?
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Nu, tas teksts apmēram atbilst klasifikācijai : "Vai jūs gribat par to parunāt ? " ;)
Dīvainā kārtā es pat saprotu, ko Raimonds grib pateikt. Topika mērķi gan nesaprotu.
Te iet runa nevis par to, kāda ir patiesība un kas to saka. Vienkārši ir cilvēki, kuri ir pārliecināti savai "patiesībai". Viņi nav iedziļinājušies dotajā tēmā, viņi neko nav pētījuši, lasījuši, skatījušies, drīzākais, viņiem ir pateicis kāds viņu līderis.
Tādā gadījumā cilvēki negrib redzēt patiesību.
Un otra lieta, 90 procentos gadījumu patiesība nav tik interesanta kā kaut kādi meli, dezinformācija. Ieraksti internetā - Peruan allien ( Peru citplanētis) un tu redzēsi - 11 900 000 meklējumu. Bet ja ierakstīsi to pašu, bet galā - myth, tu redzēsi tikai 1.9 miljon adrešu.
Paskaties vēl, cik labi aiziet kaut kādas tenku lapeles.
Izveido mājaslapu un izveido tur rakstu - "Trampa ārsts atklāja, ka viņam ir tikai viena ola", vai "Ilons Masks atzina, ka Tesla izveidošana bija kļūda", tu ieraudzīsi, ka to pat pa TV pateiks, nemaz nerunājot par pārpublicēšanām citur.
Un pēc tam, kad pats tajā pašā resursā uzrakstīsi, ka tas bija joks, tēma tiks apspriesta tik un tā, bet to tavu atzinumu par joku, neviens nemaz neņems vērā. Šeit arī labs piemērs bija par to video, kur it kā Kubriks ( redzama tika daļa sejas) atzina, ka filmēja amerikāņu nolaišanos uz Mēness, studijā. Jau nākošajā dienā, pats video filmētājs atzina, ka tas bija joks, un ka tas tika taisīts kā treileris, vai reklāma viņa filmai par Kubriku. Bet kura versija bija populārāka? Lielākā daļa pat nav redzējuši to atzinumu, ka tas bija joks.
Nu nevar būt visi cilvēki gudri. Nevar. Cilvēks ir bara dzīvnieks. Un jebkuram barā dzīvojošam organismam ir kaut kāds līderis vai barvedis. 
Raimonds savā elementā.
Īsti nesaprot NEKO, bet vēlas būt aktīvs un runāt par VISU.
Tehniski Oma likums skolā tiek mācīts. Lai gan daudzi savā laikā no tās fizikas mācīšanās ir atteikušies.
Tomēr var pat gadīties, ka tur skolā ir skolotājs, kas pēc tam, kad visi pareizi atbildējuši, ka strāva ir spriegums dalīts ar pretestību un jauda ir spriegums reiz strāva, ka šis skolotājs apskata Oma likumu pilnai ķēdei, kur tiek ņemtas vērā vadu pretestības. Pēc tam - arī akumulatora iekšējā pretestība.
Izvēlas visādus piemērus ar garām pārvades līnijām, kad patērētājs saņem pazeminātu spriegumu, jo daļa no tā vadu pretestības dēļ virnes slēgumā zūd. Pastāsta vai pat parāda, kā, startējot auto, pazeminās akumulatora spriegums. varbūt pat pieslēdz voltmetru pie masas vada un parāda, ka tur arī kāds pusvolts pazūd startējot to auto. Pastāsta par farada un lielākiem kondensatoriem, kam ir ļoti maza iekšējā pretestība un kas tos sprieguma kritumus piesedz kā paralēla slēguma mazas iekšējas pretestības strāvas avots. Aprēķina zudumus, saraksta praktiskas formulas.
Vārdu sakot, stāsta visādas izpratni veicinošas lietas.
Un tad sākas sabiedriskie procesi, kas nosaka to, ka publiski pieejamā izglītības sistēma daudzreiz nevar dot neko īpaši kvalitatīvu. Jo tie, kas zina vai gribētu uzzināt, neuzdod jautājumus un citiem arī neko neskaidro, jo publikai ir citas prioritātes.
