Kāds zina kādēļ braucot ar benzīnu auto raustās un un spiežot grīdā nejiet, liekas ka noslāps, tukšgaitā uz benzīnu apgriezieni nokrīt tik zemi kā noslāpst, bet uz gāzi vis iet perfekti??
Nu gāzes iekārtām līdz 2.paaudzei pie tukša balona parasti mēdz notikt ''hlopki'' lai nenobeigtu gaisa mērītāju liek virsū ''sprādziena vārstu vienvirziena'' uz gaisa trubas, bet ar visu to varbūtība nobeigt viņu, vai gofra tavam pušu visparastāk.
Tam līkrocim, kas tos vārstus izdomāja, vajadzētu visus viņus sabāzt dirsā. Tas sūds spēj izlaist pārspiedienu, bet tas, kas sasit gaisa masas mērītājus, ir triecienvilnis, uz kuru tie sūdi noreaģēt nespēj, līdz ar to tie draņķi ir DDM + sapists ieplūdes kolektors.
Iepriekšejais cilvēks vislaik brauca uz benzīnu un gāzi neizmantoja, tagad nopirku ieleju gāzi braucu uz gāzi kad beidzas gāze ieslēdzu benzīnu un tad sākas tā raustīšanās knapi tiku līdz gāzes tankam un ieleju gāzi ar gazi gāja bet benzīnu nē
Tā tev nekādu sarežģījumu, pateicīgs variants priekš gāzes. Nav ne gofras,ne gaisa mērītājs, ne stulbais" sprādziena vārsts"…bet ir lambda zonde, kas benzīna mixtūru taisa. Nu jābrauc Tev ar gāzi un lai tiktu līdz uzpildes stacijai pats oriģinālais bezizdevumu variants izvilkt no benzīna mono dīzes vadus uz paneli un būs divi režīmi on/off spaidi to pogu un imitē sveto Electronic control Unit pats. Lēni neies.
Ja ir lambda tad braucot uz gāzi lambda zonde tiek atslēgta/emulēta līdz ar to pārslēdzoties uz benzīnu atpakaļ regulējums uz benzīnu ir garām. Audi/VW vadības bloki nav pietiekoši redundanti un pārāk paļaujas uz lambdu pat ja regulējums nav korekts. Var mēģināt pārslēdzoties uz benzīnu vadības bloku pārstartēt un tad skatīties kas notiek. Vēl jau iespējams degvielas sistēmā vai bākā nogulsnes.
Vadības blokam NAV jāpieņem ka kāds kaut ko samudrīs degvielas padevei un IR jāpielāgojas motora darbības izmaiņām vecuma ietekmē. Ja šķībači atļaujas tādu gājienu izveikt, var jau saprast, kāpēc - 10 gadus motors davilks daudzmaz normāli un tālāk to sasmalcinās vai sapresēs kubikā. Un šeit vispār ir motors, kura slodze tiek rēķināta pat ne pēc Speed/Density metodes, bet gan pēc Alpha N - ja kāds boša inženieris būtu izdomājis ka šādas konfigurācijas vadības blokam NEVAJAG spēt pielāgoties motora darbības īpatnībām, vadoties pēc funkcionējošas lambdas, viņš būtu bijis pilnīgs idiots.
Cik novērots tieši boša vadības blokiem lambda ir iecelta svēto kārtā un tā rādījumiem netiek veikts "sanity test". Ar bojātu lambdu Audi/VW kļūst nebraucami kamēr šķībacainie noskurinās un iet tāpat. Izskatās ka N Alpha ir vēl mazāk piemērots sagāzēšanai.
Piekrītu Kanibāla teiktajam par vadības bloka pārstartēšanu. Auto īpašniekam varētu nebūt skaidrs, kā tas izdarāms. Ar vienkāršu aizdedzes izslēgšanu nepietiek. Vajag atvienot akumulatoru uz pāris minūtēm, lai vadības bloka atmiņā izdziest visas adaptātcijas, ko tas samācījies, braucot ar gāzi. Ja brauc ar gāzi vadības bloka spēja adaptēties no efekta kļūst par defektu. Ja tas palīdz, mazliet jāpamaina vadības bloka barošanas pieslēgums. Tas vads, kur vadības blokam pienāk pastāvīgais + no akumulatora (shēmā šo vadu mēdz apzīmēt ar skaitli 30), jāpārgriež un jāpievieno tur, kur spriegums tiek padots, ieslēdzot aizdedzi (apzīmēts ar 15). Tad nevajadzēs katru reizi no gāzes pārslēdzoties uz benzīnu atvienot akumulatoru. Visi tie lambdas emulatori adaptāciju aizpeldēšanu, braucot ar gāzi, nenovērš, bet tikai palēnina.
Ja vien to varētu izdarīt. Kad nav pievienota zonde, tajā vadā vadības bloks pats caur iekšējo pretestību dalītāju ir noorganizējis 0.45V, kas it kā ir neitrālais līmenis, kad maisījums nav ne liess ne trekns. Būtu labi ja vadības blokam būtu tāds koridors 0,45V +/- teiksim 0.05 V, kurā tas neko nekoriģē. Diemžēl šim auto tāda koridora nav. Ir tikai robežšķirtne liess/trekns. Tāpēc, atvienojot zondi, vienalga maisījums tiks koriģēts, tikai pilnīgi neprognozējami, un adaptācijas vienalga aizpeldēs. Ar to mēģina cīnīties izmantojot tos pašus nelaimīgos lambda zonžu emulatorus, kas uz zondes ieeju padod taisnstūrveida signālu, kurš pusi laika rāda liesu maisījumu, otru pusi laika - treknu. Bet atkal - pietiek, ja vadības blokam liksies, ka treknajā pusē signāls uzkavējas par vienu diskretizācijas punktu ilgāk, ar laiku tas uzkrāsies un adaptācijas aizpeldēs šā vai tā, kas arī tiek novērots praksē.
Tātad jāregulē gāze, lai nenojauc adaptāciju, bet tas laikam ar var nelīdzēt vecajām gāzes sistēmas paaudzēm, jo vadības bloks tāpat adaptēsies un neredzot izmaiņas regulēs vēl.
Jānodrošina benzīna vadības blokam iespēja regulēt gāzes padevi, kā tas ir realizēts gāzes iešpricēs. Vecajām gāzes plītīm tādu iespēju neesmu redzējis. Labākajā gadījumā tās regulē maisījumu pēc lambda zondes, bet nesaistīti ar benzīna vadības bloku. Šāds variants no adaptāciju aizpeldēšanas neglābj.
Audi 80 b4 2.0benzīns/gāze
Kāds zina kādēļ braucot ar benzīnu auto raustās un un spiežot grīdā nejiet, liekas ka noslāps, tukšgaitā uz benzīnu apgriezieni nokrīt tik zemi kā noslāpst, bet uz gāzi vis iet perfekti??