Tēma par velosipēdu satiksmi kļūst vairāk un vairāk aktuāla. Varbūt atbildīgajām institūcijām der padomāt par velosipēdu satiksmes ilgtermiņa attīstību un tās esošā nesakārtotība ir bezdarbības rezultāts.
Ar velosipēdu satiksmes ilgtermiņa attīstību iAuto saprot nevis dalīt velojoslu ar ietvi vai ielu (novelkot līniju), bet veloceļu izveidi atbilstoši satiksmes intensitātei un fiziski atdalot to gan no gājējiem, gan no ielas braucamās daļas. Velojoslai ir jābūt arī pietiekami platai! Kā līdz šim labāko piemēru Rīgā varam minēt Skolas ielu, kā sliktāko piemēru Lāčplēša ielu.
Skolas ielas ir labākais piemērs, jo ņemot vērā esošo infrastruktūru ir izveidota arī fiziksi ir atdalīts velo ceļš. Rodas risks ieskriet blakussēdētāja atvērtajās duvīs, bet tomēr tas ir labākais, kas līdz šim ir izveidots.
Lāčplēša iela ir sliktākās piemēres, jo tā ir viena no trim ielām, kas savieno Rīgas centru un ar vienu no tiltiem (Salu tiltu) un automobiļu satiksmei jābūt nodrošinātai vismaz pa divām joslām katrā virzienā, tieši tāpat kā tā tiek organizēta uz tilta.
Velo ir TRANSPORTLĪDZEKLIS, ja tas rīkojas adekvāti un atrodas uz ceļa CSN atrunātajā vietā un tos CSN +/- ievēro - ar laiku visi pierastu un visiem būtu labi...
Problēma jau tājā ka ~70% velosipēdistu nezina vai negrib zināt un pats galvenais ievērot CSN - rīkojas tik pat nihilistiski kā gājēji, kaut nu ir tikuši pie TRANSPORTLĪDZEKĻA!