lēmumu no 2035.gada atteikties no automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Politiķis nosaucis ES virzīto zaļo politiku par “pseido-vides fundamentālismu”, kas var izraisīt darba zaudēšanu desmitiem tūkstošu cilvēku.

Tāpat Salvīni iebilst pret ES plāniem līdz 2025. gadam ieviest stingrāku Euro 7 vides standartu iekšdedzes dzinējiem. Saskaņā ar prognozēm, tas samazinās izdalīto slāpekļa oksīdu daudzumu par ceturtdaļu, taču ražotāji bažījas, ka standarts būtiski ierobežos iekšdedzes dzinēju iespējas un padarīs to attīstību neperspektīvu. Salvīni nostāju par Euro 7 standartu atbalsta Stellantis izpilddirektors Karloss Tavaress, kurš apgalvo, ka šāds pasākums tikai palēninās nozares pāreju uz elektromobiļiem.

Itālija šogad jau reiz izteicās attiecībā par ICE motoru aizliegumu no 2035.gada, kopā ar Bulgāriju, Portugāli, Rumāniju un Slovākiju ierosinot pārcelt termiņu par pieciem gadiem uz 2040. gadu.

 

 
Visi komentāri
 
srt 8.decembris 2022 13:58
7 2 Atbildēt

Tai lietai vajadzēja pieiet pa angļu modei - vai nu jūs (ES) darīsiet tā kā mums (itāliem) vajag vai arī mēs izstiepjam vidējo pirkstu un sūtam jūs (ES) nakuj!

Opis 8.decembris 2022 14:15
11 4 Atbildēt

tikai izskatās, ka Angļi nevis ES aizsūtīja nakuj, bet paši sevi!

Jumu 8.decembris 2022 16:53
2 2 Atbildēt

Angļiem tā vadošā elite ir sava un nav nokurvojusies un ar veselo saprātu. Priekš kam neatkarīgai ar attīstītu ekonomiku valstij vajadzīgs kaut kādas Briseles diktāts, kur piedevām pie varas salīduši amerikosi, kuri savukārt pieliek lielas pūles, lai to ES sajātu un viņiem tas izdodas.

imzz 8.decembris 2022 18:42
2 0 Atbildēt

Ja Briselē pie varas būtu amerikosi, tad Brisele nepārtraukti neiekasētu simtiem miljonu soda naudas no ASV lieluzņēmumiem Apple, Google, Amazon u.c. izskatās pat, ka piem. Francija savu sociālismu ar šīm soda naudām piefinansē.

srt 8.decembris 2022 18:49
0 4 Atbildēt

Briselē pie varas ir sorosieši, kas ir pie varas gandrīz visur

:) 9.decembris 2022 8:15
6 1 Atbildēt

Aiziet vēl teorijas: zeme ir plakana, Hitlers ir dzīvs

msh 8.decembris 2022 23:36
1 0 Atbildēt

Tu laikam dzīvo sapņu pasaulē. Apvienotajā Karalistē vadošā elite ir tipiski globālisti - vienkārši tā nu ir sanācis ka britu politiķi vēl nav tikuši pie paraduma klaji likt mīksto vēlētāju vēlmēm - vairākums nobalsoja par izstāju, attiecīgi tas notika - vienīgi tā kā valdošā elite to nevēlējās, tad tas notika maksimāli stiepjot gumiju un ar pēc iespējas bezjēdzīgāku rezultātu.

Krānus 9.decembris 2022 0:21
2 0 Atbildēt

Breksitu finansēja banku bizness, lai varetu mazgāt visnetīrāko naudiņu.

A lohi saklausijas un aizgaja nobalsoja par breksitu.

Bet lohi tagad saprata, ka gurķu lasītāji nav vajadzīgi bankā un attiecīgi tiem no tā breksita nekada labuma.

srt 9.decembris 2022 7:57
2 1 Atbildēt

Angļi jau sen kā gurķus paši nelasa.

