Esmu priecīgs, ka bija iespēja apskatīt, aptaustīt un arī izbraukt ar vairākiem Latvijas Gada auto 2021 pretendentiem. Diemžēl ne visiem, jo katram auto tika atvēlēta 1 h. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad vislielāko interesi radīja tieši elektriskie auto.
Droši vien vērtējums atšķirtos, ja testēšanā sarindotu pretendentus citā secībā. Manā gadījumā secība bija šāda:
- Audi e-tron Sportback (elektroauto),
- Peugeot 2008 GT (dīzelis),
- Volkswagen ID.3 (elektroauto),
- Mini Cooper SE (elektroauto),
- Citroen C3 (benzīns),
- Mercedes-Benz GLB (dīzelis),
- Ford Puma (benzīns),
- Honda e (elektroauto).
Tehnisko informāciju par katru no šiem auto var noteikti atrast attiecīgā dīlera mājaslapā, tepat kādā no iauto.lv rakstiem vai diskusijām forumā, tāpēc par to daudz neko neminēšu.
Audi e-tron
Foto: iAuto.lv
Premium ir jūtams it visā - salona apdares materiālos, aprīkojumā, klusumā, ļoti laba audio skaņa (Bang&Olufsen 3D Premium). Kameras spoguļu vietā man nepatika. Pirmkārt, bildes vizualizācijas augstums ir ļoti neērts, tas ir būtiski zemāks kā pierasts, skatoties parastajos sānu spoguļos. Ekrāni ir iebūvēti durvīs, kas ir būtiski par zemu. Bilde bija diezgan neskaidra, iespējams, kameras mazliet ar putekļiem. Bilde, ko varēja spoguļos redzēt, bija grūti uztverama. Tā arī nespēju objektīvi novērtēt, cik tālu patiesībā atrodas blakus esošais objekts. Drošs paliek nedrošs grozīju galvu, lai nekļūdītos.
Tas laikam vienīgais trūkums, ko izdevās saskatīt šajā auto. Un jā, cena. Konkrētajam testa auto, ja var ticēt specifikācijai un cenu lapai, bija 119 595 EUR. Te noteikti nav runa par ekspluatācijas izdevumu samazināšanu (bezmaksas stāvvietas, mazāki "degvielas" izdevumi). Te ir runa par stilu un attieksmi pret vidi un mūsdienu tehnoloģijām.
E-tron dinamika arī ir ko vērta – mazs pieskāriens akseleratoram nodrošina iespaidīgu tūlītēju paātrinājumu. Bet tā tam arī būtu jābūt šādā auto, kura cena ir lielāka par 100 000 EUR. Pats bezceļu testos nepiedalījos, bet no atsauksmēm var droši secināt, ka e-tron ir piemērots arī izbraucieniem uz laukiem, pie ezera vai pa pludmali (šo gan labāk nedarīt). Bezceļu testos e-tron esot sevi parādījis no labākās puses.
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Pamanīju, ka šim auto ir ļoti interesants rezerves ritenis. Nekad iepriekš tādu nebiju manījis - tāds, ar gropi sānos. Izskatās kā iefrēzēts.
Peugeot 2008 GT
Foto: iAuto.lv
Pirmais, kas patīkami pārsteidza, ir sportiskais interjers – profilētie krēsli, sportiska stila stūre. Salonā papildu LED apgaismojums panelī un priekšējās durvīs patīkamā zaļā tonī (iespējams, toni var nomainīt iestatījumos). Gluži kā Audi e-tron. Šis ir vienīgais no testētajiem auto, ar ko izbraucu ārpus Rīgas. Uz ceļa turējās kā pielīmēts – gan uz taisnas šosejas, gan uz līkumaina ceļa. 1,5 l Blue-HDI dzinējs ar 130 ZS jaudu nodrošina atzīstamu dinamiku. Zinot, kādos apstākļos parasti tiek veikti testa braucieni, patīkami pārsteidza zemais vidējais degvielas patēriņš, ko dators uzrādīja 5,2 l/100 km. Tas gan ir vairāk nekā solītie 3,8 l/100 km, tomēr ir ļoti zems tāpat. Pārsteidzoši, ka dīzeļa rūkoņa salonā praktiski nav dzirdama. Toties ceļa trokšņi gan.
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Konkrētajā komplektācijā šādam jaunam auto cena ir 27 490 EUR (šobrīd esot akcijas cena 26 490 EUR). Ņemot vērā bagātīgo aprīkojumu komplektā ar braukšanas sajūtām un degvielas patēriņu, man liekas, ka ir adekvāta cena.
Volkswagen ID.3
Foto: iAuto.lv
Teikšu godīgi, šis ir viens no diviem auto, kuru testus gaidīju visvairāk. Jau iepriekš ID.3 tika pozicionēts kā bestsellers jeb dižpārdoklis, kā to prognozē ražotājs. Manuprāt, līdz dižpārdokļa statusam šobrīd ir patālu, jo tam traucē gan cena, gan visnotaļ askētiskais salons.
Pēc braukšanas sajūtām man ID.3 patika pat labāk kā Audi e-tron (lai man piedod Audi pārstāvji). Vietas salonā ļoti daudz, bagāžnieka ietilpība arī pietiekama. 5 cilvēku ģimenei šis auto ir noteikti piemērots. Kādā no raidījumiem, šķiet, dzirdēju, ka ID.3 tiek nosaukts par minivenu. Šis gan ir pārspīlēti. Salonā valda pilnīgs askētiskums – mazs displejs ierastā priekšējā paneļa vietā, liela planšete priekšējā paneļa vidū. Tas, ka gandrīz visu var aktivizēt ar pieskārienu, man personīgi traucēja, jo tas tomēr vairāk vai mazāk novērš uzmanību no ceļa.
Multistūres pogas arī savādas. Pavisam ne VW raksturīgajā stilā. Tā arī nespēju pie tām pierast.
Toties gaitā ID.3 ir kluss, labi amortizē Maskavas priekšpilsētas bruģi, to salonā praktiski nedzird. Visu laiku salonā patīkama elektromotora zumēšana. Šim auto patestēju arī braukšanu B režīmā, kad, atlaižot akseleratora pedāli, auto strauji samazina ātrumu un bremzē. Ja brauktu ikdienā, es domāju, ka pilnīgi reāli ir pierast pie šādas funkcijas un lielāko daļu maršruta braukt vispār bez bremžu pedāļa izmantošanas. Patīkami, ka lielākā daļa paziņojumus ir iespējams lasīt latviešu valodā.
Manam tētim no visiem 8 testētajiem auto tieši ID.3 patika vislabāk, bet tas ir vērtējumā, neņemot vērā cenu, bet gan braukšanas sajūtas un dizainu.
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Cena, cena, cena… Testētā ID.3 cena ir 52 287 EUR. Tas ir stipri par daudz un ir ļoti tālu no VW iepriekš solītās cenu politikas ap 30 000 EUR. Jā, runā, ka šis ir tikai kā starta šāviens ar uzreiz labāko, ko piedāvā. Bet tas ir pilnīgi droši, ka, samazinot cenu līdz solītājiem apmēram 30 000 EUR, cietīs gala produkts – visticamāk uz baterijas ietilpības (attiecīga arī nobraucamā attāluma) rēķina. Ja par 52 000 EUR solītais range ir 420 km, tad visticamāk lētākajiem tas nepārsniegs 250 km, kas praksē droši vien ir tuvāk 200 km.
Mini Cooper SE
Foto: iAuto.lv
No visiem todien testētajiem elektroauto, šis man patika vismazāk. Neuzrunāja mani savdabīgais britu (?) interjera dizains. Pieņemu, ka šim arī salīdzinoši mazietilpīga baterija, jo pie atlikuma 44% rādīja, ka vēl var nobraukt 66 km. Tas nozīmē, ka ar 100 % uzlādi (kas neesot "veselīgi"), var nobraukt apmēram 150 km. Priekšējie krēsli ir ērti, profilēti. Aizmugurē ir krēsli paredzēti diviem pasažieriem, bet tā arī nesapratu, kādiem tieši pasažieriem, jo vietas kājām tur nav pilnīgi nemaz. Manis pēc aizmugurējo krēslu vispār varētu izņemt ārā un atstāt šo auto divvietīgu. Pieaugtu gan vieta salonā un bagāžniekā, gan samazinātos auto masa. Attiecīgi nobraucamais attālums varbūt būtu nedaudz lielāks.
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Tā kā manā rīcībā bija vesela stunda, ko veltīt Mini Cooper, taču lielas intereses veselu stundu vizināties nebija, gribēju uzlādēt, lai citiem testētājiem ir iespēja saņemt ar pilnu bateriju. Diemžēl pie Akropoles visas uzlādes vietas bija aizņemtas. Braucu uz Antenas ielu pie CSDD. Tur arī aizņemts. Pie tam savādi, ka ir divi uzlādes kabeļi, divas parkošanās vietas uzlādei, taču vienlaikus divus auto uzlādēt nebija iespējams. Tā arī neuzlādēju.
Citroen C3
Citroen C3 Foto: iAuto.lv
Šo testēšanai izvēlējos tikai viena iemesla dēļ – tālajā 2004. gadā tieši Citroen C3 bija mans pirmais jaunais auto. Ir pagājuši 16 gadi un nekas daudz šajā auto mainījies.
