Velobraukšana pilsētā – no kā jāuzmanās riteņbraucējiem un ko bieži aizmirst autovadītāji? 4

Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA apdrošināšana) pēdējos trīs gados par negadījumiem, kuros iesaistīti velosipēdi, atlīdzībās izmaksājusi vairāk nekā 293 800 eiro.

Satiksmē tie visbiežāk notikuši krustojumos, pie gājēju pārejām, veloceliņu šķērsojumos, pagalmu izbrauktuvēs un pagriezienos. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, velobraucējs ir viens no mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, un intensīvākas satiksmes dēļ, pilsētā risku ir krietni vairāk. Taču, paraugoties uz negadījumiem ārpus satiksmes, bieža autovadītāju kļūda ir aizmirst, ka uz auto jumta stiprinājumos atrodas divritenis, ar to iebraucot garāžā vai pazemes stāvvietā.

Braucot uz darbu, notriec auto – par smagu negadījumu atlīdzībā izmaksāti 27 700

BTA Velopolises atlīdzību pieteikumos atkārtojas situācijas, kurās autovadītāji dažādās satiksmes situācijās nodara zaudējumus velosipēdiem. Piemēram, Rīgā autovadītājs, izbraucot uz galvenā ceļa, nedeva ceļu pa veloceliņu braucošam velosipēdistam, un sadursmē tika bojāts velosipēda priekšējais ritenis. Tikmēr Liepājā automašīna aizķēra velosipēda aizmugurējo riteni un aizbrauca no notikuma vietas. Savukārt Valmierā, nedodot ceļu bērnam ar velosipēdu, sadursmē tika salocīts velosipēda priekšējais rats.

Taču smagākās sekas ir gadījumos, kad sadursmē cieš ne tikai divritenis, bet arī pats velobraucējs. BTA lielākajā OCTA atlīdzību gadījumā, kurā iesaistīts velobraucējs, sieviete Zilupē no rīta ar velosipēdu devās uz darbu, kad notika sadursme ar automašīnu. Pēc negadījuma cietusī nonāca slimnīcā ar smagām traumām, kādēļ bija nepieciešama arī operācija, un apdrošināšanas atlīdzība pārsniedza 27 000 eiro. Citā situācijā Rīgā velosipēda vadītāja krustojumā pie gājēju pārejas sagaidīja zaļo gaismu un bija jau gandrīz šķērsojusi ielu līdz viņai pēkšņi uzbrauca auto, kas brauca pa sabiedriskā transporta joslu – sadursmē riteņbraucējai tika lauzta roka, un OCTA kompensācija sasniedza 11 900 eiro.

“Autovadītājiem siltajā sezonā ir jārēķinās ar ievērojami lielāku velobraucēju klātbūtni uz ielām, pie krustojumiem, veloceliņiem, pārejām un pagalmu izbrauktuvēm. Pirms pagrieziena, joslas maiņas vai durvju atvēršanas vienmēr jāpārliecinās, vai tuvumā nav velobraucēja – šajās vietās īpaši svarīgi pārbaudīt spoguļus, aklo zonu un nogriešanās brīdī rēķināties ar velobraucēju klātbūtni. Savukārt velobraucējiem pilsētā nevajadzētu paļauties tikai uz formālu priekšroku. Pirms krustojuma, izbrauktuves vai gājēju pārejas drošāk ir samazināt ātrumu, izvairīties no pēkšņiem manevriem un pārliecināties, ka autovadītājs ir pamanījis velosipēdistu,” stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.

Viņš papildina, ka, velosipēdistam ciešot ceļu satiksmes negadījumā, izdevumus par ārstēšanos kompensē OCTA apdrošināšana, taču arī bojāts velosipēds var nozīmēt simtiem eiro zaudējumus. Tāpēc arvien vairāk velobraucēju apdrošina savus braucamrīkus pret bojājumiem, kas tiek gūti nelielās sadursmēs, un zādzībām, kas pilsētā ir īpaši būtiski.

Aizķer spoguli, auto sānu vai durvis – sadursmēs tiek bojātas arī automašīnas

Negadījumi ar velobraucēju iesaisti rada zaudējumus arī automašīnām – pieteikumos redzami gadījumi, kuros velobraucējs sadursmē ar auto aizķer spoguli vai durvis, norauj buferi un numurzīmi, kā arī situācijas, kad autovadītājs, izvairoties no sadursmes ar velobraucēju, sabojā auto pret citu objektu, piemēram, ietriecoties citā transportlīdzeklī.

Vienā no gadījumiem vieglais auto veica pagriezienu, palaida divus cilvēkus uz gājēju pārejas, taču, atsākot braukšanu, spēkrata sānā ietriecās velosipēdists, bojājot automašīnas labo pusi, tajā skaitā sānu spoguli, priekšējo spārnu, abas durvis, aizmugurējo spārnu un lukturi, par ko KASKO atlīdzība remontdarbu veikšanai sasniedza 4100 eiro.

“Droša satiksme pilsētā sākas ar savstarpēju cieņu – autovadītājam jāatceras pievērst uzmanība velobraucējiem, savukārt velobraucējam jāapzinās, ka automašīnas vadītājs ne vienmēr spēj acumirklī reaģēt, īpaši, ja velosipēdists iebrauc “aklajā zonā” un veic neprognozējamus manevrus. Jo, notiekot sadursmei, vienmēr cietīs abas puses – velobraucēji gūst traumas, sabojā velosipēdu, un tāpat zaudējumi tiek nodarīti arī automašīnai, par kuras remontdarbiem, ja apdrošināšanas nav, izmaksas būs mērāmas vairākos tūkstošos eiro neparedzētu izdevumu,” norāda Ivo Danče.

Velosipēds uz auto jumta – risks, ko autovadītāji bieži mēdz aizmirst

Satiksme pilsētā prasa lielu uzmanību, taču autovadītāji bieži aizmirst par riskiem, kas rodas, pārvadājot velosipēdu ar automašīnu. Apdrošināšanas eksperts Ivo Danče atklāj, ka BTA katru gadu saņem KASKO atlīdzību pieteikumus par situācijām, kad autovadītājs aizmirst par papildu augstumu, ko prasa uz jumta stiprinājumiem novietots velosipēds, un iebrauc garāžā vai pazemes stāvvietā. Šādos gadījumos visbiežāk tiek bojāts auto jumts, bagāžnieka zona, stiprinājumi un pats velosipēds, un auto remontdarbu izmaksas šajos negadījumos nav mazas.

Piemēram, kādā gadījumā Jelgavā autovadītājs, atgriežoties mājās, aizmirsa, ka uz auto jumta turētājos nostiprināts bērna velosipēds, un sāka braukt garāžā. Velosipēds atdūrās pret garāžas daļu virs vārtiem, tika norauts no turētāja un nogāzās uz auto jumta. Negadījumā tika iebuktēts automašīnas jumts, bojāti jumta reliņi, viens velo turētājs, kā arī paša velosipēda priekšējais ritenis un bremzes. Atlīdzības izmaksa par šo gadījumu pārsniedza 3900 eiro.

Citā gadījumā galvaspilsētā auto, uz kura jumta piestiprināts divritenis, mēģināja iebraukt lielveikala pazemes stāvvietā, noraujot jumta reliņus, bojājot automašīnas jumtu un bagāžnieka durvis, apdrošināšanas atlīdzībai par šo gadījumu sasniedzot 3660 eiro.