Veloinfrasruktūras attīstīšanai Rīgai un Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novadiem no Atveseļošanas fonda kopā paredzēti 34,5 miljoni eiro, liecina otrdien, 7.februārī, valdībā izskatāmais noteikumu projekts.
Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" īstenošanas noteikumi.
Investīcijas īstenošanas mērķis ir vienotas, nepārtrauktas maģistrālās veloceļu infrastruktūras izveide Rīgas metropoles areālā. Paredzēts, ka līdz 2026.gada 31.maijam jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgā un Pierīgā būs vismaz 60 kilometri.
Veloinfrastruktūras izbūve vai atjaunošana paredzēta maršrutā Rīga - Carnikava (tai skaitā, Ādažu novadā - vismaz 11 kilometri), Rīga - Ulbroka (Rīgā vismaz trīs kilometri, Ropažu novadā vismaz deviņi kilometri), Rīga - Ķekava (Rīgā vismaz pieci kilometri, Ķekavas novadā vismaz 16,5 kilometri), Rīga - Babīte - Piņķi (Rīgā vismaz 6,5 kilometri, Mārupes novadā vismaz 4,5 kilometri) un Rīga - Mārupe (Mārupes novadā vismaz 4,5 kilometri).
Kopējais Atveseļošanas fonda finansējums ir 34 514 008 eiro, tai skaitā Rīgas pašvaldībai - 21 184 730 eiro, Ropažu novada pašvaldībai - 3 296 748 eiro, Ķekavas novada pašvaldībai - 3 250 910 eiro, Mārupes novada pašvaldībai - 2 877 000 eiro, un Ādažu novada pašvaldībai - 3 904 620 eiro.
Par investīcijas īstenošanu atbildīga ir Satiksmes ministrija, un atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).
Atbalstu paredzēts sniegt granta veidā, ievērojot, ka paredzētajā termiņā ir sasniegts paredzētais rezultāts, un projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir sāktas pirms 2020.gada 1.februāra un pabeigtas līdz 2021.gada 13.jūlijam.
Finansējumu varēs saņemt Rīgas pašvaldība, kā arī Ķekavas, Ropažu, Mārupes un Ādažu novada pašvaldības, un katrai no tām jāiesniedz viens projekta pieteikums.
Es ceru, ka beidzot Brīvības ielā būs velojoslas, sabiedriskā transporta josla un tikai viena autojosla, kā arī velojosla Valdemāra ielā. Tam vajadzētu samazināt vēlmi doties ar auto cauri centram, jo tāpat eksistē apbraukšanas iespēja pa apvedceļu. Centrs kļūs klusāks, mierīgāks un pievilcīgāks biznesam. Caurbraucēji nekādu ieguldījumu Rīgā tāpat nedod.