Iedarbinot jauno C3, uzreiz nevarēju saprast, vai tam ir dīzeļa vai benzīna dzinējs. Displejā vidējais patēriņš 8,1 l/100 km liecināja, ka benzīns, bet skaņa - tomēr dīzelis. Ņēmu talkā reģistrācijas apliecību - 1,2 l benzīns. Acīmredzot, trīs cilindru motors, jo rūc kā dīzelītis. Manuprāt, jauda nav pietiekama, lai dinamiski iekļautos satiksmē un neraudātu par degvielas patēriņu. Salona apdarē joprojām izmantota lēta plastmasa, kas diezgan skaļi grab. Salonā izmantota vienota vizuāla identitāte, gan uz durvīm, gan priekšējā paneļa, gan krēsliem. Gaumes jautājums. Tāpat kā izmantotā dekoratīva koka apdare priekšējā panelī. Man tāda nekad nav patikusi, bet tas на любителя, tā teikt. Interesants dizaina risinājums ir durvju rokturi iekšpusē, kas ir ādas siksna, gluži kā glaunam portfelim.
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Braukšanas sajūtas bija pilnīgi neitrālas – ne patika, ne nepatika. Normāls auto, lai pārvietotos nelielā attālumā no punkta A uz punktu B. Nekas vairāk. Dīlera mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka cena šim auto sākas no 12 990 EUR, bet dārgākajā komplektācijā - 19 390 EUR (ar šā brīža atlaidi). Manuprāt, cenu kategorijā ap 15 000 EUR Dienvidkorejas ražotāju piedāvājums tirgū ir labāks.
Mercedes-Benz GLB
Mercedes-Benz GLB Foto: iAuto.lv
Testa dienas lielākā vilšanās. Nepatika ne man, ne tētim, ne arī dēlam. Salona dizains jau ierastajā MB manierē – vizuāli nav nekādu pretenziju. Drīzāk patīk nekā nepatīk. Bet no izslavētās MB kvalitātes te ir ļoti maz – pa bruģi braucot, skaļāks kā Peugeot 2008 GT, nekā no jau tik ierastās līganās vācu premium klases auto gaitas. Pozitīvi atzīmējams, ka šim auto ir arī 6. un 7. sēdvieta, kas noteikti nav sliktāka kā, piemēram Opel Zafira 3. rindas krēsliem. Dēlam (15) palūdzu notestēt, teica, ka jūtas krēslā apmierinoši, iekāpšana gan ļoti neērta. Vidējo degvielas patēriņu dators uzrādīja 8,7 l/100 km, kas mūsdienīgām 2,0 l dīzeļdzinējam laikam ir par daudz. Nezinu, kas tam par iemeslu, bet panelī visu laiku dega divi paziņojumi – 1) Traffic Sign Assist currently unavaiable. See Owner’s Manual un 2) Currently unavaiable Camera view restricted. Var jau gadīties, ka kādu podziņu nejauši biju deaktivizējis, bet drīzāk kaut kas bija elektronikā nostrādājis ne tā kā vajag. Karā ziņā ceļazīmju lasīšanas, līniju asistents un adaptīvā kruīzkontrole nedarbojās.
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Pie plusiem noteikti pieskaitāma ir šī auto cena, kura sākas no 38 000 EUR (ar aizmugurējo piedziņu), kas par jaunu mersedesu noteikti nav daudz. Konkrētais testa eksemplārs, protams, bija labāk aprīkots, ar pilnpiedziņu. Attiecīgi arī cena ap 54 000 EUR, kas joprojām par jaunu mersedesu nav daudz.
Ford Puma
Ford Puma Foto: iAuto.lv
Šajā auto iesēdos, kad ārā jau bija tumšs. Līdz ar to nesanāca īsti novērtēt šī auto dizainu. Vēlāk apskatīju internetā – noteikti labāks kā 1. paaudzes Puma, bet nu tagad arī pilnīgi cita mērķauditorija. Šis auto ir salīdzināms ar jauno Citroen C3 – abiem vienādi mazi (1,0 l) motori ar attiecīgi vāju dinamiku, palielu degvielas patēriņu un bezemociju pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Dzinējs ļoti skaļš, pa bruģi braucot radio jāgriež skaļāk. Ja būtu jāizvēlas starp Puma vai C3, mana izvēle būtu par labu C3. Ja pareizi atceros, konkrētajam auto cena ap 24 000 EUR, kas noteikti ir par daudz. Viennozīmīgi, piemaksājot 2500 EUR, Peugeot 2008 GT būtu daudz jēdzīgāks pirkums.
