Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.
Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā.
Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.
“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”
“Drošai braukšanai ar elektroskrejriteni infrastruktūra, kas ir nodalīta gan no autosatiksmes, gan gājējiem ar labu brauktuves segumu, ir vēl lielāka nozīme, jo salīdzinoši nelielais riteņu rādiuss rada palielinātu risku, pārvarot nelīdzenumus un bedres, kas velosipēda gadījumā nebūtu tik jūtams. Savukārt, piedaloties satiksmē pa brauktuvi, sadursmes gadījumā sekas var būt ļoti smagas,” saka Butāns.
Butāns uzsver, ka “veloinfrastruktūras veidošana un riteņbraucēju, satiksmes dalībnieku ar skrejriteņiem nošķiršana no gājēju ietvēm un ielas braucamās daļas, tādējādi ļaujot justies droši gan gājējiem, gan velobraucējiem, ir solis, kas jāveic, pašvaldībām sadarbojoties savā starpā un saskaņā ar “Latvijas valsts ceļu” veloinfrastruktūras attīstības plāniem. Viens ir jaunas infrastruktūras veidošana un otrs – nelieli uzlabojumi, lai nodrošinātu veloinfrastruktūras savienojamību starp Rīgu un Pierīgu, piemēram, norādes velobraucējiem, kas ļautu izvēlēties drošākos veloceļu savienojošos maršrutus.”
2020. gadā “Latvijas valsts ceļi” gar autoceļu Imanta–Babīte (V20) posmā no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma Imantā līdz Babītei kopumā 2,5 kilometru garumā līdz pat Rīgas apvedceļam A5 (Salaspils–Babīte) un tālāk līdz pagriezienam uz Kleistu ielu Babītē izbūvēts gājēju un velosipēdistu ceļš. Taču pietrūkst veloinfrastruktūras savienojums ar Rīgas pilsētas infrastruktūru.
Pērn arī pabeigti tilta pār Piķurgas upīti izbūves darbi Ulbrokā, vienlaikus izveidojot mikromobilitātes infrastruktūru gar autoceļu Rīga – Ērgļi (P4), kas ļauj vietējiem iedzīvotājiem droši pārvietoties ar kājām un velosipēdu. Jauns apgaismots veloceļš izbūvēts no Ulbrokas rotācijas apļa līdz autobusa pieturai “Radiocentrs”. Pašvaldības satiksmes vajadzībām veloceļa izbūvi šogad turpina Ulbrokas pašvaldība, savukārt savienojums ar Rīgas veloinfrastruktūru plānots no Atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Tā ietve tur ir tikai ietve, jo tik apdzīvotā vietā nevar ietvi uztaisīt gan par ietvi, veloceliņu un vēl rezerves skrejceļu lidostai. Protams, saucot ietvi par veloceļu ierēdņiem ir iemesls sevi slavēt un apbalvot.