Krotow 9.decembris 2022 14:55
0 0 Atbildēt

Tas gan. Ja kādu dienu visus neangļus izmestu no Lielbritānijas, angļi nosprāgtu badā un mēslos.

msh 10.decembris 2022 10:49
0 0 Atbildēt

Nē. Tad par tiem netīrajiem darbiem maksātu tik daudz ka angļi tos gribētu darīt. Ar šiem darbiem tur ir tas pats kas ar darbu kokzāģētavās pie mums - vidējais valsts iedzīvotājs tos smādē jo, nu jā, aldziņa mazāka nekā gribētos. Imigrācija Apvienotajā Karalistē ir firmu, nevis vidējā iedzīvotāja interesēs, tā ir turējusi algas lejā un vienlaicīgi uzdzinusi mājokļiem cenas augšā.

WALA 8.decembris 2022 14:17
3 0 Atbildēt

Papīrs jau vienmēr pacieš visu, uz tā visi projekti labi "izskatās" ... īpaši jau finansējuma sadales procesā ...

Kanibaals 8.decembris 2022 14:51
3 3 Atbildēt

Ekonomisko spuldžu ražotāji. Pāreja uz LED spuldžu ražošanu nav laba doma.

core 8.decembris 2022 18:49
2 0 Atbildēt

Domā ekonomiskās un LED spuldzes ražo citi ražotāji, nevis vieni un to paši? Osram ražo ekonomiskās vai LED?

Un domā tam ministram ir liela iekšdedzes dzinējus ražojoša rūpnīca?

Kanibaals 9.decembris 2022 0:45
0 0 Atbildēt

Kaut kā vēlu ielēca vilcienā dēļ ieguldījumiem CCFL no sākuma bija jāpērk ķīniešu LEDi.

Ministrs ir patriots, ko saka nozare to padod tālāk.

Ahtung 8.decembris 2022 15:39
3 0 Atbildēt

Nu skaidrs - tas Itālijas ministrs arī ir vatenis

Jumu 8.decembris 2022 16:45
2 10 Atbildēt

No iekšdedzes dzinējiem negrib atteikties tikai neizglītoti vataini kremlini? Visa progresīvā cilvēce atsakās bet atpalikušie kremlini nekā nesaprot no Eiropas zaļā kursa. Diemźēl neaptēsti indivēdi sastopami arī eiropiešu vidū.

srt 8.decembris 2022 18:06
15 4 Atbildēt

Tieši neaptēstās minoritātes ir uzsēdušās uz zaļā mieta! Ar galvu domājošam cilvēkam elektroauto nav vajadzīgs. ES ir galīgi sadirsusies ar savu zaļo politiku.

felix65 8.decembris 2022 20:20
4 1 Atbildēt

Tu, zaķīt< esi viens no tiem idiņiem, kuri ar galvu negrib, vai arī nevar, domāt un pieņem par tīro patiesību visu, ko tiem nolaiž no augšas. Pateicoties tādiem plauka inkvizīcija, uzvarēja boļševiki un notika visādas citas draņķības. Kaut jūs nosprāgtu, pideri!

felix65 8.decembris 2022 20:11
6 2 Atbildēt

Bet protams! Tiklīdz liberastu ekofašisti nevar loģiski pamatot savu viedokli, tā pirmais kas nāk prātā- atsauce uz dotajā brīdī pašu ļaunāko. Ļaunākais pašreiz ir fašists putļers. Tā pakalpiņiem arī jāpielīdzina reāli domājošus cilvēkus, kuri saprot, ka akumulatorauto ir strupceļa tehnoloģija, kura pie tam atstāj daudz lielāku pēdu par iekšdedzes dzinēju auto. Kāds var šo atspēkot ar reāliem, nevis pseidozinātnieku safabricētiem datiem? Ļoti šaubos, tāpēc sū...jiet manu garšīgo, debīlie ekofašisti!

650 9.decembris 2022 10:55
1 1 Atbildēt

Atteikties vajadzēja jau vakar.Latvijas Lohi (LL) stipri atpaliek no iespraustā kursa. Viss ira globāli sassilis un/vai Latvijas ceļa Annas uzbērtais reaģents vairs nekausē pļuru pat pie -2 grādiem. Noskaņojums ira tāds samērā pim/pīgs.

2020. gada 16. jūlijs....

Kā stāsta Tuomas Siilasjoki un Minna Näkkäläjärvi, viņi bija ļoti pārsteigti, kad kādu dienu pie apvāršņa parādījās mobilā urbšanas iekārta. Neviens neprasīja viņu piekrišanu meklēt derīgos izrakteņus viņu siit (ziemeļbriežu kopienas) teritorijā Somijas ziemeļos. Sāmu ģimenes, kas dzīvo Tarvantovāras dabiskajā apgabalā, baidās, ka pasaules vajadzība pēc metāliem zaļas ekonomikas attīstībai iznīcinās viņu tradicionālo dzīvesveidu.

