Faktiski jau lielu daļu no visas tās problēmu kaudzes atrisinātu metro. Diemžēl tā ideja sakarā ar padomju fikso plāniņu to izmantot vēl lielākai pamatiedzīvotāju skaita atšķaidīšanai ar padomijai lojāliem iebraucējiem, tā ideja ir sa..ta.
Hmmm... Nu ko lai vēl tādu izdomā, lai tik varētu BRAUKT. Sastrēgumā tāpat vien garlaicīgi, vajag gadiem rakt tuneļus ar vēl lielākiem sastrēgumiem, lai pēc tam varētu spiesties vilcienos. Derētu vēl sarēķināt pilnai laimei kapacitāti tā, lai vajadzētu iestūmējus kā Japāna. Ja jau japāņi tā dara, tātad tas ir labi. Ko vēl? Varbūt dirižabli Ziemeļu šķērsojuma vietā?
Visu ko! Tikai ne samazināt pašu vajadzību BRAUKT!
Bradypus rakstīja: Hmmm... Nu ko lai vēl tādu izdomā, lai tik varētu BRAUKT. Sastrēgumā tāpat vien garlaicīgi, vajag gadiem rakt tuneļus ar vēl lielākiem sastrēgumiem, lai pēc tam varētu spiesties vilcienos. Derētu vēl sarēķināt pilnai laimei kapacitāti tā, lai vajadzētu iestūmējus kā Japāna. Ja jau japāņi tā dara, tātad tas ir labi. Ko vēl? Varbūt dirižabli Ziemeļu šķērsojuma vietā?
Visu ko! Tikai ne samazināt pašu vajadzību BRAUKT!
Ja viss būtu tik vienkārši, Bradypus! Ja samazināsies VAJADZĪBA braukt, un ielas paliks tukšākas - tad palielināsies GRIBĒŠANA braukt, un ielu tukšums izlīdzināsies - līdz viss būs pa vecam.
Kādēļ tai vajadzētu palielinaties? Esi bijis Rīga brīvdienā? Nevienam nekas nav liegts, bet sastrēgumu nav. Gribētāji sastrēgumus veido retos gadījumos uz konkrētiem liela mēroga pasākumiem. Pārējā laikā tā ir tikai un vienīgi piespiedu braukšana uz darbu, kas nav pieejams netālu no dzīvesvietas.
raimondsm rakstīja: Faktiski jau lielu daļu no visas tās problēmu kaudzes atrisinātu metro. Diemžēl tā ideja sakarā ar padomju fikso plāniņu to izmantot vēl lielākai pamatiedzīvotāju skaita atšķaidīšanai ar padomijai lojāliem iebraucējiem, tā ideja ir sa..ta.
Pilnībā piekrītu,Rīgā metro būtu ērtākais sabiedriskais transports.Tāpat uzskatu kad trolejbusam nav nākotnes tikko būs autobusi uz akumulatoriem.Pašlaik ērtākais sabiedriskais ir tramvajs jo sastrēgumi uz viņu neiespaido.
Tas par tiem elektriskajiem autobusiem ir labs prikols 
Iztēlojies trolejbusa cenu - un tad pierēķini vēl kādas 100 štukas reizi 5-10 gados par jauniem akumulatoriem katram - izdevīgi? Man jau liekas otrādi - elektriskajiem autobusiem nav nākotnes kamēr ir trolejbusi.
imzz 07.06.2019 9:17 "Rīdzinieki ir sašutuši par “bezgaisu” un karstumu “kā ellē” pilsētas sabiedriskajā transportā..Kā senos laikos bez kondicioniera kursē vairāk nekā 80% tramvaju un 60% autobusu..“Rīgas satiksme” TVNET informē, ka no 170 tramvaju vagoniem kondicionieri ir tikai 29, no 407 autobusiem par braucēju labsajūtu domāts 162.
www.tvnet.lv/6701142/bez-gaisa-pusnemana-sabiedriskaja-transporta-kapec-riga-bez-kondicioniera-kurse-80-tramvaju "
Te ir par tēmu
calis.delfi.lv/forums/tema/4944842-nedelas-citats/58/
calis.delfi.lv/forums/tema/18346875-pensionari-teroristi-sabiedriskaja-transporta/2/
Undomiel - es nesaprotu, kāpēc pensionāriem par velti nav braukāšana noteiktos laikos, kad visi, kam jābrauc, ir tikuši skolā, universitātē un darbā? Penši varētu braukt par velti, uzrādot apliecību no 10-15. Pilnīgi pietiekami. Ja grib braukt citos laikos, lai pērk par pilnu cenu vai puscenu. Bet, kad nāk vēlēšanas, pašvaldību večiem urīns sāk cirkulēt pa smadzenēm.
Rosalia - Zelta vārdi! Ušakovam ar to pretīgo Ameriku nevis jālielās, bet ar steigu jāierobežo tā par velti vizināšanās noteiktos laikos, citādi tam pensim miegs no rīta nenāk, šis ar pirmajiem gaiļiem augšā un aiz nav ko darīt dodas pavizināties ar sabiedrisko kā reize tajā laikā, kad masas dodas uz darbu, skolu, utt nu tā, ap 7-ņiem no rīta, tad pa dienas vidu šis pasnauž, paskatās kādu seriāli un ap 16:30 saprot, ka viņam obligāti jāaizbrauc līdz pašai tālākajai Maximai, jo intuīcija saka, ka Krakovas desai tur šodien būs 50 centu atlaide, tad, vinš, protams, pošas, stuņķījas iekšā sabtransportā vienā laikā ar visiem, kas dodas majās no darba un mācībām, atkal burzma, atkal jautri, atkal var kādam pieprasīt vietu, pakasķēties, utt, vārdu sakot, sajusties dzīvam, jā, ja par velti varetu braukāt tikai pa dienas vidu un vēlu vakarā, puse dzīves paietu garām bez prieka."
Ja varētu personām ar pierādāmu dzīves un darba vietas maršrutu laikā no rīta un pēcpusdienā piešķirt ievērojamu atlaidi, varbūt tas kādus procentus iedrošinātu braukt ar sabtransu. Kaut vai 10% braucēju. Īpašā darbā nokļūšanas biļete, maršruts, laika robežas no līdz ierakstītas, atlaide 50%. Vai pat 75%.
Sāki retu reizi pareizi - pensionāriem atlaides jānodrošina arpus sastrēgumstundam. Un beidzi atkal turpat, vecajās auzās. Apbalvosim tos, kas brauc uz darbu, nevis domāsim kā izvairīties no braukšanas. Iedomājies - ja uz darbu nav jābrauc, tā ir 100% atlaide, kurā piedevām nerada CO2. Bet tu jau atkal gribi cīnīties pretrunā pats ar sevi.
Būla algebras pamatfunkcijas
noliegums - pretēja funkcija, bija ieslēgts, tagad izslēgts, realizē loģiku - jau kaut kur kaut kas darbojas, tad citur nedarbojas. piemēram, ja tiek uzsākta braukšana, tiek atlaista stāvbremze.
UN elements - ja ir ABI divi slēdži ieslēgti, tad kaut kas notiek, ja kaut viens no viņiem nav - nekas nenotiek.
UN-NE elements
VAI elements
un visādi atvasinājumi.
---------------------------------
Sastrēguma un piesārņojuma problēmas var risināt piecpadsmit dažādos veidos - daži no tiem attiecas uz tādu pilsētas un darba vietu plānošanu, kas ļautu nebraukt vispār. Ierēdniecības un visādu iestāžu samazināšana vispār, birokrātijas vienkāršošana, visādas vienas pieejas aģentūras un interneta risinājumi, kas ļautu nokārtot visādus papīrus un saskaņojumus vienā vietā vai neizejot no mājas - datorā. Ja kāds to vispār uzsāktu, tā būtu gadiem ilga cīņa, jo ierēdņi ir stipri un vienoti. Pie tam ne visus kantorus vajag aizklapēt ciet, kas tur bija ar to maksimas uzraudzību un tiem kantoriem, kam it kā vajadzēja kaut ko pamanīt. Tāpat visādi attālinātie darbi, kur tas iespējams.
Tad ir sabiedriskais transports. Kā un ko darīt. Turpat tā kopābraukšanas ideja, kad auto brauc vismaz 2 vai 3, nevis viens pats dodas uz darbu.
Tad ir paša transporta tehniskie parametri - elektroauto, benzīns, gāze, dīzelis, visi patēriņa un piesārņojumu parametri.
-------------------
Uz nākamiem aizrādījumiem tipa - Apbalvosim tos, kas brauc uz darbu, nevis domāsim kā izvairīties no braukšanas un līdzīgiem, skat. šo komentu
09.06.2019 11:36
Pilsoniskā sabiedrība nav elementāra Būla loģika, piem. vilcienu iepirkums -visi slēdži ieslēgti, nekas nenotiek. Jo ir cikls , kas "čipa" izejas vērtību regulāri nomet uz 0.
Strādāšana attālināti: jau notiek, bet nepietiekami. Valsts iestādes būs grūti pārliecināt samērā šizofrēniskās apsēstības ar "datu drošību" dēļ. Tāda vienība kā , piemēram, VID zvanu centrs noteikti varētu darboties no mājām, nu kāpēc tā darbiniekiem visiem jābrauc uz turieni, ja darbam pietiktu ar telefonu un VPN pieslēgumu mājas datoram ?
Braukšana pa 2 vai 3. Arī notiek, kur sakrīt apstākļi. "Virspilsētā" to kavē pārkrievošanas mantojums. Šaubos, vai daudzi latvieši gribētu pārvadāt krievu proletāriešus, jeb otrādi - paši tikt pārvadāti un klausīties krievu repu pa ceļam.
Tas bija domāts vienam konkrētam Bradypus, kas jebkuram citam ierosinājumam piemet tradicionālo iebildi - vajag novērst vajadzību braukt vispār. Braukt pa pilsētas centru, braukt cauri pilsētas centram utt. ar variācijām.
Es mēģinu pateikt, ka tas ir viens un svarīgs variants, bet tas neatrisina visu uzreiz.
Lika pagaidīt, ministra kungs izies laukumā, pateiks, jūs, ierēdņi, jūs apēdat budžetu, piesārņojiet gaisu, likvidēsim ka nu 50% jūsu darba, tas tāpat dublējas un ir nejēdzīgi birokrātisks un strādāsim attālināti, ir taču internets un ierēdņi paklausīgi teiks - jā kungs, tā ir, kā tu saki, kungs, valsts vispārēja labuma vārdā, kungs, mēs tev pilnīgi piekrītam. Raudzīsim, ko varam darīt, lai mūsu funkcijas nedublētos un to pašu varētu izdarīt divreiz mazāks cilvēku skaits pie tam patērētājam ērti, attālināti un, ja klātienē, tad vienā piegājienā. Tak tādu ministru un viņa partiju noraks vienā setā. Atradīs kaut kādus mēslus, ko atgādināt un uzgāzt, un, ja nebūs - paši.......
Kad sapņo, aizver acis.
pienācis laiks būvēt daudzos virzienos pilsētas dzelzceļa līnijas arī Rīgā, drīzāk jau kaut ko līdzīgu metro uz estakādēm, pazemē rakties Rīgā būs par dārgu, visādi purvi un plūstošās smiltis,gruntsūdeņi pamatīgi sadārdzinās izmaksas
Kamēr elektrofani daudz runā, tikmēr īsta ekoloģija un apgāzta teorija, ka iekšdedzes dzinējam vairs nav vietas uzlabojumiem, ir klāt. Kādi argumenti nebraukt ar jauno smuko Mazdu?
Nekas tur nav apgāzts, patēriņš joprojām ir 2x par lielu.
Kurā vietā? Atkal piemirsi, ka tavas Teslām zudumi ir jārēķina pirms TEC?
Uzreiz brīdinu es nepārzinu elektrības tēmu .
Runāju ar vienu eletriķi par zudumiem . Cilvēks strādā ar 0.4 līnijām . Ja pareizi atceros ,tad tās netaisa garākas par 3 vai 1,5 km ,jo lieli zudumi . Viņš sauca ciparus ,bet es tā miglaini atceros , bet šķita pat 1/3 uz tiem 3 km ??
Nevar būt tik daudz.
50 metru garam 2.5mm2 vadam pieslēdzu voltmetrus gan vada sākumā, gan beigās un kā slodzi 2kw tējkannu. Sprieguma starpība bija 20 volti. (nerēķināju pretestību summu, ja grib precīzi, būtu jārēķina)
Rēķinām zudumus. Strāvas stiprums no jaudas formulas - P = U x I, 2000W = 240 X I, I = 2000/240 = 8.3A
8.3A x 20 Volti = 160 vati, kas ir 8%.
tev teica "cilvēks strādā ar 0.4 līnijām" - sarēķini zudumus tur, nevis 220. Vai atkal kā parasti - pielasam ērtākus skaitļus, kas pašam izdevīgāk izklausās?
Ir jāsaprot, kā vispār rēķina zudumus parastā vienfāzes līnijā ar parastu sildītāju, nekādu motoru un fāžu.
Tu saproti, kas būs, ja kādā līnijā zudumi būs 30%. Tādu līniju bez papildiekārtām vispār nevarēs izmantot.
rudens68 tu apstrīdēji ar, citējot "Nevar būt tik daudz." koments 11.06.2019 8:23
Ieliki arī prastāku piemēru ar 50m un 220, lai gan rudens68 teksts bija par trīsfāzu tīklu un apakštransformatoru biežumu, ko tu apstrīdēji - atgādinu - "Nevar būt tik daudz."
Es vienkārši gribu parādīt, uz kādiem datiem var veidot secinājumus un uz kādiem - ne!
Lai diskutētu par elektrību, jāzin daži pamatlikumi un viss. Nevar tā prasti pieņemt, ka "Nevar būt tik daudz".
Es piedāvāju pāriet uz rēķināšanu. Ja 2kw parasta pretestības slodze vienfāzes 50m garā 2,5mm2 vara līnijā nosaka 20 voltu sprieguma kritumu un 8% zudumus, tad kādai jābūt 1.5km garai līnijai, lai zudumi būtu tādi paši.
Nu lūdzu, pats arī rēķini. Jo tu jau biji tas, kurš apstrīdēja ar saviem "Nevar būt tik daudz." Pamato.
Kāds būs vienādojums?
50m līnija un 1.5 km līnija.
Es vienkārši gribu parādīt, uz kādiem datiem var veidot secinājumus un uz kādiem - ne!
Lai diskutētu par elektrību, jāzin daži pamatlikumi un viss. Nevar tā prasti pieņemt, ka "Nevar būt tik daudz"
Uzraksti to vienādojumu, nevis izmanto strīdu risināšanas sabiedriskās tehnoloģijas, izmantojot vienus vārdus pret citiem.
Nevar tā prasti pieņemt, ka "Nevar būt tik daudz"
Tie citētie ir TAVI vārdi. Ja TU apstrīdi (jo "Nevar būt tik daudz"), tad tu arī pamato un rēķini.
Pēc audika hibrīda es vismaz pacentos diskutēt, tagad tava kārta. Jo izteikumi ir vienādi pēc būtības.
Prasta informācijas priekšā likšana izraisa izraisa priekšstatu, ka tā vajag un tam informācijas saņēmējam nemaz nevajag neko piepūlēties, rēķināt un domāt. Un var viegli visu ko apstrīdēt. No sērijas, ka skolā visu laiku jābūt interesanti un jāsaka priekšā.
Starp citu, ja Tu būtu sācis rēķināt, tad varbūt jau būtu nonācis pie kādiem skaitļiem, kas varbūt pat nemaz tik tālu no tiem 30% nav, vismaz par kārtu ne. Varbūt 10. Taču tad vispirms ir jārēķina zemsprieguma līnijas viena fāze ar 2kw slodzi, tad pārvades līnija ar transformatoru.
kam tas interesē, var lasīt.
Es nerunāju par elektroauto un nesalīdzinu ar elektroauto bet gan par iekšdedzes motora efektivitāti kā tādu. Nekas tur nav jārēķina pirms.
Iekšdedzes motors, neapšaubāmi, ir ļoti neefektīvs, salīdzinājumā ar elektromotoru, tikai elektromotora "degviela" vispirms ir jāiegūst ar tvaika turbīnu, kas ir tikpat neefektīva, ka iekšdedzes dzinējs, bet paša elektromotora zudumi (kas arī nav 0) vēl jāskaita klāt. Vari jau nerēķināt, tikai tad iesaku elektrību pirkt maisos nakts tirgū pa taisno no zemniekiem - būs pavisam pa lēto.
Runājot par elektromotoru efektivitāti - man gadījās kaut kur sameklēt grafiku ar elektromotoru lietderības koeficientiem - lieliem motoriem tas ir augsts diezgan plašā diapazonā, bet apakšas vienalga pašvakas - man tā palika interesanti - diez kādā slodzē pa šoseju braucot darbojas teslas motors; diez tas neiebrauc tajā diapazonā līdz 10-15% slodzei, kur lietderības koeficients vēl nav uzkāpis līdz deviņdesmitciktur?
Un siltumu stacionārai siltuma mašīnai var savākt.
Pie tam ļoti izplatīta ir elektrības ražošana no dabasgāzes CH4, kas no fosilajām degvielām ir "viszaļākā" un piesārņojumu vismazāk radošā. (Ja vien to pa tiešo bez dedzināšanas nepalaiž gaisā.) Auto brauc ar visu ko citu, ar benzīnu, dīzeli, LPG (propānu-butānu), tās visas degvielas rada gan vairāk CO2 uz nobraukto attālumu, gan vairāk cita piesārņojuma. Pie tam, braucot pilsētā, tās to visu vairāk vai mazāk vienmērīgi izsmērē pa visu pilsētu.
Savākt KUR? Tajos pašos maisos ar ko elektrību pārvadā?
Japāņi piedāvās arī hibrīdu ar elektromotoru un rotormotoru - vankeli.
Par to vankeli vēl spriež, bet PHEV jau ir ieplānots. Pie hibrīdiem svarīgi pieminēt atšķirību starp "parasto" un PHEV - tā nav tikai lielākā akumulatora un kabeļa esamība, bet kaut kas būtiskāks ko šejienes elektrostūmēji nav pamanījuši.
PHEV jau iegūst praktiski visas elektroauto īpašības(kaut daļēji) un arī tā īpašniekus pieradina pie kabeļiem. Plus protams iespēja auto salonu uzsildīt no elektrotīkla.
Nē, tas neiegūst visas - tikai labās. Tieši tādēļ tas ir lielisks risinājums. PHEV atšķirībā no elektromobīļa ir lielisks tāliem braucieniem un neierobežo lietotāju. Toties izslēdz no aprites neefektīvus iekšdedzes dzinēja lietošanas režīmus un ātrumkārbu.
Paga, izskaidro, ko tad īsti tie burti apzīmē - hibrīdu ar lielāku aķi, kuru var arī uzlādēt no elektrotīkla?
Burti nozīmē visu un neko 
Principā jau itkā tikai hibrīdu ar lielāku aķi konceptuāli. Tomēr, ņemot vērā ka to ir paredzēts lietot kā tīru elektro mazos gabalos, tiek izmantots elektropiedziņas risinājums, izmetot ātrumkārbu, nevis mazo hibrīdu motoru kombinācijas risinājums. Papildus, vismaz Mitsubishi, ir sajūgs, kas var savienot iekšdedzes dzinēju ar diferenciāli pa tiešo - tipa kārbas 1:1 "pārnesums".
ehē, tātad tomēr iekšdedzes dzinējam ir neefektīvi režīmi?
Nu bet protams. Vai tad kāds apgalvo pretējo? Jebkuram siltuma dzinējam ir efektivitātes līkne. Modernajiem iekšdedzes dzinējiem ir izdevies panākt, ka tās augša turas relatīvi plašā apgriezienu diapazonā, tomēr pamata fiziku apmānīt nevar.
Vispār jau, ja reiz detonācija vairs nav problēma, tad var taisīt skābekļa membrānu tehnoloģijas dzinēju. Un proti, motoram dod iekšā nevis parastu gaisu, bet ar skābekli bagātinātu.
Kaut kur bija veca tēma - vairāk skābekļa, ja nemaldos.
Kas notiek kalnos, kur skābekļa ir mazāk?
car engine high altitude - google
www.wildsafe.org/resources/outdoor-safety-101/altitude-safety-101/high-altitude-oxygen-levels/
sea level.
"Altitude (feet) Altitude (meters) Effective Oxygen % Altitude Category Example
0 ft 0 m 20.9 % Low Boston, MA
1,000 ft 305 m 20.1 % Low
2,000 ft 610 m 19.4 % Low
3,000 ft 914 m 18.6 % Medium
4,000 ft 1,219 m 17.9 % Medium
5,000 ft 1,524 m 17.3 % Medium Boulder, CO
6,000 ft 1,829 m 16.6 % Medium Mt. Washington
7,000 ft 2,134 m 16.0 % Medium
8,000 ft 2,438 m 15.4 % High Aspen, CO
9,000 ft 2,743 m 14.8 % High
10,000 ft 3,048 m 14.3 % High
11,000 ft 3,353 m 13.7 % High Mt. Phillips
12,000 ft 3,658 m 13.2 % High Mt. Baldy
13,000 ft 3,962 m 12.7 % Very High
14,000 ft 4,267 m 12.3 % Very High Pikes Peak
15,000 ft 4,572 m 11.8 % Very High
16,000 ft 4,877 m 11.4 % Very High Mont Blanc
17,000 ft 5,182 m 11.0 % Very High
18,000 ft 5,486 m 10.5 % Extreme
19,000 ft 5,791 m 10.1 % Extreme Kilimanjaro
20,000 ft 6,096 m 9.7 % Extreme Denali
21,000 ft 6,401 m 9.4 % Extreme
22,000 ft 6,706 m 9.0 % Extreme
23,000 ft 7,010 m 8.7 % Extreme Aconcagua
24,000 ft 7,315 m 8.4 % Extreme
25,000 ft 7,620 m 8.1 % Extreme
26,000 ft 7,925 m 7.8 % Ultra
27,000 ft 8,230 m 7.5 % Ultra
28,000 ft 8,534 m 7.2 % Ultra K2
29,000 ft 8,839 m 6.9 % Ultra Everest"
Viskautkas notiek kalnos. Bet tu nemaini tēmu un neizvairies no jautājuma - kādēļ vajag piegādāt vairāk skābekli motoram, kurš beidzot ir iemācīts dezināt degvelu skābekļa pārpalikumā.
Atcerējos Top Gear izlaidumu, kur viņi pa Andiem brauca. Augšā mašīnas knapi kustēja, bet uz priekšu tomēr gāja.
Kalnos vispār mazāk ir nevis skābekļa, bet gaisa. Mašīnas motoram tas nozīmē darbību ar šaurāku droseles atvērumu, lai arī drosele līdz galam vaļā - detonācijas iespējamība arī samazinās - nu un turbiķu vadībām vēl pie viena jāaizsargā turbīna, jo cenšoties iepūst tikpat, cik pie jūras līmeņa, var turbīnu par ātri iegriezt.
Bradypus rakstīja: Nē, tas neiegūst visas - tikai labās. Tieši tādēļ tas ir lielisks risinājums. PHEV atšķirībā no elektromobīļa ir lielisks tāliem braucieniem un neierobežo lietotāju. Toties izslēdz no aprites neefektīvus iekšdedzes dzinēja lietošanas režīmus un ātrumkārbu.
Nav tie PHEV visi vienādi. Daļa tiešām ir tikai iespēja nedaudz palādēt. Tas ir tikai pārejas posms.
Pārejas posms uz KO? Elektrībai ir deficīts pasaules mērogā, nevis pārpalikums, tādēļ nav jēga dzīties tālāk pēc tās ielādes draņķīgos akumulatoros. Risinājums, kas aizslēdz no aprites ātrumkārbu un iekšdedzes dzinēja neefektīvus izmantošanas režīmus ir liels un šobrīd pietiekams solis. Tālāk ir nepieciešams kaut kas būtiski jauns elektrības ieguves/uzglabāšanas tehnoloģijās un mehāniskā diferenciāļa aizstāšana, nevis bezjādzīga elektroauto stumšana.
Atkārtošana zināšanu māte, tā teikt.
Tiek aizstātas 100 parastas mašīnas ar elektroauto.
50 dīzeļi, 40 benzīna un 10 LPG ar attiecīgu 8, 10 un 12 litru patēriņu uz 100 km un vidējo nobraukumu 30 000km gadā.
Dīzeļi patērēs gadā 8 x 300 x 50 = 120000 L, benzīna auto - 120000 L un LPG - 36000L.
Elektroauto uzlādēs gan pie jau esoša gatava elektrotīkla, gan speciāli izveidotām dabasgāzes darbinātām ģeneratoru stacijām. 20kw/h uz 100km, kopā 100 auto 2Mwh/100km un 600MW/h 100 auto uz 30 000km gadā. Ja ierēķina zudumus, teiksim 20%, tad tās 600MWh ir 0.8, izrēķinām.
Un tā visa ir dabasgāze, kurai nav tādu izmešu, visi filtri stacionāri un uz vietas un siltumu arī var savākt.
www.ettespower.com/Natural-Gas-Generator.html cik tur tās dabasgāzes uz 1kw/h
pushevs.com/2016/11/23/electric-cars-range-efficiency-comparison/
Electric car
BMW i3 (94 Ah battery) 17,75 kWh/100 km 16,23 kWh/100 km 19,75 kWh/100 km
Chevrolet Bolt EV 17,64 kWh/100 km 16,36 kWh/100 km
19,04 kWh/100 km
2017 Ford Focus Electric 19,57 kWh/100km 17,75 kWh/100km 21,81 kWh/100km
Hyundai IONIQ Electric 15,4 kWh/100 km 13,96 kWh/100 km
17,16 kWh/100 km
Nissan Leaf 18,7 kWh/100 km 16,89 kWh/100 km
20,73 kWh/100 km
Tesla Model S 60D 20,13 kWh/100 km 20,73 kWh/100 km
19,57 kWh/100 km
Skatos elektrības biržas cenas . Tieši šobrīd 20.00 centi kWh.
Naktī no 01.00 bija 31 centi kWh . Saprotu Pīķa stundas u t t .
Bet tomēr . Ieriekšējos gadus tik milzīga starpība nebija . Ūdens līmenis hesos ,gan LV gan mūsu vienotā elektro tīkla partneriem . rus vēl ar cenu spēlējas kamēr vēl kopīgā tīklā ?
Te jāpiemin ,ka biržas cenai īslaicīgi sāku sekot ,kad pārgāju uz dinamisko tarifu untas bija laikam gadus 2 atpakaļ . Un tagad pēc n tiem mēnešiem iegāju aplikācijā .
Rus nav Nordpool biržā, līdz ar to, nav svarīgi ar ko esam sinhronizēti, no tā biržas cena nemainās.
Cena ir atkarīga no pieprasījuma un elektropārvades līniju caurlaides spējas. Biržas lētā elektrība pamatā nāk no Skandināvijas, caur igauņiem, bet ar igauņiem mums ir trīs vecas līnijas, un ja pieprasījums Latvijā (plus Lietuva) pārsniedz līniju caurlaides spēju, tā rodas jaudas deficīts un kāpj cenas. Pie tam, vasarā šo līniju caurlaides spēja samazinās vēl vairāk, jo vadi uzsilst ne tikai no jaudas, bet arī no apkārtējās vides, un sāk izstiepties un palielinās nokare, kā dēļ vēl vairāk tiek ierobežota jauda.
Nevar būt, ka līnijām ir ierobežota caurlaides spēja - Raimonds taču apsolīja, ka visus elektrauto lādēs ar esošo infrastruktūru
Elektroauto uzlādēs gan pie jau esoša gatava elektrotīkla, gan speciāli izveidotām dabasgāzes darbinātām ģeneratoru stacijām. (Ja tikai no tām dabasgāzes stacijām) tad "600MW/h 100 auto uz 30 000km gadā.
Patiesībā tā es rakstīju.
Bradypus rakstīja: Papildus, vismaz Mitsubishi, ir sajūgs, kas var savienot iekšdedzes dzinēju ar diferenciāli pa tiešo - tipa kārbas 1:1 "pārnesums".
Tas gan ir ļoti labs risinājums.
Jūs te ņematies, ņematies, kapēc neviens nepiemin to, ka lielākais izmešu rādītājs, sildītājs, noplicinātājs un aunos pārveidotājs ir superīgas un visiem mīļais progress. Tūkstošiem tonnu dažādu produktu ar niecīgu dzīves ilgumu. Tam visam tiek tērēti resursi, radīti izmeši, tikai tāpēc lai pēc pusgada, gada, trijiem, lieta nonāktu atkritumos. Samaziniet ražošanā patērētās elektroenerģijas daudzumu par 90% un viss atrisināsies.
Nav tik vienkārši un lineāri. Progress ir devis iespēju izdzīvot mūžīgajā cīņā ar dabu, kas kopumā ir diezgan ļauna. Tik ļoti - ka ekofani ir iedomājušies, ka dzīvot saskaņā ar dabu ir jauki, lai gan patiesībā ārpus civilizācijas nomirtu apbrīnojami ātri. Vienlaikus neapstrīdams ir fakts par bezjēdzīgu resursu patēriņu, ko progress ir nesis līdzi. Un te jau rodas jautājums, kā nodefinēt līniju starp nepieciešamo progresu un pateriņa kultu. Pilnīgi noteikti liekais patēriņš nav 90%. Pie 90% enerģētikas samazinājuma to garantēti nomirsi pirmajā ziemā, jo apkure vien ir vairāk par 10%, bet tavas spējas izdzīvot bez - visnotaļ tuvas 0.
Rakstīju--ražošanā izmantotās elektroenerģijas daudzumu.
Kaitinoši- ledusskapis pieci, veļasmašīna trīs ar pusi, laptops trīs, televizors trīs ( zb pirkt, vairs nepērku). Kaudze citu sīkumu... Viss veido atkritumus, kuru utilizācija prasa laiku un līdzekļus. Tajā pat laikā, garāžā ledusskapis strādā jau piecdesmit gadus. Japāņu lentinieks ar četrdesmit gadiem. Simtgadīga sulu spiede un ādas zābaki mežam, kuriem nostaigātas jau 2 zoles. Un kā hobijs- ražošanas līniju automatizācija un izstrāde, tāpēc par progresu un tā ietekmi esmu informēts. Agrāk vienu T kreklu varēja nēsāt 2-3 gadus. Tagad pērc cik dārgu gribi- pēc pusgada bezformīga lupata.
Un nav nepieciešamības man stāstīt kas ir n kāpēc tā. Besī tas, ka kādi mēģina iebarot sūdu stāstot, ka ja es darīšu to un tā viss būs labi.
Piecdesmitgadīgs ledusskapis tev elektrības patēriņā gada laikā lieki "noēdīs" tik, cik vajag jauna uzražošanai. Līdzīgi LED pret kvēlspuldzēm. Un turpat pa vidu - periods ar "ekonomiskajām" luminiscējošajās spuldzēm, kas faktiski lieki pietirsa pasauli ar atkritumiem. Kā vērtēsi, kur tieši jāvelk līnija, aiz kuras progesa devums nav pietiekams, lai tas attaisnostu ieviešanas izmakas? Es uzskatu, ka elektroauto tehnoloģijas šobrīd nav pietiekami progresīvas, lai attaisnotu to masveida ieviešanu. Bet citi ir absolūti pārliecināti, ka tā ir tik pamatota, ka obligāti uzspiežama. Vai mp3 atskaņotājam vispār ir darbības laika ierobežojums? Domāju, kas tas pēc definīcijas ir ilgmūžīgāks par lentinieku ar kustīgām daļām. Kur ilgmužības problēma? Mehānisks nodilums un integrēta baterija. Kādēļ nav atsevišķi maināms korpuss un baterija? Tādēļ ka pārējām komponentēm atsevišķi ražošanas pašizmaksa ir mazāka, nekā sadārdzinājums ražot un apkalpot "konstruktoru".
Ledusskapis 50 gadu laikā evolucionējis par 15 - 20 kW mēnesī. 10 gados tie ir 2400 kW. Vai 2400 kW maksā 2x 350€? + ražošanas un utilizācijas izmaksas? Šaubos.
Lentinieks ar kaudzi kinemātikas un elektromagnētiem iet un iet. Pāris CD un DVD atskaņotāju un rakstītāju ir beigušies disku nelasīšanas un pogu nestrādāšanas dēļ.
Kaudze ar ģimenes informāciju un mūzikas ierakstiem ir aizgājuši nebūtībā CD matricu no beigšanās un cieto disku nāves dēļ. Piedāvājumu atjaunot datus par 200-300€ bez garantijas neuztveru nopietni.
Cik zaļi man būtu jādomā, lai norītu faktu, ka ta nkeris, kas ved naftu, no kuras sintezē plastmasu jauniem VW saloniem un Samsung korpusiem, diennaktī notērē 40t mazuta. Tas ir tikpat cik viss manas ģimenes autoparks apm. 8 gadu laikā.
Un neticu, ka tu piekrītoši māj ar galvu, kad dzirdi, kā tev reklāmā stāsta, ka iepriekšējās paaudzes izstrādājums, salīdzinot ar jaunāko ir pilnīgs mēsls. Jaunākās paaudzes Gillette Mach3 ne ar ko neatšķiras no pirms 20 gadiem iznākušā.
Man nav 50 gadu un es esmu pats vēl apzinātā vecumā lietojis ledusskapi, kas rija elektrību kā izslāpis zilonis, neskatoties uz to, ka sastāvēja lielākoties no siltumizolācijas - t.i. iekšējais tilpums no ārējā atšķirās katastrofāli. Nekādu releju - nepārtrauktas saldēšanas režīms - apakšējā plauktā silts - tuvāk saldētavai sasala lietas, arī parastajos plauktos. Tā ka ļoti kaut ko esi sajaucis tajā gadu un tehnoloģijus skaitīšanā. Vel pasaki, ka krāsu TV pirms 50 gadiem tērēja tikai nedaudz mazāk elektrības...
" ledusskapis pieci, veļasmašīna trīs ar pusi, laptops trīs, televizors trīs"
Kas tie par cipariem?
Ierīces vidusmēra mūža ilgums mūsdienās. Cipari tādi arī ir - nemēģini apstrīdēt, tādēļ, ka tev personīgi ir savādāki.
Tas gan man liekas ir lielas sabiedrības daļas standarta vaimanāšana "a tagad jau viss nokalpo tikai garantijas laiku un vēl mazliet".
Telefonus, TV kastes, datorus u.c. lietas parasti nomaina ne tamdēļ, ka tie noklājas, bet tāpēc, ka stils prasa pirkt jaunāku un modernāku.
Ledusskapji, veļasmašīnas u.tml. Nu nez, es te tagad tā padomāju par tuvāko draugu un radu apstākļiem, kas nāk prātā. Viņiem tie ledusskapji un veļasmašīnas kādi bija pirms vairākiem gadiem, tādi ir.
Par citu tehniku - varētu būt slikta ekspluatācija. Suluspiedēs brutāli grūž iekšā cietus augļus u.t.t. Tad vēl citi faktori. Teiksim, veļasmašīna allaž ciet, sāk rasties visādi pelējumi un attiecīgi viss nelāgi ož. Jāmaina...
Datoram arī nereti nobirst kāda 1 komponente - automātiski jāmaina, lai gan principā nomaiņa varētu maksāt kādu nieku. Pašam gana daudz pieredzes ar veciem datordzelžiem, kas piedzīvo vairākus īpašniekus. Šis tas nomirst, bet lielākoties viss tiek aizsviests stūrī, kad jau ļoti morāli noveco. Kam gan mūsdienās 40 GB cietais disks? Tas nekas, ka vēl joprojām darbojas.
Laptopiem nav tik vienkārši.
Kā nu kurā gadījumā, bet absolūti lielākoties cilvēki nopērk laptopus bezjēdzīgi. Tur uz galda un nekur nenes.
Pag, saki, ka galda dators ir jēdzīgāks pirkums, ja nenes?
Es arī uzskatu, ka stacionāri galda dators ir labāks--elastīgāks komplektācijā un remontā noteikti. Pēdējos 8 gadus nācās darbu un komandējumu dēļ lietot laptopu, un tagad, kad atkal tiku pie desktopa- sajūta ir lieliska.
Saku gan.
1) vienādas veiktspējas galda kompis maksā lētāk;
2) galda kompim iespējams mainīt detaļas pat ļoti vienkārši;
3) ērtāks - klaviere, pele u.t.t. Var jau laptopu apkarināt ar visu pēc kārtas, bet tas vairs nebūs laptops;
4) mazāka iespēja nomest zemē.
Nu un gan jau vēl n-tie punkti būtu pieliekami. Saprotams, vakarā gultiņā līdzi nepaņemsi, bet nu večiem riekstus sildīt it kā neiesaka.
Izkāp no pagājušā gadsimta.
1) sen jau nebūtiska atšķirība
2) parasts lietotājs nepērk datoru detaļu mainīšanai
3) ērtums ir relatīvs atkarībā no lietošanas mērķa - laptopu var nobāzt plauktā un izvilkt, kad vajag - cilvēkam, kam vajadzēs "apkarināt", vajadzēs arī nesāt līdzi - tā jau ir nopietna izmantošana, nevis mājsaimnieces laptops, kurā yotube kaķīšus paskatīties
4) vienkārši absurds arguments.
Es jau gadiem izmantoju tikai laptopus un principā jebkuram, kas nezin ko viņam vajag (t.i. nav specifiskas augstas viektspējas prasības konkrētu darbu vai spēļu vajadzībām) varu pamatot, kādēļ iegādāties laptopu.
Par pirmo - vēl ne visai sen palīdzēju cilvēkam izvēlēties un neteikšu, ka novērotu Tevis teikto. Ok, ikdienā ar to nenodarbojos, var jau būt, ka visā visumā tagad tā arī ir.
Ja paņemam 2. punktu, tad jau redzu, no kurienes rodas "a nekas jau neko nekalpo". Ja pats nejēdz, to varētu izdarīt firma, bet tak vajag uzreiz citu kompi. Ieliec vecam kompim SSD disku un lieta uzreiz aiziet ātrāk. Vai vabūt kādu RAM moduli. Kāpēc tad autiņam mainām detaļas, nevis pašu auto?
Par 3. Es te neminu cilvēkus, kam tas ir darba kompis un jānēsā līdzi. Liela daļa šo vienkārši notur uz galda. Kolēģim arī iedeva laptopu, ko viņš solījās pa sapulcēm nēsāt. 1 vai 2x aiznesa un jau gadu kā nekur nav nesis. Vidusmēra mājsaimniece to tur tikai uz galda. Šiem visiem cilvēkiem tos laptopus nevajag, bet mūsdienās ir izveidojusies kaut kāda debila padarīšana, ka cilvēks pat iztēloties nevar, ka varētu nepirkt laptopu. Pat geimeri pērk (un nekur nenes, saprotams). Un, kas zīmējas uz geimera lapsi, tur noteikti 1. punkts izpildās. Neticu, ka nikna videokarte, ko ērti iebāzt desktopā, lapsī tā vienkārši un lēti ieliekama.
4) Varbūt nav būtiskākais, bet nebūt ne absurds. Es zinu gadījumus.
Par to izkāpšanu no pagājušā gadsimta. Var jau pirkt laptopu, jo tā esot mūsdienīgāk, bet es uzskatu, ka katrai lietai savs pielietojums, vien vidusmēra cilvēks nezin kāpēc pērk to, ko viņam nevajag.
1) cilvēki nez kādēļ grib salīdzināt lētas komplektācijas galddatoru ar brenda laptopu. Ja to pārstāj darīt, cenas izlīdzinās.
2) diezgan lielu sviestu dzen - HDD/SSD, RAM vai vēl šadu tādu detaļu nomaiņa laptopam ir tikpat elemetāra kā desktopam. Man, piemēram, oriģinālā HDD vietā ir SSD, DVD vietā HDD, RAM dubultots, AliExpress nopirkts un mainīts gļukojošais radio (WiFi/Bluetooth) modulis. Sarežģiti paliek, ja jāmaina pamatplate vai tās elementi, bet arī tādi remonti nav neko dārgi un tiek ātri izveikti.
3) Es arī nerunāju par darba kompi - tajā lauciņā esmu gadiem karojis par laptopiem ar dokstacijām, lai panāktu, ka aizspriedumaini priekšnieki pārstāj pieprasīt galda datoru UN laptopu - jo vajagot stādāt birojā un komandējumos. Mūsdienās jau vairs pat dokstacija nav vajadzīga - jau pusgadu strādāju ar šādu fantastisku risinājumu Vidusmēra mājsaimniecei, savukārt, nevajag kluci uz galda, bet smuki sakārtotu māju un iespēju paņemt no plauktiņa datoru uz tā lietošanas laiku, nevis iekārtot pastāvīgu darba vietu.
4. Absurds gan. Ar tādu loģiku jau vajadzētu drošības pēc kineskopa TV iegādāties, nevis LCD. Gadījumu zināšana nav arguments.
Un arī es par pielietojumu - vidusmēra cilvēkam vajag tikai un vienīgi laptopu. Tieši geimeriem u.c. specifiskiem lietotājiem vajag specifisku tehniku. Diemžēl tieši tavus uzskatus esmu novērojis vairumā - bez jēgas un vajadzības nopirkt galda datoru, ar ko stacionāri aizkraut kādu kaktu.
Galda datoram ir daudz plusu, daudz daudz... Vari uzbūvēt kādu vēlies, cik ilgā laikā vēlies. Marmora korpuss? Monstrozo overklokings ar šķidro dzesi? Beztrokšņa darbība? Daudzkanālu skaņa? Kaudzīte ar videokartēm un displejiem? Lūdzu-
Par to noraušanu zemē- viegli un nepiespiesti, pietiek vadam aizķerties aiz kājas, beņķa, suņa, bērna un viss. Pusspainis ar nolauziem bezvadu peles puļķiem. 700Ls Vērtam probook-am bērns nourbināja pusi klaviatūras 10 min. laikā. Darbnīcā pateica ka dārgi, ka sūtāmā manta, rezultātā 2 nedēļās staigāju ar papildus desktopa klaviatūru un samaksāju par remontu 200 Ls.
Visi tie minētie plusi ir dīvaiņiem ar specifiskām vēlmēm. Nevis parastai mājsaimniecei, kam vajag caurskatīt FB.
Īpašs tizlums un neaudzināti bērni arī ir specifisks arguments. Adekvātiem cilvēkiem šāda veida problēmas nav priekšnosacījumi lēmumu pieņemšanai.
Nu šeit vairāk vietā ir novēojums- ja pēkšņi vairs nedzirdat savu 2 gadīgo bērnu, visticamāk būs problēmas.
Protams,, ka vidusmēra lietotāja vidusmēra vajadzībām der vidusmēra risinājums.
KBJ. Laptops ir vidusmēra izvēle un desktops specifiskām vajadzībām. Otrādi bija pagājušajā gadsimtā.
Nemaz nestrīdēšos, teicu, ka esmu priecīgs atgriezties pie desktopa, kas nodrošina lielāku izvēles brīvību. Es jau arī auto izvēlos pēc bezmaz vai 40 raksturlielumiem. Bet šeit runa iet par ko citu.
Atkārtošu vēlreiz - desktopiem ir sava vieta un funkcijas tiem, kam vajag. Šeit patiešām runa ir par ko citu: "lielākoties cilvēki nopērk laptopus bezjēdzīgi. Tur uz galda un nekur nenes." Nav obligāti jānes - arī vietas ietaupījums uz galda ir pietiekams arguments. Kad pabeigšu sava kabineta iekārtošanu, varēšu arī mājās atļauties uzlikt perifērijas ierīces, t.sk. 2x 24" monitorus, bet viennozīmīgi palikšu pie laptopa - tadēļ, ka man ir ~10% līdzņemšanas vajadzība un 0% interese par superīgām videokartēm u.c. figņām.
Nu ja vidusmēra cilvēkam vajag reāli NEĒRTU kompi (un laptops ar savu mazo klavieri, bez peles un ar sīku ekrānu tāds ir. Ak jā, vasarā vēl dzeses spilvenu paņemsim klāt), tad es īsti nesaprotu, kāpēc forumā tiek nolikta baudāma fābija ar visnīkulīgāko motoru. Auto, redz, vajagot ērtu, vēlams prēmiumu, jo dzīvojam vienreiz u.t.t. Kompi - pajāt, ka tik laptops. Tas nekas, ka vidusmēra cilvēks pie tā kompja nosēž vairāk, nekā pie auto stūres.
Ja nu vēl par it kā absurdo 4. punktu, aizmirsu ielietu kafiju. Normālam kompim uzliec citu klavieri, kas nemaksā neko. Lapsim - nu tur visādi var būt.
Bet nu labi, neredzu jēgu strīdēties. Lai vidusmēra pilsoņi dzīvo ar saviem laptopiem un priecājas.
Sitienu ar āmuru skaits. 
"Laptops ir vidusmēra izvēle un desktops specifiskām vajadzībām" - tieši tā - jo, kā jau te teica, porķiks ir bezjēdzīga mode, kamēr stacionārais dators - to, kas nav pavilkušies uz masu psihozi, loģisku apsvērumu izdarīta izvēle. Tu te runāji par vietas ietaupījumu [es bradypus, ja kas] - man patika kādu laiku atpakaļ diskusija par šito audī stiliņa spamā, par datoru vairāk tādai videi kā garāža vai līdzīga veida industriāla darbavieta - kā viens labi pateica - darbā pārgāja uz stacionārajiem datoriem, jo portatīvie datori aizņem pārāk daudz vietas - stacionārajam monitoru var pieskrūvēt pie sienas un sistēmbloku kaut kur nogrūzt - porķikam viss dators jātur uz galda... Attiecībā par aizrādījumu ka nav pareizi salīdzināt brendīgus porķikus ar bezfirmas galddatoriem - brendīgs dators ir diezgan bezjēdzīga naudas izmešāna - ko lai padara ka pārdevēja no universālām detaļām salikti porķiki neeksistē? Nākas ar bezfirmas galddatoru salīdzināt brenda porķiku, jo bezfirmas porķiku nav... Agrākos laikos, kad es mēdzu nodarboties ar datoriem, nevis mašīnām, man bija saskarsme ar firmīgiem galddatoriem - par tādu piemaksāt ir veltīga naudas izmešana nolūkā nopirkt datoru kuram nav reset pogas... 
P.N. Galddators ļauj nopirkt tikai vajadzīgās detaļas, kamēr porķiks jāpērk viss.
Atkal doma no sava pagraba 2 golfa līmenī. Brendigie datori sanāk ievērojami lētāk, ja ir jāuztur vairāki simti darba vietu - ar standartizētu tehniku, labu kvalitāti un puslīdz izglītotiem lietotājiem viens atbalsta speciālists var apkalpot līdz 200 darba vietām. Ar skrūvētajiem vienmēr ir problēmas vairāk, grūti standartizēt procedūras u.t.t. - principā vairāk par 50 darba vietām nevar pavilkt. Un tagad padomā, cik ir cenas atšķirība regulārām vairuma iepirkumam 1000 darba vietu uzturēšanai un cik ir atšķirība adminu algās un lietotāju apmierinātībā. Individuālai vajadzībai - nav to skrūvētaju nemaz tik daudz un iepriekšminētā procesa dēļ paliek arvien mazāk. Vidusmēra mājas lietotājam vajag datoru, kas gluži vienkārši strādā - lai nav jāmeklē speciālista palīdzība un tāds vienmēr būs brendigais - nav atšķirības tikai "reset pogā" bet ir vesels komplekss salāgotu un kompleksi testētu, nevis universālu detaļu, kas novērš dažādus draiveru konfliktus, ka arī nodrošina datoru ar ražotāja līmeņa, nevis Windows universālo, jauninājumu pārvaldību.
Un par P. S. Jau te citām gudriniekam atbildēju - arī "porķikam" (logoreja?) var mainīt gandrīz visas komponentes un lielu daļu pat vienkāršāk un ātrāk kā stacionārjam.
1) jau nokomplektētie datori (ne tikai laptopi) parasti gan izceļas ar 1 īpašību - 1 vājo posmu. Visbiežāk sūdīga videokarte, citreiz maz atmiņas, kad vēl sīks cietais disks vai kas. Līdz ar to nereti it kā nopērk OK kompi, bet šis vājais punkts neļauj to lietot normālā veiktspējā. Tādi gadījumi redzēti daudz, faktiski vienmēr, kad man kāds ir lūdzis apskatīt kompi un pateikt kaut ko par to. Tas tad nu ir tas salāgotais komplekss...
2) par to naidu pret speciālistiem. Nez, man jau likās, ka vidusmēra iauto forumietis iet pie ārsta, nevis ārstējas pats, apmeklē autoservisu, izsauc elektriķi un santehniķi. Kur tad problēma aiziet pie datorspeciālista, ja nu reiz vajag?
3) "var mainīt gandrīz visas komponentes un lielu daļu pat vienkāršāk un ātrāk kā stacionārjam." - atļaušos nekomentēt, jo te nu pat īsti neko nopietnu pateikt nevaru
1) tādi ir skatlogā izliktie lohiem paredzētie. Gluži vienkārši normālas komplektācijas nevar pārdot cilvēkam, kas nesaprot, kādēļ maksāt vairāk par datoru, kurš izskatās tiešo tāds pats. Un pat tie, kas daļēji saprot, nesapratīs kad un kādēļ jāmaksā vairāk par tikpat lielu atmiņu, ja pierakstīti klāt trīs mistiski burtiņi ECC.
2)aiziešana pie datorspeciālista ir maksas pakalpojums - principā viens apmeklējums var nosegt starpību cena starp zīmola un skrūvēto datoru. Ja vari pats un savu laiku nevērtē - kādēļ, ne...
3)HDD maiņai, ieskaitot lietotāja datu migrāciju, administrators drīkst patērēt ne vairāk kā 15 minūtes - tāds ir labas pārvaldības standarts. Tu varēsi? Vai stacionarais/portatīvais tev izšķirs spēju iekļauties šajā laikā? Savam mājas portatīvajam fiziski varu HDD nomainīt apmēram 30 sekundēs - kopš lietoju SSD praktiskāk ir mainīt sistēmas disku, nekā mēģināt iespiest vairākas OS vienā. Ja savajagās atpakaļ DVD, process mazliet ilgāks - otrā HDD nomaiņa pret DVD un otrādi prasa atrast skrūvgriezi - tam ir viena skrūve. Bet minūtē var tikt galā bez stresa.
Protams ir ilgāk maināmas detaļas - klaviere vai ekrāns - bet tās normāliem datoriem nenākas mainīt, izņemot ārkārtīgi retas situācijas - parasti "traumas".
Cilvēkam, kas nekad nav jaucis laptopu, vari paskaidrot? Tev tur kā, esi limitēts ar vienu hdd? Ja grib ielikt otru, jācērt nost dvd? Izklausās tiešām ērti un progresīvi...
Ar HDD rezerves daļas neaprobežojas.
Tikko intereses pēc iegāju m79.lv interneta veikalā paskatīties, kāds lielākajai daļai "majsaimnieču datoru" ir ekrāna izmērs. 13,3 - 15,6 collas. Bļeee....Citur tas pats.
Nemācēšu pateikt, kurā gadsimtā tas bija, bet ap 2000. gadu es jau dzīvojos ar 17 colllu monitoru un man bija vēlme tendence to izmēru kāpināt, ko arī darīju.
Un dzīvot ar 15 collām - comon. Un tas patērētāju laikmetā, kad visiem gribas dzīvot labāk. Tad jau labāk tiešām izmantot telefonu.
Man ir 17" laptops, kuru sieva uzskata par pārak lielu un smagu, tādēļ izmanto savu "mājsaimnieču datoru" ar tieši tādu monitora izmēru, kādu apraksti - un tā ir PRASĪBA, nevis "Bļeee...".
Pielietojums - 90% darbs Word. Pārējā laikā internetbanka, biļešu pirkumi u.tml. Vajadzība pēc lielāka ekrāna viņai patiešām nav. Nepieciešamība to darbu paņemt līdzi ar iespēju uz vietas rediģēt - diezgan bieži.
Pastāsti, kāds pielietojums ir radījis tevī vēlmi kāpināt ekrāna izmēru? Un kāda mārrutka pēc tas vispār ir aktuāli laikā, kad vajadzība pēc datora un tā pielietojuma specifika paliek arvien šaurāka?
Vēlreiz - ja es datorspēļu vai 3D modeļu fans - nenoliedzami vari būvēt savu ūdensdzesējamo monstru ar 4 videokartēm, bet tā nav vidusmēra lietotāja vajadzība. Šī diskusija ar par to, vai mājsaimniecei ir pamatota nepieciešamība atrast vietu stacionāras darba vietas iekārtošanai, vai tomēr šajā vietā labāk nolikt smuku puķu podu un lietot mazu, plauktā noliekamu, aparātiņu.
Pats vēl kaut kur iepriekš teici - ja Tev tā ir, tas nenozīmē, ka tā ir visiem (par kalpošanas laiku elektroprecēm). Ja Tavai sievai tīk mazs monis, tas nenozīmē, ka viņa ir etalons vidusmēra lietotājam.
Manai sievai ir 2 kompji - desktops un darba laptops (nikns). Pēdējo lieto mājās vien tad, ja kaut ko darba vajadzībām vajag (tur viss sakonfigots). Citādi - tikai savu desktopu ar LIELO monitoru. Tā bija PRASĪBA - normālu ekrānu.
"Pastāsti, kāds pielietojums ir radījis tevī vēlmi kāpināt ekrāna izmēru? Un kāda mārrutka pēc tas vispār ir aktuāli laikā, kad vajadzība pēc datora un tā pielietojuma specifika paliek arvien šaurāka?" - toreiz, saprotams, vairāk geimoju, bet principā es ļoti novērtēju iespēju kaut vai lasīt ziņas NORMĀLĀ EKRĀNĀ, nevis 3 collās. Klausīties mūziku ar NORMĀLĀM tumbām, nevis iebūvētiem pīkstuļiem.
Man vajadzība pēc datora nekļūst mazāka. Jā, var ziņas lasīt vai forumu komentēt arī mobzī, bet es to uzskatu par neērtību. Sīks ekrāns un anāla klaviere.
Kā jau teicu, runa ir par ērtībām.
"Šī diskusija ar par to, vai mājsaimniecei ir pamatota nepieciešamība atrast vietu stacionāras darba vietas iekārtošanai, vai tomēr šajā vietā labāk nolikt smuku puķu podu un lietot mazu, plauktā noliekamu, aparātiņu." - kas kam prioritāte. Vai iekārta, pie kā pavada gana daudz laika, vai puķupods
Par to pagraba līmeni ir trāpīts desmitniekā - mēs tak te runājām par patērētājiem vispār, un tur nebūs ne simti, un pat ne desmits vienādu datoru - es pat neesmu dzirdējis ka kāda ģimene speciāli pieturētos pie vienādiem telefoniem un vienādiem datoriem
Par "salāgotajiem dzelžiem un salāgotajiem draiveriem" atļaušos pasmīnēt - es personīgi tādu situāciju, ka kaut kas var kopā īsti nedarboties, esmu novērojis uz veciem un ļoti retiem dzelžiem - man te bēniņos stāv pāris kompji kur katrā ir 2 AMD Athlon MP procesori; plates ar AMD 748-to vai kuru tur čipsetu - nu lūk, dzelzis kas pat tajos laikos, kad tos ražoja, bija reti izplatīts, tiešām var iebraukt problēmās, kad to sapāro ar 5-10 gadus jaunākiem papildinājumiem, un pat diezgan nopietni - kad es tos kompjus lietoju, minos ka uz vienas plates varēja uzlikt un darbojās GF 7900GS videokartele [niknākā AGP videokartele ], toties uz tās plates darbojās tikai 2 GB RAM - uz otras varēja uzlikt 3 GB, bet videokarte varēja būt tikai GF 6800 GT - vēl bija kaut kādas problēmas ar lētu SATA kontroliera karteli utt. Tikmēr plašām masām ražotiem dzelžiem, kas piedevām ražoti vienā laikā, un ražotāju rūpīgi testēti, šāda veida problēmu iespējamība ir niecīga. Kad tu runā par ražotāja līmeņa programmām - jā, tiešām - tajā 10 gadus senajā pagātnē kad es šad un tad kādam mēdzu pārinstalēt datorus, es ļoti labi iemācījos - pamatā pieredze nāca no porķikiem, kas ir brendīgi - visus tos ražotāja sūdus NAHUJ; no ražotāja vajag tikai draiverus, un nevis kaut kādas bezjēdzīgas bling bling tipa utilītas.
Vārds "porķiks" ir normāls "portatīvais dators" saīsinājums; logoreja varētu būt "laptops" Par tām viegli maināmām porķika detaļām - mhm, kā tad - vieglāk varbūt vienīgi kā kādam brenda galddatoram, vai bezfirmas galddatoram kam entuziasts ir sakrāmējis gaisa plūsmas uzlabošanai dažādus elementus.
atšķirība starp galda datoru un laptopu ir tikai viena - ventilators.
Galda datoram tas ir normāls, bet laptopam ir mazs. Un ar to arī viss ir izskaidrots.
Ja tev dators vajadzīgs skatīties jūtūbā kaķītus, tad pietiks laptops. Bet ja vajag video, failu apstrādes programmas, spēles, u.c tad laptops ātri karsīs, bremzēs un bojāsies. Protams, ka var nopirkt speciālu saldējamo paklājiņu laptopam, peli, skaļruņus, pat klaviatūru, nevajag aizmirst pat vadu, kuru tik un tā agri vai vēlu nāksies pievienot, tad jautājums - ar ko tas atšķirsies no galda datora? Turklāt, visu šo sapērkot sanāks daudz sliktākas iespējas, kā pa tādu cenu nopirktam galda datoram.
Man ir gan laptops, gan galda. Un stipri biežāk izmantoju galda, jo tas ir ērtāks ( attiecība aptuveni 95/5)
Es uzskatu, ka noutbūks vajadzīgs tiem ,kuri iekopj nomadu dzīvesveidu, tikai mūsdienu nomadu - bieži brauc komandējumos, ceļojumos, konferencēs, vai arī uz darbu vajag aiznest, piemēram tālbraucēju šoferiem, apsargiem, vai cilvēki, kas strādā arī mājās, utt.
Jo man, piemēram, pat kaut kur braucot, pietiek paņemt līdzi telefonu, kurā man ir viss nepieciešamais. Un telefons mobilitātes ziņā tik un tā apsteigs laptopu.
Un vēl - man viens paziņa mājās izmanto laptopu bez skaļruņiem, izmantojot tos sūda montētos. Cik tas ir pretīgi!!! ne mūziku ieslēgt normālu, ne filmu paskatīties...
p.s.
Man laptopam pele ir ar zilo zobu, tāpēc bez vada, pie skaļruņiem arī varu pieslēgt ar to pašu zilo zobu, nospiežot vienu podziņu uz pults, bet - kādu laiku darbojies ( uz neērta maza ekrāna) tas sāks brēkt, ka vajag vadu. Un tad meklē to vadu, un tas kļūst par stacionāro datoru ar mazu ekrānu un neērtu klaviatūru.
piekrītu par to putekļu perēkli un par to, ka laptopu var iebāzt plauktā. Bet tas vairāk raksturīgs tiem, kuriem mājā centrālo vietu ieņem TV ( televīzija).
Man TV nav vajadzīga, ( tikai kā ekrāns datoram), tāpēc man dators slēdzas ļoti bieži, kā fons ( interneta radio, raidījumi, mūzikas klipi, utt).
Es domāju ka tā ir atšķirība ar vidējo laptopa lietotāju, kuram dators nevajadzīgs mētājas plauktā, kamēr pats lupī uz propogandu.
Esi palaidis garām dzīvi - TV (ierīce) un TV (satura avots) jau sen ir dažādas lietas. Nav vajadzīgs dators, lai izmantotu interneta radio, mūzikas klipus u. tml. Attiecīgi datora izmantošana ir ievērojami retāka un specifiskākām vajadzībām.
neko neesmu palaidis. To visu var darīt ar datoru, un tas būs daudz ērtāk un ar lielākām iespējām, nekā spaidīt Tv pulti.
Un par to jau arī es rakstīju, - ka tev dators praktiski nav vajadzīgs, tāpēc pietiek ar noutbūku.
Stacionāro datoru var neslēgt ārā visu tā mūžu, un tas savus gadus nokalpos. Tas var būt ieslēgts 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā, un nekas tam nebūs. Bet noutbuku atstājot ieslēgtu uz nedēļu ( neaizdzenot snaudā) tam jau radīsies zināmas problēmas. Godīgi sakot, domāju, ka pat mazāk. Tā arī ir galvenā tehniskā atšķirība starp abiem un nevajag te visus saukt par muļķiem, kuri neko nejēdz.
ja netici man, paskaties kā strādā datori dažādās iestādēs, kuras strādā diennakti. Un tajās nav pat tie jaudīgākie datori...bet tos neviens ārā neslēdz NEKAD.
Kam tu gribi lai es ticu? Pats kādu laiku dzīvoju ar 24/7 datoru un varu tev ļoti labi pateikt, kādas komponentes nosaka, vai šads pielietojums radīs problēmas. Nav NEKĀDU problēmu darbināt portatīvo datoru 24/7 režīmā, tikai atkārtošu vēlreiz - tā ir specifiska vajadzība un mēs šeit apspriežam, vai portatīvais ir piemērota izvēle vidusmēra mājsaimniecei. Paskaidrosi ar kādu mērķi tu atkal bāzies pa virsu ar "dažādām iestādēm, kuras strādā diennakti"? Mājsaimnieces un parasti biroja darbinieki, kas ir absolūtais lietotāju vairākums, tādā režimā datoru neizmanto. Tas arī viss.
Kopš varu to darīt ar pulti, jebkāda vēlme čakarēties ar datora pieslēgšānu pie lielā ekrāna un audiosistēmas ir pārgājusi. TV viss notiek daudz ērtāk un parocīgāk. Nekādas iespējas nepietrūkst.
Man dators ir vajadzīgs DAUDZ vairāk, kā vidusmēra lietotājam, bet ar visu to tā pielietojums ir palicis ļoti šaurs un specifisks. Bet ideja, ka 24/7 kalpošana ir primāri atkarīga no tā, vai dators ir stacionārais vai portatīvais, ir tikpat absurda, kā uzskats, ka 24/7 vajadzība ir norma vidusmēra lietotājam.
Par muļķiem saucu tos, kas nespēj apzināties, ka viņu "2 golfa skrūvēšana" datorpasaulē ir laba un pareiza arī vidusmēra mājsaimniecei, nevis apšaubu viņu zināšanas skrūēšanā.
phys.org/news/2016-07-servers-home.html
kaut ko jau var atgūt un izmantot
www.autoexpress.co.uk/honda/cr-v/105262/new-honda-cr-v-hybrid-2019-review
Similar in concept to a Mitsubishi Outlander PHEV, then, but with a smaller electric range.
www.tv.lv/galvena/latviastv/d-2
LTV7 13.30 "Pie stūres."
Atraušos no datoru tēmas un paturpināšu par vecajiem ledusskapjiem. Man ir pašrocīgi būvēts alus kega dzesētājs no 78 gada minskas ledusskapja. Dzesēšanas telpa ir divas trešdaļas no plastmasas 200l mucas, kā reiz ielikt vienu 50l alus kegu. Saprotams, ka alus es katru dienu nedzesēju, tad nu vienu brīdi šī uzparikte tika pielāgota saldētavas vajadzībām. Sieviešiem visādas ogas, ķirbji un citi sūdi...
Finālā tā uzparikte saldētavas režīmā nostrādāja divus gadus, uzturot -18 grādus, termoregulators ķīniešu stc1000,m histerēze 1,5 grādi - lasi - saldē līdz -18, ieslēdz, kad kamerā -16,5. Un ar to visu šis man rija 20kwh mēnesī, jeb 240kwh gadā. Un to es zinu precīzi, jo ar manām elektrības problēmām (citās tēmās izpaudos) es esmu mērījis visus kontūrus un patērētājus, kas man ir. Labi zinu, kas man ko tērē. Un tagad, salīdzinot 2019 gada progresīvo, ahujec cik taupīgo ledusskapi (pat ne saldētavu) ko es redzu? Cik tālu ir progress? Paķerot pirmo, līdzīga tilpuma (142 litru) no 1a bodes ledusskapi BEKO RCSA225K21W lasu - elektroenerģijas patēriņs gadā - 249kwh. Ahujec, cik tālu progress ticis, no 78 gada minskas. Jāpiekrīt vien taaneko teiktajam - šajā jomā progress ir tikai un vienīgi patērētāju kultam - ražot neizturīgus mēslus, lai tikai pirktu, pirktu, pirktu. Un ja kāds apgalvo ka ar patēriņa starpību var nosegt ražošanas izmaksas, tad tā ir tikpat šķidra diršana, kā raimim par elektroauto un ogļu koncepta apkarošanu...
Ar šādu attieksmi pozitīvas idejas savām elektroapgādes problēmām ceri dabūt?
ej ka tu dirst maziem solīšiem.
Tu man piedāvā ko? Veidot dārgas huiņas, vismaz 4 iespējamos variantos?
Pirkt reizi 8-10 gados ahūni lielus akumulatorus, krāt tajos španungu un izmantot, kad kaimiņi veļeni ieslēguši?
Betonēt pagalmā pamatu, uzstādīt kādu tonnu smagu rotējošu disku, iegriezt to uz kādiem 5000rpm un izmantot tā uzkrāto enerģiju, kad kaimiņš ieslēdz tējkannu?
Uz malkas šķūņa jumta taisīt baseinu, no rīta pumpēt tur ūdeni un vakarā tecināt lejā caur minimikrodiy hes, kad kaimiņš ieslēdz metināmo?
Audzēt cūkas, tecināt taukus, liet sveces, un vakarā iedegt tās, kad kaimiņš pieslēdz lādēt savu jauno teslu?
Ahujec, idejas kā mājas. Galvenais, par kādu naudu?? No MANAS kabatas? Jā, ja pašam nav jāmaksā, var jau stumt sūdu... Visa ekoloģijas tēmas esence - jūs maksājiet - es pateoretizēšu.
Savas elektroapgādes problēmas izvēlējos risināt progresīvāk - dažādu manipulāciju rezultātā ir panākta līnijas rekonstrukcija ar papildus transformatoru uzstādi.
Projektu jau esmu parakstījis.
Kas attiecās uz "Nevar būt tik daudz." - dzīvs piemērs ka no tevis pozitīvas idejas nemaz nevar nākt. Jo Nevar būt tik daudz, vai ne?
Kāpēc Tu domā, ka es Tev piedāvāju pašu labāko, ko esmu lasījis vai varbūt pats izdomājis?
Un tas, ka Tavas elektroapgādes problēmas atrisināsies, nenozīmē, ka tā problēma vispār ir atrisināta.
Tauku sveces noteikti nebūtu ieteicis, bet pārkārtot apgaismošanu uz 12 voltu lediem varbūt. Pats izdomā, piedēvē un kritizē.
Un veļmašīnai lietojamo ūdeni būtu ieteicis iepriekš uzsildīt vai nu Saulē vai ar kādu mazjaudas sildītāju, kas tik ļoti to spriegumu nesamazina.
"Kāpēc Tu domā, ka es Tev piedāvāju pašu labāko, ko esmu lasījis vai varbūt pats izdomājis?
Veļmašīnai lietojamo ūdeni būtu ieteicis iepriekš uzsildīt Saulē"
You made my day. Lynx85 ģimenei tīras drēbes pienākas tikai saulainās vasaras dienās. Ziemas pie tauku svecēm, nemazgājoties
Tas ūdens bundulis var būt arī istabā. Tur tik vajag kādu sistēmu, kas nodrošina, ka ūdens nesasilst virs tiem 40 vai 50 grādiem, ko veļmašīna izmanto, tā elektronika var to nesaprast.
Un ja reiz ir tās 3 fāzes, tur ir vairāki varianti, kā vismaz vienfāzes līniju nodrošināt pret sprieguma kritumu.
Un tiem akumulatoriem nemaz nebūtu jābūt tik lieliem, jo lielu daļu jaudas taču tā līnija nodrošina, tur tik ir nedaudz jāpieliek klāt, ar labi projektētu elektroniku to var izdarīt.
Un nevajag ņirgt par ģeneratoru un spararatu, līnijai, kurā tā mainās spriegums, mehānisks risinājums ar ģeneratoru un spararatu ir viens no labākajiem, lētākajiem un prastākajiem stabilizācijas risinājumiem. Pie tam tur ir vēl viens interesants risinājums.
Taču kopējā tendence jau nav diskutēt par tehnoloģiju, vai ne?
Tu turpini stumt sūdu un neesi pat sapratis, ka cilvēkam jau ir adekvāts risinājums - elektropiegādes infrastruktūras pārbūve - un tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu sadzīves patēriņu. Pats citā tēmā tikmēr piedāvā vēl lādēt elektroauto ar esošo infrastruktūru... Cik ĻOTI smaga ir tava nespēja aptvert lietas plašāk par vienu elektroķēdi?
Nu, tagad ir. Vakar vēl nebija.
Kā es to varēju zināt?
Noslēpums tas bija vakar!
Nu un ka vakar tas nebija pateikts? Tā vietā lai ar kvēlu sparu mestos rēķināt un konstruēt teorētiskus kvazistacionāros pipelizatorus, vajadzēja vienkārši padomāt plašāk un pajautāt: "eu, vecīt, a ko sadales tīkli saka par tādu huiņu? "
Kur tu rauj, ka IR tās 3 fāzes?
Kur tu rauj, ka bez slodzes rozetē ir 240?
Tad tomēr nav tās 3 fāzes?
Nu, tagad cerams, būs?
----------------------
Un ir jau citi garas līnijas galā dzīvojošie arī, nevajag tikai visu par sevi.
Nē, man nav 3 fāzes.
Jā, es gribu 3 fāzes. Man ir pietiekoši daudz energoietilpīgi hobiji, un, lai arī frekvenčniekam ir gana daudz plusu, no 220 tīkla arī ar to virpas 4kw man nepalaist nekad...
Viss atmetīsies izmaksās, ja tikai +15eur par ampēru abonementmaksu, tad 3f man būs. Jo pēc līnijas pārbūves vairs neies īsti krastā arguments "ziniet, līnija ir ļoti noslogota, mēs jums nevaram piešķirt jaudas palielinājumu. Jūs varat uzstādīt savu transformatoru, par savu naudu, protams..."
Un jā, visa šī lirika ir tikai par SADZĪVES patēriņu. Pietiek ieviest PAPILDUS elektroauto lādēšanas un mēs atgriežamies pie 200v.
Tā uzparikte ir tavs ar moderniem materiāliem konstruēts ledusskapis, kur no oriģinālā ir tikai saldēšanas iekārta - tajā progress tiešām ir tikpat liels, kā tvaika turbīnai.
Tai 78 gada minskai nebija ne ķīniešu termoregulatora, ne mūsdienu termoputu, ne normālas magnētiskās blīvgumijas. Bet tu esi Raimonda stilā sarēķinājis visu, balstoties uz vienu elektrokomponenti. Visa mūsdienu ledusskapju energoefektivitāte pamatojas tieši efektīvākos režīmos (daudzkameru, kas katrai kamerai nodrošina nodalītu pareizo temperatūru un virināšanas biežumu - Minska ielaida -20 saldētavā silto gaisu pie katras lielo kopējo durvju atvēršanas) un modernos siltumizolācijas materiālos (minskas "bruņu sienas" neatstāja daudz vietas produktiem, kamēr modernie ledusskapji, ja nevirina durvis, var ilgi noturēt temperatūru, vispār neslēdzoties iekšā).
Tas ka tev kojās bija ledusskapis, kurs nerubīja ārā kompresoru, nenozīmē ka pirms 50 gadiem visi tādi bija.
Un mana uzparikte nav moderna - man ir tikai un vienīgi CITA termoregulācija, arī oriģinālajai Minskai tāda bija, vien neatbilda man vēlamajam temperatūras diapazonam.
Es jau teicu ka to kasti taisīju pats - iedomājies 200l plastmasas mucai apkārt apliktas 5cm baltā putuplasta loksnes, stūros iepūsts makrofleksis. Virsū vāks no 10cm putuplasta, kā blīvgumija kalpo plēves gabals. Baigi moderni. No minskas tur tikai kompresors un kameras redele, jo to varēja no "bruņu sienām" atdalīt, neizlaižot freonu. Un ar to visu - atkārtošos - 240kw gadā. Cik ir jāpatērē modernai, pa augšu veramai saldētavai, lai es 5 gados atpelnītu vismaz tās cenu?
Oriģinālajai Minskai NEBIJA termoregulatora, tas parādījās vēlāk - mazāk kā 50 gadus atpakaļ!
Kojās nekad neesmu dzīvojis.
Es jau neapstrīdēju, ka pats - tieši to arī norādīju, ka izmantoji modernus izolācijas materiālus, kas nebija pieejami pirms 50 gadiem Minskas ražotājiem.
To, ka no Minskas esi paņēmis tikai vienu atsevišķi komponenti, jau norādīju iepriekš - nevajag atkārtoties.
Ja māki šādu uztaisīt pats, tad rēķini izmaksas nevis pret elektrības patēriņu, bet vērtējot savu laiku. Vai arī to uzskati par nevērtīgu?
Perfekti apraksti tieši to pašu, ko es, tikai nez kādēļ uzskati, ka tādā veidā mēģini apstrīdēt manis teikto.
Cik ir jāpatērē modernai, pa augšu veramai saldētavai, lai es 5 gados atpelnītu vismaz tās cenu?
Vai arī jāpieņem, ka mans minskas šrots tagad arī skaitās moderns un nekorekti vispār salīdzināt?
Vispirms jau to saldētavu vajag nolikt kādā vēsākā pieliekamajā vai pat sausā pagrabā.
Veikalos ir manīts, ka vitrīnas dzērienu dzesētavas ziemā stāv pie apkures radiatoriem.
Jā, tieši tā - tava ar moderniem materiāliem būvētā saldētava ir moderna un salīdzināt ir nekorekti. Vienīgais "šrots" tajā ir saldēšanas iekārta, kura ir tā vienīgā tehnoloģiskā komponente ledusskapju būvē, kurā patiešām ir vismazāk progresa.
topinamburs rakstīja:
Bradypus rakstīja: Hmmm... Nu ko lai vēl tādu izdomā, lai tik varētu BRAUKT. Sastrēgumā tāpat vien garlaicīgi, vajag gadiem rakt tuneļus ar vēl lielākiem sastrēgumiem, lai pēc tam varētu spiesties vilcienos. Derētu vēl sarēķināt pilnai laimei kapacitāti tā, lai vajadzētu iestūmējus kā Japāna. Ja jau japāņi tā dara, tātad tas ir labi. Ko vēl? Varbūt dirižabli Ziemeļu šķērsojuma vietā?
Visu ko! Tikai ne samazināt pašu vajadzību BRAUKT!
Ja viss būtu tik vienkārši, Bradypus! Ja samazināsies VAJADZĪBA braukt, un ielas paliks tukšākas - tad palielināsies GRIBĒŠANA braukt, un ielu tukšums izlīdzināsies - līdz viss būs pa vecam.
Jūs visi kaut ko esiet pārpratuši. Patiešām ir arī kadri kuri braukalē apkārt tāpat vien braukšanas pēc, jo patīk, grib un līdzekļi atļauj. Taču tā ir nu ļoti margināla daļa no braucējiem. Pārējie brauc tāpēc ka tas ir vienīgais veids kā adekvātā laikā paspēt uz darbu, aizvest bērnus uz skolu, aizvest preci klientam, paspēt nopirkt kaut ko vai saņemt kādus pakalpojumus, kas ārpus darba laika nav pieejami utt. utjpr. Vēl jo vairāk dēļ tā ka to visu apvienot sakarīgā laikā mūsu sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konfigurācijas un kursēšanas intervālu dēļ bieži vien var tikai ja ir auto. Rīdziniekiem tiltu pār Daugavu trūkums rada papildus problēmas, ieskaitot nevajadzīgus korķus centrā joprojām neuzbūvētā Ziemeļu šķērsojuma dēļ. Vai braukt vispār? Kamēr adekvāta darba vieta, izglītības iestāde, iepirkšanās un pakalpojumu sniegšanas vietas un izklaides atrodas tālāk par 1 km no dzīves vietas, BRAUKŠANA kaut vai ar sabiedrisko transportu ir neizbēgams ļaunums. Vai arī vēlies visus iesēdināt matriksā ar monitoriem acīs un trubiņu dibenā?
Man patīk dažreiz pabraukāt prieka pēc. Ieslēgt jauku mūziku un izbraukt kādu līkumu... tikai ne pa pilsētas luksaforiem un sastrēgumiem. 
Tu arī esi kaut ko pārpratis. VISAM šajā pasaulē ir cena. Tātad, ja tev lai braukātu pa rīgu, būtu jāmaksā, teiksim, 100e dienā, tu brauktu ar mašīnu, lai cik tā laiku neietaupītu - ? Droši vien ka nē. Vai atkal - ja aizbraukt uz darbu ar velosipēdu būtu ātrāk, vai tu brauktu ar mašīnu? Mums te ir bijušas pietiekami daudzas diskusijas par tēmu "velosipēds pret mašīnu", un kas ļoti bieži atklājās - ka ne jau problēma ir laikā, bet pieradumā pie ērtībām - jo, lūk, braucot ar velosipēdu sasvīdīs, vai, nedod Dievs, salīs, un tak neesot nekādīgi iespējams bērnu uz skolu vai dārziņu aizvest ar velosipēdu [tas nekas ka ja grib/vajag, tad var bez problēmām]. Mēs te runājam par rīgu, ja kas - liepājā un citās latvijas pilsētās ar mašīnu var kaut kur nokļūt ātrāk [ar velosipēdu var liepājai pa diagonāli pāri pārbraukt 25 minūtēs; grūti iztēloties situāciju kad ar mašīnu to gabalu nevarētu 10-15 minūtēs] , bet rīgā lielākoties par velosipēda ātrākumu nav pat diskusijas - tāpēc par pretargumentiem tiek lietotas [ne]ērtības.
Bradypus rakstīja: Tu turpini stumt sūdu un neesi pat sapratis, ka cilvēkam jau ir adekvāts risinājums - elektropiegādes infrastruktūras pārbūve - un tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu sadzīves patēriņu. Pats citā tēmā tikmēr piedāvā vēl lādēt elektroauto ar esošo infrastruktūru... Cik ĻOTI smaga ir tava nespēja aptvert lietas plašāk par vienu elektroķēdi?
Arī esošo. Oriģinālais citāts. "50 dīzeļi, 40 benzīna un 10 LPG ar attiecīgu 8, 10 un 12 litru patēriņu uz 100 km un vidējo nobraukumu 30 000km gadā.
Dīzeļi patērēs gadā 8 x 300 x 50 = 120000 L, benzīna auto - 120000 L un LPG - 36000L.
Elektroauto uzlādēs gan pie jau esoša gatava elektrotīkla, gan speciāli izveidotām dabasgāzes darbinātām ģeneratoru stacijām. 20kw/h uz 100km, kopā 100 auto 2Mwh/100km un 600MW/h 100 auto uz 30 000km gadā. Ja ierēķina zudumus, teiksim 20%, tad tās 600MWh ir 0.8, izrēķinām."
--------------------
Te ir rēķināts, ja VISUS 100 aizstātos auto lādēs ar to dabasgāzes ģeneratoru.
Tas nozīmē, ka aprēķinā VISPĀR nav ierēķināts kopējais elektroapgādes tīkls.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2