Kādi sakarīgi topiki parādās 
Pirmais auto tēva VAZ21011. Bija tīri kopts, es arī nobraucu nelielu laiciņu, apmēram 2 gadus. Gāja gana uzticami, tikai skaļš diezgan bija, dinamika pašvaka. Un garus ceļus braukt grūti, jo garajām kājām vietas maz. Neko daudz neremontēju, ieliku beņķus no Opel Kadett un magnetolu. Biju tīri apmierināts kādu brīdi, bet kolēģiem saradās ārzemju auto. Un, kā jaunam gurķim man arī vajadzēja. Un tad vaz tika pārdots kā labā stāvoklī esošs, un nopirkts Pasāts, bet tas jau ir cits stāsts
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Pirmais/-ie auto
Nu tā, pļāpāšanas pēc varam katrs padalīties ar saviem piedzīvojumiem, kā iesākās auto braucēja karjera, kādi bijuši kuriozākie auto utt.
Pirmo auto nopirku pats, pirms kādiem 8.5 gadiem, apmēram msh vecumā, meklēju mašīnu līdz 500 latiem. Biju noskatījis vienu skorpi no pazīstama par 400. Tad vienā sludinājumā nejauši ieraudzīju 626. mazdu (1989. gada - laikam ValdisM ar tādu brauc) iebuktēts slieksnis, bez stūres pastiprinātāja sūkņa, bez apskaties, ar plikām riepām... Sarunāju tikšanos ar īpašnieci kaut kur Pļavniekos, izbraucu, iepatikās (likās ļoti ērts salons un elektriskie logi , pats tagad draugiem stāstu kā anekdoti). Mazliet uzrunāja arī tas, ka šis auto jau patika no autoskolas laikiem, ar tādu mācījos braukt, instruktors arī toreiz slavēja, cik labs auto. Karoče, nokaulēju vēl 50 latus un nopirku. Pa ceļam uz mājām vēl izpūtējs, kas mazliet pūta, izpūta vēl lielāku caurumu un auto gāja tā, ka viss rajons dārdēja. Patēvs toreizējais ieraudzīja, aiz cieņas acīs jau neko neteica, bet, nu pēc feisa varēja saprast, ko viņš par mani domā. Lai nu kā, paldies viņam, palīdzēja to mašīnu savest kārtībā, nu, ne jau apmaksāja remontus, bet palīdzēja atrast detaļas caur saviem kanāliem, sarunāja zināmus meistarus u.tml. Karoče, mašīna kopumā nokalpoja gadu, bet kopumā neslikti. Pa to gadu bija vēl viens sīks remonts 8 latu vērtībā, bija izpuvusi viena truba dzesēšanas sistēmā un zuda šķidrums. To nomainīja un braucu tikai... līdz vienā jaukā dienā paziņa uzvārīja motoru. Tādu beigtu arī pārdevu citam jaunajam censonim, kurš cēla pēc tam to auto gaisā un, cik zinu, arī kādu gadu nobrauca, pēc tam laikam nošķīla.
Otro auto (SAAB 9000) jau skatījos nopietnāk, kaut arī tas vairāk vai mazāk bija emocionāls pirkums. Čoms nupat tādu bija iepircis, ļoti patika - ērts, dinamisks (2.3 ar lielo turbīnu). Skatījos jau daudz uzmanīgāk, atlasījos visādos autobildos un forumos, kam jāpievērš uzmanība, pērkot mašīnu. Karoče, nopirku. Braucot mājās, kaut kādos brīžos, kad iedevu vairāk pa pedāli, auto sāka raustīties un palika baigi ciets gāzes pedālis, kad palaida brīvgaitā, auto noslāpa. Aizvedu uz SAAB centru, pie viena, lai intereses pēc uztaisa pilnu diagnostiku. Nu, tā, informācijai. Šie man uztaisīja tāmi par pusotru tūkstoti (700 latu vērtam auto)... Aizvedu parādīt to mašīnu citam servisam, kas ar saabiem ņemas. Tur man pateica, lai mašīnu savestu tiešām labā kārtībā, vajagot kādus latus 400, steidzamās lietas apmēram 150, bet lielāko daļu no tā, ko dīleris tur sarakstīja, varot pagaidīt vai vispār nevajag mainīt vēl (ķēde, piemēram). Tā nu atkal gadu nobraucu bez lielām šaizēm, līdz iekļuvu ar to avārijā. Tad nu tādu sasistu arī pārdevu.
Nākamos divus auto (Toyota Carina un Honda Accord) pirku Kauņā, bet šoreiz ņēmu līdzi kādu zinošāku cilvēku. Vienu reizi paziņu, kurš agrāk dzenāja autiņus no Vācijas, otro reizi - bijušo mehāniķi. Abi auto bija OK, ar Toyotu pēc manis draugs, kurš no manis to nopirka, vēl piecarpus gadus nobrauca un pagājušajā nedēļā tikai pārdeva.
Pēdējos divus auto pirku no zināmām rokām ar zināmām vēsturēm no dzimšanas brīža un apmēram 100 tūkstošu nobraukumiem...