Kalnu plato veģetācijas nav daudz, bet vasarā un rudenī tā kļūst par nozīmīgu ziemeļbriežu ganību vietu. Šeit ir pietiekami daudz vēja, kas aizpūš kukaiņus un ļauj vairāk laika veltīt ēdienam. Šī ainaviskā ainava Somijas ziemeļrietumos ir viena no pēdējām neskartā tuksneša daļām Eiropā. Tuvākais ceļš atrodas dažu stundu gājiena attālumā. No aptuveni 600 metru augstuma virs jūras līmeņa ziemeļos ir redzama Norvēģijas pašvaldība Kautokeino, bet tālu dienvidos atrodas Zviedrijas ciemats Karesuando.

Sāmu ziemeļbriežu gani šajās zemēs dzīvojuši kopš seniem laikiem, bet tagad visas pasaules uzmanību ir piesaistījis tas, kas atrodas zem šiem sūnām un sūnām klātajiem pakalniem. Saskaņā ar Somijas Ģeoloģijas dienesta veiktajiem apsekojumiem šeit ir niķelis, varš, vanādijs un kobalts. Tie visi ir būtiski elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru ražošanā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka līdz 2030. gadam elektrisko transportlīdzekļu skaits pieaugs līdz 116 miljoniem. Tas ievērojami pārsniedz 2020. gadā prognozēto globālo elektrisko transportlīdzekļu pārdošanu, kas, domājams, būs 1,7 miljoni vienību.

Akumulatoru ražotāji, kas sadarbojas ar tādiem automašīnu ražotājiem kā Volkswagen, Nissan, Hyundai un Tesla, jau tagad cenšas nodrošināt maksimālu piekļuvi izejvielām. Metālu cenas kāpj debesīs, liekot kalnrūpniecības uzņēmumiem vēl vairāk iesaistīties jaunu jomu attīstībā. Transporta nozares elektrifikācija un atjaunojamie energoresursi ir galvenais, lai palēninātu globālo klimata krīzi. Bet tam visam ir cena: kalnrūpniecība. Un lielos daudzumos. Šajā ziņā Skandināvijas ziemeļi izskatās ļoti daudzsološi.

Lasīt angļu valodā | Lasīt ķīniešu valodā ....

Minnai Nekkalājärvi cīņa par savas Lapzemes daļas glābšanu tikai sākas."Ziemeļbriežu ganīšana un kalnrūpniecība nevar pastāvēt līdzās vienā teritorijā," viņa teica. "Ganības un migrācijas ceļi katru gadu mainās atkarībā no dabas apstākļiem," viņa skaidro, piebilstot, ka klimata pārmaiņu dēļ situācija kļūst arvien neparedzamāka.//

...“Minerāļu atradnes daļēji atrodas Viyankiaap īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šī ir tik bagāta atradne, ka viņi plāno to attīstīt caur tuneli, kas tiks ieklāts ārpus aizsargājamās teritorijas,”....Somijas uzņēmums Sakatti Mining Oy ir Anglo American meitas uzņēmums.Uzņēmums raksturo depozītu, kas atrodas simtiem metru dziļumā, kā ar "izcilu potenciālu, lai atrastu nākotnes metālus". Tie ir metāli bateriju ražošanai, piemēram, niķelis, kobalts, varš, kā arī platīns, pallādijs, zelts un sudrabs....

Siita Erkuna ziemeļbriežu gani uzskata, ka viņi cīnās ne tikai par sevi. Viena kalnrūpniecības uzņēmuma atļaušana varētu radīt precedentu daudziem citiem. Līdzīgi konflikti starp ziemeļbriežu ganiem un kalnrūpniecības uzņēmumiem notiek Norvēģijas ziemeļos un Zviedrijā. Un ieguves rūpniecība kļūst par vēl vienu spiedienu, kā arī vēja parki, mežizstrāde, tūrisms, ceļu būvniecība un dzelzceļa plāni.

...Informācija par liela mēroga projektiem, piemēram, kalnrūpniecību, parasti nonāk pie vietējiem tiesību īpašniekiem nejauši, izmantojot baumas un laikrakstus..