Honda e
Foto: iAuto.lv
Testa dienas lielākais atklājums. Pirms redzēju šo auto dzīvē man no ārpuses Honda e likās pilnīgi garām. Bet, iepazīstot to tuvāk, man tas iepatikās aizvien vairāk. Tiesa sākums gan bija stresa pilns - pie TC "Mols" iekāpu hondiņā, bet rādīja atlikušo baterijas daudzumu 3%. Bija ziņas, ka pie CSDD (Antenas ielā) uzlādes ierīce tobrīd bija tukša, riskēju doties uz turieni uzlādēt. Salu tilta vidū palika vairs tikai 2 %. Izslēdzu radio, klimatu un turēju "čurikus", kaut izvilktu līdz uzlādei. Viss bija OK. Piebraucot pie lādēšanas ierīces, bija atlicis vairs 1 %, kas rādījās jau apmēram no Mūkusalas apļa Cirkle K. Pirms uzlādes gan pagāja laiks, kamēr sapratu, kā atvērt uzlādēšanas pieslēguma lūku. Ārā jau bija tumšs, iekšā nekādu pogu nebija. Izrādījās, ka viss ģeniālais ir vienkāršs - maza podziņa paslēpta turpat "radiatora restē", kādas šim auto nemaz nav. 28 min laikā baterija uzlādējās līdz 44 %. Līdz ar to atlikušo pusstundu varēja kārtīgi "dot mizā". Un tas ir diezgan precīzs apzīmējums, jo sajūtas ir tādas, ka paātrinājums ir nenormāli liels, kaut specifikācijā norādītas 8,3 sek. no 0-100 km/h.
Salona interjeru es liktu 1. vietā no visiem todien testētajiem 8 auto. Kameras spoguļu vietā ir daudz labākas, informatīvākas kā 3 x dārgākajā Audi e-tron. Dislpleju spoguļu attēlošanas izvietojums ir ļoti ērts, pārskatāms. Pat ērtāk nekā parastie spoguļi, jo nav pat jāpagriež galva, lai redzētu. Viss priekšējais panelis ir viens liels jeb vairāki mazi displeji. Var uzlikt romantisku vai mazāk romantisku fonu. Tikai, cik nācās pamanīt, bilde pazūd līdz ar kustības sākšanos. iespējams, iestatījumos šo var mainīt. Arī ārpusē šim auto ir interesants un iepriekš neredzēts durvju rokturu risinājums.
Neskatoties uz Hondas e mazo izmēru, uz aizmugurējā krēsla vietas ir pietiekami arī pieaugušam cilvēkam. Dēls teica, ka vietas tur esot vairāk kā mūsu Honda Jazz.
Foto: Nomiks
Foto: Nomiks
Īsāk sakot, man šajā Hondā e patika gandrīz viss, izņemot cenu. Advance komplektācijā 37 330 EUR man šķiet neadekvāti pie tā, ka maksimālais nobraukums ar pilnu uzlādi ir tikai 210 km, kas nozīmē, ka reāli "garantēti" droši vien tik kādi 150 km. Neskatoties uz salīdzinoši augsto cenu, Vācijā tieši Honda e ir atzīta par Gada auto 2021 (https://iauto.lv/zinas/pasaule/36177-viens-no-latvijas-gada-auto-kandidatiem-honda-e-klust-par-vacijas-gada-auto-2021). Diez Latvijā žūrija arī būs tikpat drosmīga?
Rezumējot iepriekš aprakstīto, manuprāt, elektriskie auto noteikti jau ir ļoti tuva nākotne lielā daļā Latvijas mājsaimniecībās un uzņēmumos. Testa dienā personīgā pieredze liecināja par pastāvošo uzlādes infrastruktūras trūkumu – ātrās uzlādes stacijas ir ierobežotā skaitā, turklāt bieži tās vajadzīgajā brīdī ir aizņemtas. Tas nozīmē, ka jāgaida apmēram stunda rindā, lai "uzpildītos", kas noteikti nav racionāls laika pavadīšanas veids. Tikko gan lasīju, ka līdz šī gada beigām uzlādes staciju skaits būtiski pieaugs. Tas problēmu mazinās, bet vēl neatrisinās.
Bet arī Rīga nekad nebūs gatava, vai ne?
Latvijas Gada auto video:
Balso par "Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātiju" šeit >>> gadaauto.iAuto.lv
Es teiktu, ātram izbraucienam tāda elektroauto uzlāde gan traucē.
Luk cilveks kas saprot masinas, mak labi aprakstit un nofotografet, dara to jau labi sen. Tadiem jabut zurijaa nevis visadiem goda biedriem, comiem, asociaciju vai hvz kadu iestaza vaditajiem. Ari zurnalisti mums viena dala ir nekadi. Es par Nomiku