Secinājums: CSDD nepietiekami pēta CSN iemeslus

imzz Reģ.: 27.02.2015

Atšķirībā no citām valstīm, piem. Somijas. Rezultāts ir interesants, piem. pie mums dzēruši autovadītāji pēc pieejamās statistikas izraisa tikai 5% CSN, bet Somijā 30%. Par to u.c. nupat publicēts materiāls:

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizliegtais-panemiens-latvija-nepietiekami-izpeta-autoavariju-iemeslus.a494006/

 
WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Izcili !!!

MMX Reģ.: 03.03.2022
3 0 Atbildēt

Pie mums pēta CSN iemeslus? Es līdz šim domāju, ka pie mums tikai atsaucas uz citu valstu pieredzi, kuras tiek piemeklētas atbilstoši bīdāmajam iepirkumam, un pērk tik dažādus radarus vienlaicīgi mēģinot pacelt sodus.

Bet ja nopietni - žurnālisti iauto sākuši lasīt, ka līdz šādiem secinājumiem nonākuši? Te dažā komentārā ir vairāk analīzes nekā tā ceļu drošības padome liek priekšā pāris gadu laikā un tas ir tikai balstoties uz publiski pieejamiem datiem.

650 Reģ.: 25.01.2017
2 0 Atbildēt

Žunrnālisti, iespējams (kaut kādu viņiem vien zināmu iemeslu dēļ) ir (beidzot) iz kon spek tējuši dažus publiskajā internetā grūti pieejamus dokumentus.Konkrēti ļoti interesants bija viens tāds ne gluži jauns,taču daiļrunīgs Valsts Kontroles ziņojums,kuŗš tika publiskots 2018g janvārī un tagad jau sen ir aizmirsts.Liels darbs tika ieguldīts,un analīze tāda tiešām vērtīga. ""Vai ceļu satiksmes drošības politika tiek plānota un īstenota efektīvi?"", Rīga,2017... Te reku tas ir : www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-19_2016/Revizijas%20zinojums%2008.01.2018%20IeM.pdf ,tātad redzams vienīgi tiem ziņkārīgajiem (lohiem), kuri māk kaut ko lejupielādēt un/vai atvērt.

Maigā atreferējuma formā kāds procents secinājumu tur skan apm šādi: (c)Revīzijā konstatēti trūkumi un nepilnības saistībā ar attīstības plānošanas dokumentu izpildes novērtējumu izmantošanu politikas īstenošanas novērtēšanā un nākamo periodu plānošanas dokumentu sagatavošanā. Konstatēti trūkumi informācijas par ceļu satiksmes negadījumiem uzkrāšanā un analīzē, kas negatīvi ietekmējuši politikas plānošanas un uzraudzības procesu. Revīzijā arī secināts, ka Ceļu satiksmes drošības padomes rīcībā nav mehānismu, kas nodrošinātu tās pieņemto lēmumu izpildi....

Ņemot vērā, ka ne 2013.gadā, kad beidzās Ceļu satiksmes drošības plāna 2007.–2013.gadam darbības periods,ne 2016.gadā,kad beidzās Ceļu satiksmes drošības plāna 2014.–2016.gadam darbības periods,nebija sasniegts noteiktais rezultatīvais rādītājs ne par bojā gājušo personu samazināšanu, ne par smagi ievainoto personu samazināšanu, kā arī konstatētās nepilnības attīstības plānošanas dokumentu novērtējumos, liek apšaubīt arī kopējo Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020.gadam noteikto mērķu sasniegšanu.........

Ps.,- Analizējot datus (par laika posmu no 2010.gada līdz 2016.gadam) un pārbaudot to kvalitāti, konstatēts,ka Ceļu policijas reģistrā no 3,02% līdz 97,69% gadījumos atsevišķos laukos nav ievadīta informācija... Neaizpildot visus laukus, arī tos, kuros būtu ievadāma vērtība “0”, tiek radīts dažāds datu interpretācijas risks, kurš ietekmē informācijas par ceļu satiksmes negadījumiem analīzi un secinājumus par veicamām darbībām ceļu satiksmes drošības uzlabošanai......konstatēts, ka no kopumā 2015.gadā un 2016.gadā reģistrētajiem 37 250 ceļu satiksmes negadījumiem 44% gadījumu jeb 16 557 protokolos nav reģistrētas ceļu satiksmes negadījuma GPS koordinātes.... tomēr vēl arvien vairāk nekā 40% ceļu satiksmes negadījumu protokolos nav informācijas par precīzu satiksmes negadījuma vietu.....Analizējot Ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas protokolos norādīto informāciju pa gadiem,konstatēts, ka 20–30% ceļu satiksmes negadījuma iemesls nav norādīts vai nav zināms....“melno punktu” skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem 2014.–2016.gadu periodā palielinājies par 155,6%, salīdzinot 2011.–2013.gadu periodā noteikto “melno punktu”skaitu...

...Lai gūtu pārliecību par informatīvo kampaņu efektivitāti, Ceļu satiksmes drošības direkcijai būtu jāveic informatīvo kampaņu ietekmi uz ceļu satiksmes dalībnieku paradumu un apziņas maiņu novērtēšanu. Informatīvo kampaņu izmaksas ir nozīmīgas – vidēji 700 tūkst. euro gadā jeb 18% no OCTA līdzekļiem, kas kopumā tiek piešķirti ceļu satiksmes drošību veicinošiem pasākumiem.....utt...utjppp.

Vai tie tur tam tur "2020jam gadam nospraustie" Mērķi tika (vai netika) sasniegti- nu te drošvien katrs/pats var piezīmēt klāt savu Vīziju:

 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti