Ar to sabiedrību ir tā, ka jāizvēlas vienkāršā valoda, citādi nesapratīs. Protams, ka vienkāršojot nepavisam ne vienkāršu informāciju, notiek zināma "vienkāršošana", kas nu jau vairs pavisam precīzi to pamatinformāciju vairs neprezentē.

Ķīmiskā sintēze: īsākus RNS fragmentus, parasti līdz 100 nukleotīdiem, var ķīmiski sintezēt. Šī metode ir piemērota precīzu un specifisku RNS sekvenču izveidošanai.

 Reversās transkripcijas PCR (RT-PCR): SARS-CoV-2 vīrusa RNS var tikt reversi transkribēts komplementārā DNS (cDNS), ko pēc tam var pastiprināt, izmantojot PCR. Pastiprināto cDNS var klonēt vektoros, lai iegūtu lielu daudzumu specifisku RNS fragmentu.

 CRISPR-Cas sistēmas: CRISPR-Cas sistēmas var izmantot, lai šķeltu RNS noteiktās vietās, radot vēlamā garuma fragmentus.

 Enzīmu izmantošana:

 Nukleāzes apstrāde: RNS var fermentatīvi sagremot, izmantojot tādas nukleāzes kā RNāze A vai RNāze III, lai iegūtu fragmentus. Šo pieeju var kontrolēt, lai radītu dažāda garuma fragmentus, pielāgojot apstrādes apstākļus.

 Sadrumstalošana ar fizikālām metodēm: Apstrāde ar ultraskaņu vai izsmidzināšana, var sadalīt RNS fragmentos. Šīs metodes var precīzi pielāgot, lai iegūtu noteikta izmēra diapazona fragmentus.

 Sintētisko RNS bibliotēku izmantošana:

 RNS oligonukleotīdu bibliotēkas: var izveidot sintētisko RNS oligonukleotīdu bibliotēkas, kas aptver dažādus SARS-CoV-2 genoma reģionus. Šīs bibliotēkas var izmantot, lai ražotu virkni RNS fragmentu pētniecības vai diagnostikas nolūkos.

Šos laboratorijā ģenerētos RNS fragmentus var izmantot dažādos lietojumos:

 Diagnostikas testi: sintētiskie RNS fragmenti var kalpot kā standarti vai kontroles RT-PCR testos SARS-CoV-2 noteikšanai.

Tos var izmantot pētījumos, lai pētītu vīrusu RNS stabilitāti, degradāciju un noteikšanas metodes.

Tie nodrošina materiālus laboratorijas personāla apmācībai un diagnostikas iekārtu kalibrēšanai.

Sos fragmentus var izmantot, lai apstiprinātu un uzlabotu notekūdeņu uzraudzības metodes SARS-CoV-2 uzraudzībai.

Izmantojot šīs metodes, zinātnieki var izveidot RNS fragmentus, kas ļoti līdzinās notekūdeņos atrodamajiem, veicinot diagnostiku, vides monitoringu un pētījumus saistībā ar Covid-19 un citiem vīrusu patogēniem.

Par COVID vīrusu notekūdeņos.

Fragmentu lielums atšķiras atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp konkrētajiem fragmentiem un to noārdīšanās stāvokļa. Parasti SARS-CoV-2 RNS fragmenti ir diezgan mazi.

 RNS garums: SARS-CoV-2 pilns genoms ir aptuveni 29,9 kilobāzes (kb) jeb aptuveni 30 000 nukleotīdu garš.

 Notekūdeņos vīrusa RNS fragmentu izmēri var svārstīties no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem nukleotīdu. Parasti monitoringa nolūkos notekūdeņos konstatētie fragmenti ir aptuveni 200–300 nukleotīdu gari, jo īsāki fragmenti ir stabilāki un vieglāk nosakāmi, izmantojot PCR metodes.

Veselas vīrusa daļiņas, paša SARS-CoV-2 vīrusa diametrs ir aptuveni 60–140 nanometri. Tomēr notekūdeņos neskartas vīrusu daļiņas tiek atklātas retāk, salīdzinot ar RNS fragmentiem. SARS-CoV-2 RNS genoms ir aptuveni 30 000 nukleotīdu garš, notekūdeņos atrastie fragmenti  parasti ir simtiem nukleotīdu diapazonā.

Laboratorijā arī ir iespējams izveidot RNS fragmentus, kas atdarina notekūdeņos atrodamos fragmentus.

RNS fragmentus var sintezēt, izmantojot in vitro transkripciju, kur RNS polimerāze izmanto DNS veidni, lai iegūtu RNS. RNS fragmentu ģenerēšanai var izmantot sintētiskās DNS sekvences, kas atbilst specifiskiem SARS-CoV-2 genoma reģioniem.

Laiku pa laikam jāieraksta pamatinformācija.

Infekcijas ir, tās ir dažādas, laiku pa laikam vīrusi šķērso sugu robežu.

Ja par sazvērestībām - reizēm liekas, ka nosacīti labie, demokrātiskie spēki SPECIĀLI  piespēlē, dodot labus argumentus visādiem galējo teoriju bīdītājiem.

Žurnālisti nu nekādi nevarēja apvaldīt savu tieksmi rekstīt par Pfizer šefa jahtu, par politiķu ballītēm laikā, kad paši politiķi aicināja neballēties un sēdēt mājās.

Godīgo žurnālistu taisnības vairoga aizsegā patērētāji ieviesa taisnīgumu paši ballējoties un vazājoties.

Tagad pat - visa tā Baidena sāga - Pameklēsim loģiku.

Senilie ASV prezidenti. Tauta vēlē par tiem. Vai var godīgi diskutēt - nu varbūt, nu padomāsim, nu nominēsim,  vēlēsim par jaunākiiem.

Nē, nevar.

Baidens tipina, šad tad izskatas apjucis, viegli pārsakās, nelabvēļi jau mēnešiem liek video un ņirdz. Politika, protams, pozitīvi vērtējama. Ukrainu atbalsta. Bet ir bet.

Vēlētājiem vienalaga. Tad, lai tomēr apstiptrinātu arī kvēlākajiem demokrātu fanātiem, ka vajag jaunāku - nosauc Zeļenski par Putinu.

Nu jau pat lielākajiem demokrātu faniem ir grītāk aizstāvēt Baidenu. Nav saprotams, ko domā tuvākie atbalstītāji, ļaujot vecam vīram blamēties. ,Pinīgi9 i9zskatas, ka negrib, lai Baidens uzvar.

Nu ir skaidrs. Jāmaina ir. Būs Kamala Herisa. Trumpam prfoblēmas, jāmaina kampaņa.

Nu, pilnīgi izdevīgi pārsakās.

Šķērsojuši sugu barjeru:

1. HIV (cilvēka imūndeficīta vīruss)  no šimpanzēm pērtiķa imūndeficīta vīrusa (SIV). Gaļa.

AIDS, globāla pandēmija ar miljoniem nāves gadījumu.

2. SARS-CoV (smags akūts respiratorā sindroma koronavīruss)

  no sikspārņiem un civetkaķiem. Dzīvu dzīvnieku tirgos.

SARS uzliesmojums 2002.–2003. gadā ar vairāk nekā 8000 gadījumiem un gandrīz 800 nāves gadījumiem.

3. MERS-CoV (Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss) No sikspārņiem un dromedāriem kamieļiem.

 MERS - vairāk nekā 2500 gadījumiem un aptuveni 900 nāves gadījumiem kopš 2012. gada.

4. Ebolas vīruss. Izcelsme ir no augļu sikspārņiem.

 Iespējams, saskaroties ar inficētiem savvaļas dzīvniekiem, piemēram, primātiem vai sikspārņiem.

Izraisa smagu hemorāģisko drudzi ar vairākiem uzliesmojumiem Āfrikā, tostarp 2014.–2016. gada Rietumāfrikas uzliesmojumu ar vairāk nekā 28 000 gadījumu un 11 000 nāves gadījumu.

5. H1N1 gripas vīruss (cūku gripa) Cūku, putnu un cilvēku gripas vīrusu pārgrupēšana. No cūkām.

 Izraisīja 2009. gada pandēmiju ar miljoniem infekciju visā pasaulē.

6. Nipah vīruss

No augļu sikspārņiem. Saskaroties ar sikspārņu siekalām vai urīnu, inficētiem augļiem vai tiešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem.

Izraisa smagas elpceļu slimības un encefalītu ar uzliesmojumiem Malaizijā, Bangladešā un Indijā, kas izraisīja ievērojamu mirstību.

7. H5N1 un H7N9 gripas vīrusi (putnu gripa)

No savvaļas putniem. Iespējams ciešā kontaktā ar inficētiem mājputniem.

 Izraisa smagas elpceļu slimības cilvēkiem ar augstu mirstības līmeni, bet ierobežotu pārnešanu no cilvēka uz cilvēku.

8. COVID-19 (SARS-CoV-2)

Tiek uzskatīts, ka tās izcelsme ir sikspārņiem ar potenciālu starpsaimnieku (piemēram, pangolīniem).

Izmantojot dzīvu dzīvnieku tirgus.

Globāla pandēmiju, kas sākās 2019. gada beigās, ar miljoniem gadījumu un nāves gadījumu visā pasaulē.

Zoonozes vīrusi jāuzrauga un jākontrolē uzliesmojumi, lai novērstu globālas veselības krīzes.

Kāpēc tad tie slapjie Ķīnas tirgi ir tik slikta versija? Tur taču tāda daudzu vīrusu veidu ekspozīcija, tik daudz sugu dzīvnieku, turpat kauj, gaļa uz letes, turpat kāds nošņauc puņķi vai nospļaujas, miljardu miljardi vīrusu dabiskās barotnēs, ūdens tvaiki, tirgotāji, pircēji ar saviem vīrusiem.

www.youtube.com/watch?v=SH5Ye9AJh-w

www.youtube.com/watch?v=ufplcDgqs4E

Piebilde - šito viņi lasa nevis kā kaut ko, kas viņus atšifrē un no kā vajadzetu kaunēties, bet gan kā praktisku sarakstu, kā vajag izpildities.

Kaut kādā skolā bija paaicināta psiholoģe un tā nu stāstīja skolniekiem par mobingu, kā bērni tur ko sliktu darījuši, takš šie bija samācījušies vēl pāris veidus, kā dirsties un apcelties.

23. Viena un tā paša avota dati, fakti vai teorijas pēc vajadzības var tikt noniecināti vai atbalstīti un atzīti.

24. Komunikācijā tiek organiski iekļauti apvainojumi, apsaukāšanās un prasta melošana, pārmetot to oponentiem.

25. Laiku pa laikam komunikācijā tiek iekļauti loģiski teikumi un secinājumi, kas patiesībā noder maldināšanai un stulbību pielipināšanai un iesmērēšanai mazāk advancētiem lasītājiem.

Kas tas ir - pētīja tēmu? Pēc kādiem kritērijiem? Kāpēc tad uzreiz skrēji uz Juhņēvičas bodīti? Kur varēja dabūt to vakcīnu, tur gāja. Cilvēki aizgāja, saņēma vakcīnu un neslimoja vai slimoja viegli vairumā gadījumu. Pie tam, kā rāda pētījumi, ja arī inficējās, īsāku laiku bija infekciozi citiem.

Gan jau bija tādi, kas tā sakrāja visu negatīvo, ko varēja dabūt, ka par spīti tam visam, tā arī nesavakcinējās. Daži pārslimoja viegli un daži ne tik viegli.

Sakritība vai sazvērestība, bet laiku pa laikam ir vērojams, ka tieši ļoti pretēji, strīdīgi viedokļi tiek atbalstīti.

Un piebaroti.

Cilvēkiem patīk stāsti par ļaunajiem un labajiem. Tad viņi jūtas nozīmīgāki un labāk uztver to, ko tiem saka labie.

Establižmentam, kas pēc definīcijas ir ļaunie krāpnieki un meļi un izmanto sabiedribas materiālos un informāciajs resursus, arī patīk melnbaltie skiadrojumi.

Man jau nu kaut kā līdz šim nebija sanācis tik daudz "diskutēt" par tēmu - sekas (šajā gadījumā COVID sabiedrībā un tā lielā ietekme) radās no dažādu faktoru kombinācijas.

Mediji, cilvēki, politiķi.

Kādi nu ir, tādi ir.

Viens no labākajiem piemēriem - valsts un cilvēku peripetijas ap enerģētiku.

Un gadiem ilgi pieļautā kilovatu jaukšana ar kilovatiem!

Nevar būt kvalitatīva politika.

Nešaubos, ka jebkuri argumenti, kas nepamato izdomāto teoriju, ka galvenie infekcijas izplatītāji ir vakcinētie, netiks pieņemti.

Kas motivē apstrīdēt vienkāršus, pareizus, infekciju ierobežojošus pasākumus? COVID laikā kaut kas notika?

Kas tās par muļķībām?

www.osfhealthcare.org/blog/fully-vaccinated-less-likely-to-pass-covid-19-to-others/

Vakcinētajiem cilvēkiem ir mazāka vīrusu slodze, ja viņi inficējas. Bet viņi joprojām var to nodot kādam citam.

Vīrusu slodze nozīmē vīrusa daudzumu, ko ražo inficētā persona. Ja vakcinācijas dēļ vīrusu slodze ir ievērojami mazāka, pastāv mazāks vīrusa pārnešanas risks citiem.

www.cdc.gov/ncird/whats-new/covid-19-vaccine-effectiveness.html

theconversation.com/no-vaccinated-people-are-not-just-as-infectious-as-unvaccinated-people-if-they-get-covid-171302

217 / 5,000

Taču vakcinēti cilvēki ar vīrusu tiek galā ātrāk, ar zemāku vīrusa līmeni kopumā, un viņiem ir mazāks laika periods, kad vīrusa līmenis ir augsts.

Tāpēc vakcinētie cilvēki ir mazāk lipīgi.

Šādi argumenti pamato "atļauju" nevakcinēties aktīviem pilsoņiem, kam nepatīk neko ievērot. Tas, protams, nemaz neietekmēja kopējo infekcijas izplatību laikā, kad bija slimnīcu pārslodzes. Nemaz neietekmē+ja.

Tad tādu avotu nav un tas ir izdomāts, jo iederas stāstā par noteiktu vecuma grupu "nevajadzīgu" vakcināciju.

Šie "fakti" no kāda avota?

No kurienes dati par vecuma grupām un blakusparādību risku?

Tad nevakcinētie neapdraud un tikai vakcinētie apdraud?

Vai ir atsauces par blaknēm un slimošanu pa vecuma grupām?

COVID noteikti nav parasta infekcija. Tādi simptomi, tādas reakcijas , tāda daudzveidība.

Pieņēmums, ka nevakcinētie godīgi sēdēja mājās ar pirmajām infekcijas pazīmēm, nemaz nevazājās apkārt un citus neaplaida, ir maldīgs.

Varbūt nemitīgi džinkstot iksā, feisī, tiktokā un draugos, ka COVID ir iesnas?

Izplatot ziņas ar pusotras minūtes sižetu no laika, kad vakcīna vēl nebija uzražota?

Es tā nojaušu, ka tieši vakcinētie ir tie galvenie ļaunie sabiedrības aplaidēji?

Un nevakcinētie nemaz.

Ko tad, ja reanimācijas un terapijas nodaļu ārsti ir veikuši savu uzskaiti par vakcinēto un nevakcinēto slimošanas izpausmēm?

Brašajam apgalvojumam ir vismaz 2 kļūdas. Tas sākuma COVID vēlāk nebija vairs tie vēlākie paveidi gan pēc lipīguma, gan pēc slimības iespējamā smaguma, gan pēc imunitātes reakcijām uz pirmo variantu un vēlāk vakcīnu pārslimojušajiem.

Vakcīnas vajadzēja un tās ražoja. Kļūdas ir pārvaldes kļūdas ar savlaicīgu nenopirkšanu un tad ar liela dudzuma iepirkšanu.