Škoda, Škoda, Škoda... Prātā nāk Citu zēnu dziesma par lieku štuku. Te gan štuka jāpareizina vismaz ar 60, bet jā, viennozīmīgi mans dienas favorīts. Šajā auto ir viss - komforts, dinamika, viss tik ērts un parocīgs, liels un informatīvs displejs un pats galvenais - ļoti pat saprātīgs range, kas elektroauto ir ļoti būtiski. 500 km nav nekādas pasakas. Pārsteidz patiešām zemais elektroenerģijas patēriņš. Pat pēc dinamiskas braukšanas, pie tam pārsvarā ārpus pildētas, vidējais elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 16,5 kWh/100 km. Šajā rādītājā apsteidz manu Mokka-e, kas gan cenā ir gandrīz divreiz lētāka, bet arī ar ievērojami mazāku bateriju un attiecīgi arī pilno masu.

Ja šobrīd lūkotos pēc elektroauto cenā līdz 60 000 km, Škoda Enyaq (neesmu drošs, ka tieši Coupe versijā) būtu mana izvēle.

Aizmirsu pieminēt fantastiski mazo apgriešanās radiusu. Gluži kā senos laikos Volvo 740.

Nepaspēju iedziļināties auto niansēs. Īsumā, maziņš vadītāja info displejs paslēpts tur priekšā kur.. Nu labi ka galvenajam brālim tos novieto uz stūres statņa. Tur viss ok. Liels stikla gabals jumtā!? Man tāds nav pat par velti vajadzīgs...Pat ja viņi piemaksātu, es negribētu. Kruīzkontrole kā senos laikos, paslēpts kloķītis zem stūres. Laikam noliktavā liels krājums, kaut kur jāizmanto.

Viskomfortablākais automobilis no tiem, kas bija pieejami Gada auto augusta braucienā. Salons ļoti ērts un ergonomiski iekārtots - gan priekšā, gan aizmugurē. Apdares ziņā tāda puspremium sajūta - no augšpuses līdz elkoņu zonai izmantoti mīksti un augstvērtīgi materiāli, bet zemāk gan ir cietā un nepatīkamā plastmasa. Taču montāžas kvalitāte kopumā augstā līmenī. Augstā līmenī arī automobiļa skaņas izolācija - salonā teicams klusums dažādos braukšanas apstākļos. Automobiļa gaitu varētu raksturot ar teicienu "slīd, kā lidojošais paklājs". Augsts braukšanas komforts, tāpēc sportisku manveru cienītājiem piemērots būs kāds cits modelis. Lai gan ar aizmugures piedziņu aprīkotais Enyaq ir apveltīts ar ļoti labu pagriežamību, tas drīzāk palīdzēs manevrēšanai pilsētā, nevis trasē, ņemot vērā 2 tonnu pašmasu. iV 80 (ar 82kWh bateriju) versijā to uz priekšu dzen 204 Zs elektromotors ar 310 Nm griezes momentu. Subjektīvi, taču tas ir pilnīgi pietiekami atļautiem un arī neatļautiem manverviem ikdienas satiksmē. Automašīnas vidējais patēriņš ir ap 15-16 kWh/100 km, taču rekuperācijas režīmā pilsētā itin viegli ir iespējams sasniegt 14kWh/100 km patēriņu. 450 km nobraucamais attālums ar vienu uzlādi ir tiešām sasniedzams. Pieļauju, ka atbilstošos apstākļos var sasniegt arī 500 un drusku vairāk (WLTP 544 km). 

Mīnusi: Priekšējās statnes mēdz vadītājam paslēpt gājejus, nogriežoties pa labi vai pa kreisi; Adaptīvā kruīza kontrole skrupulozi ievēro ātruma ierobežojuma zīmes, reizēm pat tur, kur to nav (iespējams ņem datus no navigācijas sistēmas), līdz ar to jārēķinās, ka automobilis pats strauji samazinās ātrumu; Cena - jā, ir pienākuši laiki, kad ŠKODA maksā 70 000 EUR (bāzes cena 59 910 EUR), par labi nokomplektētu vidējo versiju. Līdz ar to iV80x un RS versijas būs vēl dārgākas.

Ar šo  mašīnu man sanāca pabraukt visvairāk, un notikti izbaudīt dienas garumā, ko nozīmē elektro auto. Noteikti sākšu ar pirmo, no ārpuses vizuāli pievilcīgs, īsti nebija kam piesieties un arī negribas, patika viss no iekšpuses, pirmais jau, protams, ir komforts, ņemot vērā, ka mēroju vairāk kā 600km ar viņu noteikti varu teikt ka auto ir ērts, salons smuks, patika  dažāda veida nodalījumi, un , protams, apgaismojums.  Noteikti jāpiemin, ka izbrīnīja, ka auto ir aprīkots ar aizmugures piedziņu, kas bij noteikti interesants fakts. Auto braucas ērti un viegli, nevarēju sadzīvot ar ātruma zīmju nolasīšanas  funkciju, teorijā ļoti grūti pielāgoties, liekas ka auto pārāk strauji nolasa un tevi sabremzē.

Visā visumā auto ir labs priekš elektro auto, ļoti patika auto ārējais izskats, komforts un auto ērtums. Vienīgais kas prasītos vēl kā ekstra, ka lūka ir aizveramā, nevis visu laiku atvērts stikls.

Iepriekš biju braucis ar oriģinālo Enyaq un pagājušajā gadā ar Enyaq Coupe RS un pirmais, kas nāk prātā, ja salīdzina visas šī modeļa izmēģinātās versijas - jāpiekrīt Škodas pārstāvja teiktajam, ka salona komforta un ietilpības ziņā lielas starpības starp standarta modeli un kupeju nav. Tā kā principā vari izvēlēties jebkuru no enjakiem un dabūsi vienlīdz lielu auto ar sev tīkamāko dizainu.

Par lietošanu runājot, RS šai stāstā ir "pilnīgi cita opera", jo tam ir ap 300 ZS un pilnpiedziņa, kamēr Latvijas Gada auto 2024 konkursam pieteiktais feislifts ir ar klasisko piedziņu un 204 zirgspēkiem. Kuru izvēlēties? Nu, es teiktu, ka RS ir jēga ņemt, ja vajag pilnpiedziņu un melnos dizaina akcentus, jo ikdienā pilnīgi pietiekama šķiet arī standarta modeļa jauda. Ja tomēr vajag kaut ko vairāk un pie viena arī pilnpiedziņu, taču RS emblēmas nav būtiskas, tad Škoda klāstā ir arī 80x modifikācija (gan Enyaq, gan Enyaq Coupe) ar visiem četriem velkošajiem un 265 ZS.

Lai vai kā, esmu caur un cauri Škoda fans - viss mašīnā ir skaidrs, saprotams, ergonomiski pārdomāts. Ceļa zīmju lasītāju, kas ātrumu automātiski nomet līdz noteiktajiem 50, 70 vai 90, īsti nevar saukt par trūkumu, tāpēc vienīgais, kas mani izmēģinājuma dienās kaitināja, bija tas, ka mašīnas Apple CarPlay darbojas nepieklājīgi lēni - tu jau esi izbraucis cauri pusei pilsētas, bet mašīna vēl meklē savienojumu un tad vēl prasa nospiest kādas piecas piekrišanas un apstiprinājuma pogas. Mana trīsgadīgā fābija šai ziņā ir galvas tiesu pārāka - ieslēdz aizdedzi un faktisi nekavējoties turpini klausīties savu muzīku tai vietā, kur pārtrauci.

Ja gribi modernu elektroauto ar klasiskām stila vērtībām, tad Enyaq ir īstā izvēle. Līdz sīkumam noslīpēts dizains, apdares kvalitāte, ergonomiskums. Un neatradu neko, kam būtu gatavs piesieties. Varbūt tas, ka panorāmas jumts nav aprīkots ar aizvelkamu aizkaru. Arvien karstākajās vasarās tas var būt traucēklis. Bet, no otras puses, stikla jums dod papildus plašuma sajūtu. Vadības elementi ērti un viegli saprotami. Mazais info displejs panelī sākumā gan mulsināja, bet pēc pusstundas brauciena jau biju gatavs to akceptēt. Enyaq Coupe ir ieguvis sportiskāku virsbūves izskatu, par to samaksājot tikai ar 15 litru ietilpības samazinājumu. Tas ir iespaidīgi.

Dinamika lieliska, veiktspēja cienījama. Domāju, ka arī ziemā no Rīgas ar vienu uzlādi varēs sasniegt jebkuru vietu Latvijā.

Neaizverams stikla jumts mašīnai ir vājprāts un debīlisms. Žēl, ka visādi citādi labu auto sabojājuši tādā veidā.

Braucu ar šo auto arī karstā, saulainā vasaras dienā. Jāsaka, ka jumta stikla tonējums tiešas saules gaismu un arī karstumu ļoti labi aizturēja un īsti nejutu vajadzību pēc kaut kā aizverama. Var jau būt, ka ilgstoši lietojot saskartos ar situāciju, kad pārklājs būtu nepieciešams, bet katrā ziņā saule netraucēja.

Daudzi šķendējas par stikla jumtu un būtu interesanti uzzināt, ko par to saka cilvēki, piemēram, Spānijā - cik efektīvi tas tiek galā ar pārāk spilgtu sauli. Taču rudenīgā Latvijas dienā caurspīdīgais jumts drīzāk bija pluss, jo padarīja salona gaišāku un plašāku. Personīgi man Enyaq (un arī citos VW grupas auto) tracina kliedzošais spidometra displeja un viduskonsoles ekrāna disbalanss: viens mazmazītiņš, otrs milzum liels. Dāvids un Goliāts. Sprīdītis un Lutausis. Nu, un tā tālāk. Saprotu, ka pie stūres nav obligāti jāliek milzu tāfele, bet nu šis tomēr liekas par mazu, īpaši jau uz tā otra fona.

Taču tas arī teju vai vienīgais pārmetums šim auto (nu, labi, vēl arī tā cena...), jo visādi citādi tas ir labs braucamais. Akumulatora ietilpība un nobraucamā distance pieklājīga, gaita līgana, dinamika pietiekama. Visvairāk pārsteidza, ka šajā kupejā aizmugurē ērti jūtas pat trīs normāla auguma cilvēki. Arī bagāžnieks neko daudz no ietilpības nav zaudējis, toties kupejas siluets auto uzreiz padara sportiskāku un stilīgāku.

Sākotnēji Enyaq demonstrēja vienu no pilnvērtīgākajiem piedāvājumiem elektroauto lauciņā, taču tagad konkurenti saradušies kā sēnes pēc lietus, pārtrumpojot to tehnoloģiskā ziņā.

Enyaq Coupe būs dārgāks par standarta Enyaq, vienlaikus saglabājot visas tā pozitīvās īpašības – praktiskumu, labu sniedzamību un kvalitatīvu interjeru. Būtiskākās to atšķirības ir dizaina estētikā un dažādos akcentos. Skaidrs ir viens – par atraktīvāku pieeju ir jāmaksā. Un jāmaksā daudz...

Slīpā jumta līnija pavisam nedaudz ierobežojusi tā praktiskumu un arī jaunajā veidolā Enyaq kupeja joprojām ir ģimenei draudzīgs auto, lepojoties ar plašu salonu. Realitātē plūdenā jumta līnija nozagusi vien 15 litrus no bagāžnieka. Tas ir daudzums, jo ikdienā nebūs iespējams sajust.

570 – 1610 litru bagāžas ietilpība ir Škoda trumpis un to papildina dažādie Simply Clever risinājumi – lietussargs durvju nodalījumā, atstarojošās vestes turētājs, ledus skrāpis bagāžnieka vākā, mantu stiprināmie tīkli un citas atjautīgās fīčas.