Tajās tēmās parādījās vēl viens fenomens. Un proti, tas, ka zudumus nosakot, kas un ko kā definē!
Tas ir diezgan interesants apgalvojums.
Tevi jau tad konkrēti sūtīja tirst, tagad 100% identiska situācija. NU neesi tu pedagogs, neproti tu paskaidrot, neproti tu pajautāt un neproti tu sarunāties. Tāpēc tavas tēmas slīkst sūdos, nevis rod risinājumus. Padomā par šo.
Ne tikai nav pedagogs, bet raksta absolūtas muļķības, starp kurām ir dažas formulas, kuras ir formāli pareizas, ja izrauj no konteksta un apskata teorētiski. Un uz to arī balsta savu zināšanu "pārākumu" - aktīvi pierādot, ka šīs formulas pašas par sevi ir pareizas, ko gan neviens pat nemēģina apstrīdēt.
Izskatās , ka Raimondu neliek mierā Vernona lauri šajā portālā. Ja Vernona tēma ir: Vernons un distance ( ar atvasinājumu "priekšā braucošais un drošības garantēšana" ), tad Raimonds iestabilizējas uz tēmu:
"Raimonds un sabiedriskie procesi" ( jeb Oma likums un izglītības kvalitāte )
Es tomēr pie tās domas, ka zudumus nosakot, kas un ko kā definē!
Tā var pateikt kāds, kas uzskata, ka visus mainīgos vispirms definē un piešķir tiem kaut kādu apzīmētāju un pēc tam kaut ko dara. Un, ja nav pareizi noteikts, tad nav. Tur var sanākt interesantas domas, ja ar šādu pamata uzstādījumu sāk spriest par tehniku.
Dabā un fizikā daudz ko nosaka materiālu īpašības, šajā gadījumā konkrēti elektriskā pretestība. Kāda tā ir konkrētajam materiālam un konkrētā šķērsgriezuma vadam, tāda tā ir.
-----------------------
50 metru garam 2.5mm2 vadam zudumi pie 2kw slodzes. Strāvas stiprums no jaudas formulas - P = U x I, 2000W = 240 X I, I = 2000/240 = 8.3A
8.3A x 20 Volti = 160 vati, kas ir 8%. Sprieguma kritums uz 2 x 50 m vada.
Piedāvāju pāriet uz rēķināšanu. Ja 2kw parasta pretestības slodze vienfāzes 50m garā 2,5mm2 vara līnijā nosaka 20 voltu sprieguma kritumu un 8% zudumus, tad kādai jābūt 1.5km garai līnijai, lai zudumi būtu tādi paši.
Matemātiskā puse būtu tāda, ka 2.5mm2 50 metriem ir tāda pati pretestība, kā kaut kāda šķērsgriezuma 1500 metriem. Vadu garums atšķiras 30 reizes. Tātad pretestībai uz metru būtu jābūt 30 reizes MAZĀKAI.
----------------
Bija variants to izrēķināt un virzīt sarunu par tēmu, vai tādi kabeļi tiek lietoti visādu lauķu tālo māju elektroapgādei. Tālāk varētu diskutēt par trīsfāzu tiklu, spriegumu paaugstinošiem transformatoriem un vispār - par tehniku. Un par to, cik attālu māju elektroapgāde vispār attiecas uz elektroauto. Kas, visi to īpašnieki dzīvos tādos laukos? Varbūt vienkārši kaut kur uzzinātā/saklausītā doma - ei, elektrozudumi arī var būt desmitos procentu, likās piemērota, lai to pieķinķēlētu elektorautozudumiem.
---------------
Taču tas ir pārāk tehniski, kaut kas jārēķina, labāk diskutēsim par autoru. Tāpat vienu un to pašu apgalvojumu atkārtošana, lai cik tie nepareizi vai jau atbildēti, arī var izdoties un kāds noticēs.
Es dzīvoju tādā "visādu lauķu tālā mājā", man piektdienas pēcpusdienā ar ieslēgtu 2kw tējkannu ir 190V, lai gan pirmajai mājai pie trafa ir 255. Man elektroapgāde ir īpaši sāpīgs un personisks jautājums un es pēc savas personīgās pieredzes jūtu, ka šī sfēra ŠOBRĪD NESPĒJ REĀLI visus pabarot. Un tas ir nieka 60km no Rīgas, 5km no mazākas pilsētiņas, un mana māja atrodas 40m no asfalta. Un tā ir prakse. Reāla prakse, nevis gūgles formuliņas. Lai es varētu atļauties lādēt elektroauto - man būtu jāceļ pieslēguma jauda un jāmaksā par ampēriem stipri lielāka abonentmaksa. Un vēl tad es saņemtu sūdainus ~200V, kas iekļaujās līgumā atrunātajos +-10% voltāžas svārstībās. Tā kā vari turpināt stumt sūdu par konfekti, izlikties, ka kautko itkā saproti, uz priekšu. Bet kamēr tu pats par to neesi gatavs maksāt no personīgā maka, neceri ka citi to gribēs.
P.S krievu gostos ir 25% zudumi pieļaujami "visādu lauķu tālo māju elektroapgādei", kuru pārsniedzot tikai iedzīvotāji var cerēt uz bezmaksas līnijas rekonstrukciju. Līdz tiem 25% ja nepatīk esošā situācija - maksā pats. Tā ir prakse, reāla.
Protams, ka par autoru. Jo autors ir tik liels nejēga, ka nespēja paskatīties ārpus vienas formulas. Autors spēj sarēķināt zudumus tikai vienā vadā - pēc perfektas formulas - un mēģina šādu primitīvu domāšanu uzspiest citiem. Bet, ja vads iet cauri telpai, kuru silda, tādejādi samazinot apkures nepieciešamību vai tieši otrādi - palielinot kondicioniera slodzi - kā rēķināsi zudumus? Mācēsi pieskaitīt netiešos?
Nu, daudzas tehniskas problēmas var risināt.
Konkrētajā 190 voltu gadījumā, lai dabūtu kārtīgus 230V, iespējami vismaz 4 dažādi risinājumi.
Ja tas ir trīsfāžu tīkls ir vieni risinājumi, ja vienfāzu - citi.
Prastākais variants - trīsfāžu elekromotors griež vienfāzu 4kW ģeneratoru.
www.fonons.lv/generatori/generatoru-rezerves-dalas
jau advancētāks risinājums ar īpašu pārveidotāju sasummē pieejamo jaudu ar papildu jaudu no akumulatora un nodrošina tos 230 voltus.
Protams, vislabākais būtu kārtīgs resns vara kabelis.
Un ja uzdevums ir jārisina nevis siltā dīvānā teorijai, bet jāzāģē malka - prastākais variants būs paņemt benzīna motorzāģi. Tas arī piemērs tavai nespējai sasaistīt savas teorijas ar praksi.
Prastākais variants - trīsfāžu elekromotors griež vienfāzu 4kW ģeneratoru."
Patiešām prastākais , kāpēc vajadzīgs pāris: motors -ģenerators, ja to pašu var izdarīt ar transformatoru, gan vienfāzes , gan trīsfāzu un parasto vai autotransformatoru. Vienīgais- mehāniskais risinājums stabilizē spriegumu, jo iedarbojas inerce. Parasti gan spararata UPS lieto jaudām virs 500 kW.
Nu tas ir tāds apgalvojums un viss. Tā jebko var pateikt.
Pie tam daudzi risinājumi, kas pasaulē jau ir izmēģināti un pārbaudīti daudz lielākām jaudām, kad ir paaugstināts pieprasījums patēriņa maksimumstundās.
Viena no idejām te www.energy.gov/eere/water/types-hydropower-plants
nezinu, kāda viņam tur tā vide, ūdens ir vai nav
Raised Weight Hydraulic Accumulator.
Super idejas. Kad tās būs ieviestas pietiekami, lai izslēgtu pēdējo akmeņogļu elektrostaciju pasaulē pie esošā patēriņa, pienāc - parunāsim par papildus elektroenerģijas patēriņu un elektroauto izdevīgumu. Bet līdz tam brīdim - stum savu propagandas ideoloģiju citur.
Es te tā parēķināju - ja lynx85 tiešām uz 2kWslodzi tas spriegums nokrīt uz 190 voltiem.
2kw = 240V x strāvas stiprums
I = 2000/240 = 8.3 Ampēri
Pretestība tai tējkannas spirālei būs I = U / R un R = U / I
R = 240 / 8.3 = 29 omi.
----------------
Tējkannai tur neko nevajag kompensēt, tējai pietiks
I = 190 volti / 29 omi = 6.6 ampēri un jauda būs 190 V x 6.6 A = 1,2 kilovati.
Taču, ja kaut kādas citām iekārtām tāds sprieguma kritums neder, tad jākompensē faktiski ir kādi 800 vati.
----------------
Tas viss ir tehniski atrisināms. Pie tam tā papildu jauda jau nav vajadzīga visu laiku, tikai tad, kad darbojas kāds lieljaudas patērētājs.
------
Viens no tādas līnijas risinājumiem ir tāds, ka ar salīdzinoši maziem zudumiem tiek lādēts kāds akumulators, izmantojot, teiksim, kādus 200-300-400 vatus, pie tādām jaudām zudumi līnijā būs salīdzinoši nelieli.
Un tad, kad to jaudu vajag, tad tā iekārta to 2 kilovatus arī nodrošina.
Ja līnijas spriegums krīt līdz 190V, tad datoru un TV barošanai ir ļoti derīgi uzlikt attiecīgas jaudas UPS, un nevis sprieguma dēļ, kurš ir pietiekams, bet gan tā iespējamo svārstību dēļ.
Savukārt attiecībā uz iekārtu, kam nepietiek jaudas, kā jau tika minēts, labāk lietot iekārtu ar iekšdedzes dzinēju vai arī atsevišķu sadzīves ģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju, nevis uzkrāt enerģiju akumulatoros, kurus pēc kāda laika vajadzēs mainīt.
Es parēķināju, ka ar vienu 60Ah auto akumulatoru ideālā stāvoklī teorētiski pietiktu 2kW nodrošināšanai 20 min ilgi. Faktiski mazāk , jo lai dabūtu 2 kW izlādes jaudu izlādes strāvai jābūt 2000/12=167 A, un ar šādu strāvu akumulators ne tuvu neatdos 60 Ah.
Viss jau jauki, iespējas ir. Darbdienu agros rītos līnijā ienāk pat veseli 232V, tad es arī to tēju dzeru. Brīvdienās nesanāk, tāpēc tik dusmīgs. Par 240v rozetē, kaut bez slodzes - nekad neesmu pat sapņojis.
Kāds vēl būtu mani apgaismojis par to, par ko es maksāju - ja skaitītājs ir manā mājā (man vēl nav kastē ielas malā) tad man kilovatstundas salasās pēc kāda principa? Reāli tējkanna rij 2kw, praktiski dabā saņem 1,2kw (jaudas zudumi nesanāk 40%?). Es maksāju par 2 vai par 1,2?
Atkarīgs no tā, kur ir skaitītājs.
Ja starp skaitītāju un māju ir garā līnija, tad jā, Tu maksā par līnijas sildīšanu.
Te gan jāsaprot, ka tējkannas sildītāja pretestība ir virknē ar vada pretestību un kopā tā nekādi nav tik maza, lai kopā tajā virknes slēgumā izkliedētos 2 kilovati.
------------------
Nē, čaiņiks ir 3m no skaitītāja, tas man vēl virtuvē pie sienas stāv. Skarbāk ir ja es laižu darbnīcā savus hobija darbgaldus, tur cilpa uz 80m. Tāpēc visi agregāti šobrīd ir ierobežoti max 1,5kw un caur frekvenčnieku (tie, kas trīsfāzu). Bet nu tā jau ir cita saruna, offtopiks, tā teikt...