No 125 tūkstošiem tonnu kobalta, ko ik gadu iegūst pasaulē, 60 procenti tiek novirzīti akumulatoru ražošanai, galvenokārt elektriskajiem transportlīdzekļiem. Cilvēktiesību organizācijas aktīvi cīnās pret kobaltu no Kongo, kas tiek iegūts, izmantojot bērnu darbu, un akumulatoru ražotāji ir spiesti meklēt atradnes citur, lai aizpildītu pašreizējo metāla trūkumu, ko izraisa straujš pieprasījuma pieaugums pēc elektromobiļiem un kravas automašīnām. un autobusiem.

Kamēr viedtālruņa akumulators satur 5 līdz 20 gramus kobalta, elektromobilim nepieciešami 3 līdz 30 kilogrami šī metāla. Tomēr daži autoražotāji, piemēram, Tesla, apgalvo, ka nākotnē varētu būt iespējams pakāpeniski atteikties no kobalta akumulatoros. Citi sagaida, ka nākamās paaudzes cietvielu akumulatori saturēs tādu pašu kobalta daudzumu. Paredzams, ka transporta nozares elektrifikācija nākamajā desmitgadē izraisīs globālā pieprasījuma pēc kobalta pieaugumu līdz 250-300 tūkstošiem tonnu gadā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā, akumulatoru ražošana Eiropā no 2025. gada varētu sasniegt pat 250 miljardus eiro gadā. Vienlaikus ES atzīst, ka vissvarīgākais ir nodrošināt piekļuvi izejvielām, jo ​​šobrīd 96 procenti no tiem tiek ražoti ārpus Eiropas. Litijs, niķelis, mangāns un kobalts galvenokārt nāk no Dienvidamerikas, Kongo, Krievijas un Āzijas. "Tas nozīmē, ka ES, ja tā nerīkosies, kļūs arvien vairāk atkarīga no trešām valstīm, piemēram, Brazīlijas un Ķīnas," teikts ES paziņojumā.

Eiropas nodrošināšana ar izejvielām, piemēram, kobaltu, niķeli un varu, lielā mērā nozīmē ieguvi Skandināvijas ziemeļos. Pašreizējā transporta revolūcija no fosilā kurināmā uz elektrību varētu izraisīt nepieredzētu ieguves apjomu pieaugumu ziemeļos.

"Tā var kļūt lielāka par naftas rūpniecību," sacīja Frederiks Hauge, vides organizācijas Bellona dibinātājs. Hauge ir īsts elektrisko transportlīdzekļu cienītājs. 2013. gadā viņš bija pirmais, kurš ar elektromobili no Oslo devās uz Ziemeļkapu. Nesen Hauge un partneri nodibināja Morrow Batteries, kuras mērķis ir uzbūvēt akumulatoru elementu rūpnīcu Norvēģijā, kas varētu darboties līdz 2024. gadam. "Norvēģijā varētu būt 3-4 akumulatoru rūpnīcas," viņš saka.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Pa ceļam uz Marbelja 95 benzīns 1.799 un dīzelis 1.649 EUR. Paskaties iAuto iepriekšējo video no LV (+ VIDEO) 2

Attēlos un video var redzēt, kādas šobrīd ir degvielas cenas Spānijā, Latvijā un Lietuvā. Lasīt vairāk

 

Arī kā sedans - Volkswagen Passat Ķīnai 7

Jaunākais Volkswagen Passat Eiropā ir pieejams tikai universāla modifikācijā, taču Ķīnā to var nopirkt ar sedana virsbūvi. Lasīt vairāk

 

ADAC: Ķīnas autobūve ir nopietni konkurenti 8

Vācijas automobiļu kluba ADAC eksperti nonākuši pie secinājuma, ka Ķīnas autobūves produkcija pēdējos gados ir stingri pielikusi un min Eiropas ražotājiem uz papēžiem. Lasīt vairāk

 

2,8 sekundes līdz simtam - Mercedes-AMG prezentē 816 Zs jaudīgu kupeju (+ FOTO) 7

Vācijas Mercedes-AMG Šanhajā, Formula-1 sacensību pasākuma laikā nodemonstrējis savu GT saimes flagmani, kupeju Mercedes - AMG GT 63 S E-Performance, kas nodrošināta ar 816 Zs jaudīgu hibrīdiekārtu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti