Brrr shajaa topicaa nevienaa vietaa netika aprunaatas shiis te ar gaisu dznemasa laivas, taas ienesi tu pats tikai un vieniigi. Tobish sanaak ka tu tikai maisi te gaisu.

Bet ja runaajam paraugstaakmineeto tavu jautaajumu tad jaasaka, ka nevar sameriit, jo reali dziivee sho laivu pielietojums ir stipri dazjaads, shiis plakaanaas propellera piedzinjas laivas ir suudiigi manevrejamas(liela inerce) un taam patiesiibaa ir diezgan liela uudens pretestiba ( jo dibens ta jamaam ljoooooti plakans) un lieliem aatrumiem pie kuriem taas varetu pieklaajiiigi pacelties virs uudens taas nau domaatas (deelj shvakas manevreshnas iespejaam).

Ja girb "meeriities" uz aatrumu tad tuvaaks jebkurai aatrumlaivai ar dzenskruuvi vai uudensmeeteeju ir kugjis uz gaisa spilvena (hovercraft), kaut gan arii manevreetspeeju vareja veeleeties labaaku, bet nu taisnvirziena kustiibaai lielaa aatrumaa ir OK. Un tad ljooti varetu buut ljoti liidziiga shii efektivitaate gan laivaa ar dzenskruuvi/uudensmeteeju ( jo taam vienalga paliek kaut kaada zinaama uudens pretestiiba) gan tajaa verkji uz gaisa spilvena (jo zudumi manupraat ir uz to ka gaisss nav tik bliivs kaa uudens).

Tas bija par efektivitaati, bet lielaaku kopeejo aatrumu pa gludu virsmu noteikti var sasniegt verkji uz gaisa spilvena ( droshvien ideaala gadiijuma jaaizveelas izhuvis saalsezers, jo uudens jau praktiski nekad nav mieriigs un shim aperaatam pie liela aatruma "ienirshana" vai aizkjershanas var beigties slikti.

Savukaart ja salidzinaatu teiksim okeaana aatrumlaivas vai F1 uz uudens ar "hoverkraftu", tad iespeejams ka deelj savaam gliseeshanas spejaam F1 un o. aatrumlaivas pret "hoveru" speetu ciiksteeties ka lidziigs ar liidziigu. JO pirmajaam( F1 un co) uudens pretestiba paaraak netraucee, un hoverim saaks darboties gaisa pretestiiba lai arii cik labs aerodinamiski vinsh nebuutu. Tikai te arii jaapiemin ka F1 noteikti buus salidzinoshi mazjaudiigaax dzineejs vajadziigs konkreeta aatruma sasniegshanai, kamer "hoveram" vismaz 2 x jaudiigaax, pat ja masas vareetu dabuut pusliidz liidziigas.

Un te mēs atkal atgriežamies pie atziņas ka uz priekšu jau var dabūt da jebko kaut vai betona kluci vienīgais cik tam būs vajadzīgi zirgaspēki .

Vienu vārdu sakot jo ātrāk gribam braukt, jo lielāku jaudu vajag un ko iespringt korpusa laizīšanā un plūdlīnijas meklēšanā

un kā ir ar aparātiem ar zemūdens spārniem

redzēju tv , ka pat dēlim , uz kura stāv un manevrē viens cilvēks, ir zemūdens spārns, tas domāts, lai pats braucējs ir virs ūdens, nu manevrēšana ar šo aparātu ir fantastiska, ieskaitot salto uc gājienus

faktiski jau lielam ārtrumam traucē virsmas negludums- ja tā nav, tad at;liek tik to apara'tu celt virs ūdens

Manevreeshanas zinjaa protams uz spaarniem noteikti nav sliktaak kaa ar parastu uzkarinaamo motoru ar dzenskruuvi. Tikai tas ka shiem noteikti izmanto pagriezjamus spaarnus , un dzenskruuves nav stuureejamas ( ja nu vieniigi lielaakiem kugjiem manevreeshanai ostaair grozaamas vai pat papildu dzineeji shim noluukam). Un tad jau viss atkarigs kuri spaarni un kaa tiek groziiti. Bet nu shie kaareiz ir konstrueeti lai trauktos maksimaalaa aatrumaa, pazaudeejot maksimaali daudz no uudens pretestiibas. Bet ar F1 vai okeaana laiaam tiem taapat nesacensties lai vai kaa vismaz 2 zemuudens spaarnu pretestiiba noteikti nespej tikt lidzi saliidzinoshi mazamjam F1 saskares punktam ar uudens virsmu.

Tas ir es domaaju ja uztaisiitu atkal divus liidzvertiiga izmera/masas un jaudas dampjus. Bet taa protams verkji uz zemuudens spaarniem arii ir ar pilniigi citu pielietojumu.

Zemudens spārnu mērķis ir pēc iespējas vairāk samazināt ūdens pretestību izceļot laivas korpusu virs ūdens un ar mazāku jaudu var iegūt lielāku ātrumu un ari ieekunomet degvielu, bet paši spārni ir diezgan sarežģīta konstrukcija kuriem jābūt pareizos leņķos attiecībā pret ūdens virsmu un pie dažādiem MAX ātrumiem šie leņķi ir dažādi. Ar pašiem spārniem laiva nestūrējas.

Kas attiecas uz F1 tad tās kurpus ir katamarāna tipa kurš veidots tā, ka tā korpusa daļa kas savieno abus pontonus ir kā lidmašīnas spārns kas virs 100km/h laivas korpusu spēj celt ārā no ūdens.

Viļņos zemūdens spārni savu kārt tikai traucē jo tie parasti neit pāri vilnim bet iziet cauri tam un līdz ar to laiva tiek sabremzēta.

Vai gadiijumaa nav taa ka KIPOS runaa par shitaadiem: www.ship-technology.com/...

Bat shimeejie gan nav uz spaarna peec buutiibas.

Meegjinaaju samekleet kaut ko konkreetu par tiem zemuudens spaarniem, bet uzduuros pa citu teemu shitaadiem :

www.hovercraft-museum.org/...

www.neoterichovercraft.com/...

utml.

Un ta jau veel shitaadi, kas gan pie laivaam nepieder:

g5.damp.tottori-u.ac.jp/...

te veel shis tas incants par kugjiem:

technoexan.ru/...

Nu nebūšu gan runājis par šitiem, jo tie jau nav zemūdens spārni.

Istenībā laivas ar zemūdens spārniem ar tagad dazam labam ir saglabājušās .Iet runa par post padomijas razojumiem tādiem kā Strela, Volga, Un tajos tālajos saulainajos 70 un 80 bija ari pasažiru kugisi uz zemudens sparniem saucas Raketa un Meteor , vot tābija riktiga ģela

www.riverships.ru/...

www.riverships.ru/...

www.riverships.ru/...

www.riverships.ru/...

Tomaar laikam nebuus taisniiba - to liekas sauca par half submerged foil or wing:

www.answers.com/...

Un te atkal some tehcnical stuff pa tiem zemuudens spaarniem.

journals.cambridge.org/...

ja nu ir kaads kam ir veeme apguut vai akaartot sho jomu.

www.irkutsk.com/...

Sitajā ir pat krāsainas bildites

Paklau be tu taads 100% paarliecinaats ka shameejie stuureejaas ar dzenskruuvju paliidziibu un nevis ar spaarnu, vai speciaalu stuuri ( vot nezinu kaa to pareizi sauc kugjiem) ?????

docs.hydrofoils.org/...

un te arī

OOps wrong tas tomeer par citu teemu study. Sorry visiem.

www.foils.org/...

un šitās vēl tagad Rīgā pa pilno.

OK, skaidrs shitaam toch dzineejs grozaaas un par stuuri stradaa, tachu tas ko es tur bazareeju bija taa kaa vairaak teemeets uz kugjiem, un teim arii eastes dalja ir spaarns (hydrofoil) un taadam es vienkaarshi neredzu kaa vareetu stuureet ar dzenskruuves paliidziibu.

Offopic, bet par zemuudens spaarniem:

Ofigetj kaadas tik muljkjiibas tauta neizdomaa:

www.inventist.com/...

Un reku mazliet par terminilogjiju/zhargonu:

www.se-technology.com/...

Un mazliet veestures no dzelzs priekshkara otras puses. -

www.fi.edu/...

Aha 100% jo tiem aiz dzenskrūvēm bija stūres kas grozijās pa labi un kreisi.

www.foils.org/...

un vienu šito esam restaurējuši un testējuši visos iespējamos veidos , Interesants eksemplārs