Nu, tā ir vismaz normāla saruna par tehniku, nevis sociālās inženierijas sliktākie paraugi.
Jebkurā gadījumā kaut kādu jaudu tā līnija nodrošina un tur ir vairāki varianti, kā to visu atrisināt.
Tehniski - mehāniski, ar hidrauliku un paceltu masu, ar mazu lokālu HESiņu, ar speciāli projektētu elektroniku un tamlīdzīgi.
NU ja jau turpinam...
Jebkurā gadījumā tā līnija ir pilnīgā pakaļā un nekādu jaudu nenodrošina. Pietiek vienam, jebkuram manam kaimiņam (starp mani un trafu) nopirkt elektroauto, kas prasa uzlādi ar min 7kw jaudu, un man ne tik čaiņiks, bet nekas vairs negriezīsies. Gudrais tv, jaunais ledusskapis, visticamāk, atņirgsies pavisam. Vai arī man nopirkt elektroauto, un nākamais kaimiņš pēc manis laimīgi dzīvos ar 160V savās rozetēm, kamēr es lādējos. Elektroenerģijas deficīts nav tikai āfrikā vai indijā, tas ir tepat, 60km no Rīgas.
Tehniski - mehāniski - tas viss maksā. Un es ne morāli, ne finansiāli neesmu gatavs to atļauties. Tieši tāpēc elektroauto netiek izskatīts par pārvietošanās variantu, lai gan pēc visiem citiem parametriem man tāds atbilstu 95% manu braukšanas vajadzību apmierināšanai.
Par pretestībām (tēlaini izsakoties) - gaidīju, gaidīju un tā arī nesagaidīju. Nah mani oponenti aprēķinos pieņem ka man, bez slodzes, rozetē ir 240? Pat uz provocējošo 40% nepavilkās, wtf kāpēc tā? Nelikās aizdomīgi? Nja, elektriķi, teorētiķi...
Bet Tu taču neproti uzvesties. Tev ir reāla tehniska problēma, kurai ir vairāki tehniski risinājumi. Kāpēc man vai kādam citam būtu kaut kas jāstāsta, ja Tu bez visādām piebildēm pat nevari pajautāt, kas vēl ir iespējams.
Un jā, tieši teorijas zināšanas ļauj šo to arī atrisināt vai vismaz nojaust virzienu, kur meklēt.
viencexperc rakstīja: Te iet runa nevis par to, kāda ir patiesība un kas to saka. Vienkārši ir cilvēki, kuri ir pārliecināti savai "patiesībai". Viņi nav iedziļinājušies dotajā tēmā, viņi neko nav pētījuši, lasījuši, skatījušies, drīzākais, viņiem ir pateicis kāds viņu līderis.
Tādā gadījumā cilvēki negrib redzēt patiesību.
Un otra lieta, 90 procentos gadījumu patiesība nav tik interesanta kā kaut kādi meli, dezinformācija. Ieraksti internetā - Peruan allien ( Peru citplanētis) un tu redzēsi - 11 900 000 meklējumu. Bet ja ierakstīsi to pašu, bet galā - myth, tu redzēsi tikai 1.9 miljon adrešu.
Paskaties vēl, cik labi aiziet kaut kādas tenku lapeles.
Izveido mājaslapu un izveido tur rakstu - "Trampa ārsts atklāja, ka viņam ir tikai viena ola", vai "Ilons Masks atzina, ka Tesla izveidošana bija kļūda", tu ieraudzīsi, ka to pat pa TV pateiks, nemaz nerunājot par pārpublicēšanām citur.
Un pēc tam, kad pats tajā pašā resursā uzrakstīsi, ka tas bija joks, tēma tiks apspriesta tik un tā, bet to tavu atzinumu par joku, neviens nemaz neņems vērā. Šeit arī labs piemērs bija par to video, kur it kā Kubriks ( redzama tika daļa sejas) atzina, ka filmēja amerikāņu nolaišanos uz Mēness, studijā. Jau nākošajā dienā, pats video filmētājs atzina, ka tas bija joks, un ka tas tika taisīts kā treileris, vai reklāma viņa filmai par Kubriku. Bet kura versija bija populārāka? Lielākā daļa pat nav redzējuši to atzinumu, ka tas bija joks.
Nu nevar būt visi cilvēki gudri. Nevar. Cilvēks ir bara dzīvnieks. Un jebkuram barā dzīvojošam organismam ir kaut kāds līderis vai barvedis.
Ieraksti googlē jebkurus divus vārdus. Paskaties ciparu. Un pieraksti klāt trešo. Paskaties ciparu. Tas būs mazāks. Ko tas pierāda? To, ka palielinot atlases parametru skaitu (precizējot meklēto), samazinās atrasto rezultātu skaits. Elementāra datu bāzes loģika.
Tavs skaidrojums ir tupums vai propaganda. Pat, ja doma, ko vēlējies pateikt, pati par sevi ir patiesa - cilvēkiem patīk pasakas, minētie cipari to nekādi neapliecina.
Ieraksti gūglē divus vārdus - Peruvian mummy - 1 070 000 rezultāti
Tagad ieraksti trīs vārdus: peruvian allien mummy - 1 310 000 rezultāti
kā tad tā sanāk, ka palielināju atlases parametru skaitu, bet meklējumu skaits palielinās?
Jā. Cilvēkiem pasakas patīk vairāk.
Ieraksti flat Earth ( plakana zeme) 428 miljoni rezultāti. Lai gan pat viduslaikos cilvēki nešaubījās, ka zeme ir lodveida.
Tagad ievadi
theory flat earth - 84 600 000 rezultāti
flat earth discord - 6 160 000 rezultāti
flat earth nonsense - 10 400 000 rezultāti
utt.
Bet ir vēl tāda lieta, kuru aizmirsu pieminēt, ka tā, ka lielākā daļa, kas zin patiesību, nemaz neveido viņuprāt, tik elementārus atbildes rakstus.
Piemēram - uzrakstīsi, ka Vējonim ir trīs olas, neviens neskries rakstīt citu rakstu, ka vējonim ir tikai divas olas, un ka trīs olas - tās ir muļķības. Tāpēc sanāk tā, ka tās muļķības aiziet daudz straujāk, un pastulbus civilistus mēdz nozombēt. Un jo raksts ir interesantāks, jo tam vairāk rodas piekritēju, sevišķi tāpēc, ka neviens, kurš zin patiesību neuzskata par pienākumu kaut kā oponēt....
Ir vēl viena lieta, kādēļ šī tēma ir tik saasināta cīņā pret viltus ziņām. Agrāk tādas eksistēja, bet tika ignorētas. Šobrīd propagandistiem ir nepieciešams cīnīties ar opozīciju, kam ir pārāk brīva iespēja izteikt "nepareizo" viedokli. Tādēļ ir jānostiprina tautā pārliecība, ka cenzūra ir laba.
Nū, cienītais, Jūs pats reizēm nesmādējat drusku pastāstīt no patiesības nedaudz atšķirīgus tekstus. Pavisam nedaudz, tā, lai neuzmanīgāks lasītājs noticētu.
transports un ĪSTA ekoloģija
ĪSTA informācija...
lūk - sociālās inženērijas paraugstunda - jau nosaukumā ietverts ka visi oponenti dzīs NEĪSTU tuftu, autors viens pats baltā zirgā, pārējie visi meļi - oponēt taču nav ĪSTA informācija...
Tas ir tomēr citādi.
Autors tomēr rēķina un maksimāli pieturas pie pierādītām zinātnes atziņām.
jā, vien oponents redz, kas notiek tur ārā, reālā pasaulē, pie ĪSTIEM cilvēkiem...
Tie ir kaut kas pretējs garlaicīgiem rēķinātājiem, zinātniskiem sausiņiem, nepraktiskiem rēķinātājiem, vai ne?
-----
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=13
13.06.2019 8:30
Tiek aizstātas 100 parastas mašīnas ar elektroauto.
50 dīzeļi, 40 benzīna un 10 LPG ar attiecīgu 8, 10 un 12 litru patēriņu uz 100 km un vidējo nobraukumu 30 000km gadā.
Dīzeļi patērēs gadā 8 x 300 x 50 = 120000 L, benzīna auto - 120000 L un LPG - 36000L.
Elektroauto uzlādēs gan pie jau esoša gatava elektrotīkla, gan speciāli izveidotām dabasgāzes darbinātām ģeneratoru stacijām. 20kw/h uz 100km, kopā 100 auto 2Mwh/100km un 600MW/h 100 auto uz 30 000km gadā. Ja ierēķina zudumus, teiksim 20%, tad tās 600MWh ir 0.8, izrēķinām.
Un tā visa ir dabasgāze, kurai nav tādu izmešu, visi filtri stacionāri un uz vietas un siltumu arī var savākt.
www.ettespower.com/Natural-Gas-Generator.html cik tur tās dabasgāzes uz 1kw/h
pushevs.com/2016/11/23/electric-cars-range-efficiency-comparison/
Electric car
BMW i3 (94 Ah battery) 17,75 kWh/100 km 16,23 kWh/100 km 19,75 kWh/100 km
------------------------
Jēdzīgs, ar aprēķiniem pamatots teksts, atrodam, cik dabasgāzes tērē, lai tos auto uzlādētu un salīdzinām, cik benzīna, dīzeļa un LPG nokurina, lai 100 mašīnas gadā aizbrauktu 30 000km katra.
----------------
Rēķinam, apstrīdam, piedāvājam labāku konceptu vai mēģinām iestastīīt, ka dīzeļi NEpatērēs gadā 8 x 300 x 50 = 120000 L, benzīna auto - 120000 L un LPG - 36000L. vai ka tāds patēriņš ir labāks par cik tur metāna ch4 patēriņu stacionārā koģenerācijas stacijā.
www.ettespower.com/Natural-Gas-Generator.html
UPS, iekopēju tikai mazo BMW i3, oriģinālā ir visādi lielāki auto arī, tagad varēs kasīties, ka ar tādu auto jau nopietni braukt nevar.
es ātri un vienkārši - par kādu naudu?
daļēji par šo
Un vispār - par idejām un risinājumiem.
Kārtējais apgalvojums.
-----------------------
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=10
Un tātad- kāds process nosaka elektroiekārtas efektivitāti.
Atbilde. Lietderīgā darba definēšana - tas ir vienīgais abstraktais parametrs vienādojumā. Un tas attiecas uz jebkuru iekārtu, nevis specifiski elektro.
------------------
Kā tad. Definējam mainīgos, vai ne?
Ko? Tu? Gribi?
Lai tev nosauc fiksētu formulu, kas definē konkrēta dzinēja lietderības koeficientu?
Ja tā - ej palēnām tirst un paņem līdzi manuāli - varēsi detaļas izlasīt grāmatā. Nešaubīgas, precīzas un tālas no realitātes.
Ja gribi dzīvē - tad ir jāsāk ar lietderīgā darba definēšanu. Vai tava ķermeņa nogādāšana kaut kur vispār ir lietderīga? Ja nē - lietderības koeficients ir 0, neatkarīgi no tava izvēlētā transportlīdzekļa veida.
Tas ir tāds domāšanas veids, kad mainīgo definēšana, darbības ar tiem un mākslīgu, cilvēka noteiktu sistēmu radīšana ir apgūta PIRMS fizikas likumu izpratnes.
----
turpat pie tās pašas tēmas - molekulāro fizikālo procesu interpretācija, attiecīgajā tēmā tas bija par vienatomu un citu gāzu īpašībām un reakciju uz dažāda viļņa garuma starojumu.
Savā šaurajā domāšanā neesi par aptvēris ka PĒC pamatzināšanu apguves, kurā esi iestrēdzis, var apgūt arī plašāku domāšanu - spēju pamatzināšanas pielietot praksē un visbeidzot pat kombinēt ar zināšanām no citām jomām. Neesi pat pamanījis, ka nav iebildumu ne pret vienu no tavām formulām, bet gan pret jēgas trūkumu to piesaukšanā. Tieši tāpat, kā tu nezinu, kas ir izplatītākā divatomu gāze atmosfēra un kāds ir tās īpatsvars pret tevis šauri piesauktajām.
Sadales tīkls
Vispārējās prasības elektroapgādei: LVS EN 50160:2010 (prasības attiecībā uz sprieguma kvalitāti); Piegādātājs nodrošina elektroenerģijas sprieguma vērtību robežās no 230V -15% līdz 230V +10% uz piegādātāja elektroietaises piederības robežas 0,4 kV tīklā un ±10% 6-20 kV tīklā.
www.latvenergo.lv/files/news/2_Visparejas_prasibas_elektroapgadei_24.04.2013.pdf
(Atļāvos pierakstīt beigās, nevis kā atbildi uz "240 V rozetē", jo publiku varētu interesēt, kādam īsti spriegumam jābūt.)
Mans nav gudrs šajā jomā kā arī citās bet viens elektriķis man pastāstīja kad Latvijas tirgū ir lētie un dārgie vadi.Protams taupīgais latvietis skrien uz Depo un pērk tos lētos vadus,kā arī visus pārējos sūdus ko tur var nopirkt.Tad visā mājā savelk tos vadus un vēlāk brīnās ka elektrības patēriņš paliels, pēc tam domā kad viņas tas izliekas,beigās pierod un maksā.
Jaunākais forumā
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7919)
- Latvijā jauns Ķīnas auto dīleris - Dongfeng pārstāvēs Wess (6)
- Citroen Berlingo 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (4)
- Vai var pirkt Ķīnā ražotas ziemas riepas? (24)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3675)
- iAuto.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju testēt jaunākos automobiļus (242)
- Kuriem jaunajiem modeļiem ir glāžu turētājs pie stūres? (1)
- Transports un īsta ekoloģija. (7325)
- Kādas ziemas riepas pirkt 2024 - 2025 ziemas sezonā? (9)
- Benzīna bāka (7)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5463)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (1050)
- Kia EV9 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- Golf 7.5 parking sensori (5)
- BMW i7 elektroauto 2023 / 2024 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- Apple automobilis, kad mēs to ieraudzīsim? (2)
- Renault Espace 2024 / 2025 auto tests - atsauksmes (8)
- Citroën ë-C3 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (8)
- Hyundai Santa Fe 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (9)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20252)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Īsta informācija un sabiedriskie procesi.
Tātad - ir kaut kāda reāla informācija un ir sabiedriskie procesi, kas to informāciju ietekmē un kavē tās jēdzīgu apspriešanu. Parastākais piemērs ir vecum vecā anekdote, kad tiek pateikta kaut kāda muļķība, bet tad izrādās, ka to teica kaut kāda sabiedriski nozīmīga persona un tad nu tas cilvēks taisnojas, ka vispār jau, nu reizēm, nu īpašos apstākļos tam tur ir taisnība. Un turpat pretējs process - reāla, labi izskaidrota pamata patiesība, bet tā kā tas teicējs ir autsaiders, tad nekādu atbalstu tā patiesība negūst. Uzraksti priekšā visu skaidrojumu un saņem 3 mīnusus, nevis paldies, ka paskaidroji vai kaut kādu jēdzīgu jautājumu.
Plus pie tā visa, ja kaut ko nezina diezgan daudzi, tad tam visam kopumam arī ir savas prasības un tās nav zināšanas. Process kā klasē, kur skolotājs skaidro kaut kādu garlaicīgu likumu, bet publika pieprasa interesantumus, kumēdiņus, blīkšķus un "praktiskumu". Savā izpratnē, protams.
Vēl var pieminēt politkorektumu, kas ietekmē šos procesus.
2 x 2 = 4, bet ja ļoti vajag, daudzi nav īsti droši par matemātisko un sociālo rezultātu, neprot rēķināt vai šefs nupat nobrēcās, ka 5, jo citādi viņam bilance nesanāk, tad 5.