Eiropas Komisija (EK) trešdien piedāvājusi jaunu saistošu mērķi siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanai Eiropas Savienībā (ES) nākamajiem 15 gadiem, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu oglekļa emisijas ziņā neitrāls.
EK piedāvā līdz 2040.gadam siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināt par 90% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Pašlaik ES valstīm ir pienākums līdz desmitgades beigām samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju par 55% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
"Mēs neizvēlamies starp ekonomiku un zaļo programmu, mēs izvēlamies abas. Eiropa vēlreiz apliecina savu apņemšanos īstenot taisnīgu, vērienīgu un konkurētspējīgu pāreju" uz zaļāku ekonomiku, paziņoja EK viceprezidente Teresa Ribera.
"Vienošanās par 90% mērķi klimata pārmaiņu jomā būs bāka, kas palīdzēs mums vadīt turpmāko rīcību," viņa piebilda.
Klimatneitralitāte nozīmē, ka slitumnīcefekta izraisošo gāzu izmeši nepārsniedz daudzumu, ko spēj absorbēt daba vai tehniskie līdzekļi.
Kopš 2021.gada, kad ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments pirmo reizi pieņēma ES klimata tiesību aktus, bloka klimata pasākumu un vides aizsardzības ambīciju pretinieki ir kļuvuši spēcīgāki, apgalvojot, ka šie pasākumi kavē ekonomikas progresu.
Lai EK trešdien prezentētais ierosinājums stātos spēkā, tas vēl ir jāizskata ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Ierosinājums paredz, ka dalībvalstis klimata mērķu sasniegšanā varētu rīkoties elastīgāk. Līdz šim tās varēja tikai uzskaitīt vietējo siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazinājumu.
Kā pieļauj EK ierosinājums, no 2036.gada līdz 3% no kopējā 90% samazinājuma salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni varēs veidot oglekļa emisijas nodarītā kaitējuma kompensēšana ārpus ES esošās valstīs.
Vācijas valdība jau iepriekš ir ierosinājusi ieviest tādu mehānismu.
ES klimata mērķi ir saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pirms desmit gadiem pieņemto Parīzes vienošanos par klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni.
Vienošanās paredz, ka ES līdz novembrī Brazīlijā paredzētajai ANO Klimata pārmaiņu konferencei (COP30) ir jāiesniedz klimata rīcības plāns laikposmam līdz 2035.gadam.
ES klimata pārmaiņu komisārs Vopke Hukstra pauda cerību, ka dalībvalstis un Eiropas Parlaments līdz klimata konferencei panāks vienošanos par jaunā 2040.gada mērķa detaļām.
Maijā EK paziņoja, ka ES valstis ir uz pareizā ceļa, lai līdz 2030.gadam samazinātu kaitīgo siltumnīcefekta gāzu emisiju par 54%, tādējādi tuvojoties ES mērķim - 55%.
Tolaik EK aicināja dalībvalstis turpināt iesākto kursu un pilnībā īstenot savus emisiju samazināšanas plānus.
ES klimata mērķi ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo pasaules līmenī neietekmēs neko.
Bez tam neviens pat nepiemin jau uzradīto "zaļo atkritumu kalnu un draudīgās siltumnīcas gāzes, kas jau izpūstas gaisā, ražojot materiālus "zaļā kursa realizācijai. Kā arī blakusfaktorus, kas ārpus ietekmes sfēras, piemēram, degošos Sibīrijas mežus.
Un kalnrūpniecība un loģistika joprojām balstās uz dīzeļiem.