Un kur tad izziņas un atklājuma prieks?

Kas notiek uzsilstot - uzsilst un sašķidrinās eļļa un sāk labāk eļļot kādu gultni, asi, buksi.

"Kad labi uzsilst, paliek stipri klusāks, bet tāpat mazliet dzirdama tā skaņa."

1200 RPM ir 20 apgriezieni sekundē. Ja tā dīzeļa skaņa arī ir 20 reizes sekundē, tad kaut kas, kas griežas 20 reizes sekundē, ja, piemēram tur 30, 40 vai 60 reizes sekundē, tad kaut kas, ko tas motors piedzen un tur ir kaut kāda pārnesumu attiecība.

Ja nu tā būtu turbīna, tad tur jau to griešanos nodrošina ar motora atgāzēm, tur jau nekāda tāda pārnesuma nav, tā skaņa pēc uzgāzēšanas un gāzes atlaišanas mainīs to savu atkārtošanās frekvenci - tur būs zināma inerce un tas "pārnesuma" cipars nebūs stabils.

Es te izdomāju tādu metodi. To skaņu vajag ierakstīt. Tad ar kaut kādu skaņas apstrādes programmu, skatoties pa skaņas frekvencēm, izdalīt atsevišķi tieši to "dīzeļa" skaņu.

Un tad to skaņas atkārtošanās frekvenci, tos sitienus, klaboņu vai ko nu tur salīdzināt ar dzinēja griešanās ātrumu. Teiksim, 1200 RPM ir 20 apgriezieni sekundē. Ja tā dīzeļa skaņa arī ir 20 reizes sekundē, tad kaut kas, kas griežas 20 reizes sekundē, ja, piemēram tur 30, 40 vai 60 reizes sekundē, tad kaut kas, ko tas motors piedzen un tur ir kaut kāda pārnesumu attiecība.

Skaņas apstrādes programmai ir gan iespējas to skaņu paātrināt, palēnināt, apskatīt grafiski un redzēt visus tos skaņas grafikus.

Kam varētu patikt šāda interpretācija?

Es šāda veida komunikāciju internetā esmu lasījis arī agrāk un tādā netaisos piedalīties.

Ja ir ko teikt par pamattēmu un ar to saistītām tēmām tehniski, tad to arī apspriežam.

Vajadzētu tomēr saprast, ka uz jebkuras esošas globālas reāli eksistējošas problēmas var mēģināt taisīt biznesu, piesmērēt tai klāt kaut kādas citas dienaskārtības - jau pieminēto sieviešu nīšanu un vainīgā - konservatīvi domājoša veča tēla sabiedrisku nomelnošanu.

Te gan jāpaskaidro, ka gan klimata pārmaiņu un piesārņojuma noliedzēju, gan visādu klimata glābšanas aktīvistu nometnēs ir diezgan liela daudzveidība. Ir tādi, kas vispār jau saprot, ka Zeme ir drusku piegānīta, bet īsti netic Grētas labajiem nodomiem.

Cits iemesls.

Netaisos par to diskutēt.

Tas šoreiz nav tik vienkārši. Argumenti jau it kā ir, pie tam abām pusēm, bet tie visi tiek apmuļļāti šādā vidē.

Kā klasē, kur skolotājs mēģina skaidrot mācību vielu, taču lielākajai daļai ir pavisam citas interesantas lietas ko darīt, vai konferencē, kur ir daži bļāvēji, manipulatori, kuri nojauc visu procesu.

Patiesībā jau pamattēma ir laba. Piesārņojums ir. Sasilšana ir. Tā cīņa pret to bieži ir dekoratīva māžošanās, tiešām labas idejas un tehnoloģijas nemaz tā netiek atbalstītas.

Ienesot šajā visā personu apspriešanu, pamattēma vairs nav tik svarīga, tā tiek izmantota kaut kādu citu mērķu sasniegšanai. Protams, laiku pa laikam var tajā visā apspriest reālu tēmu, lai būtu tā īstuma ilūzija, taču pamatmērķis ir pavisam cits.

Tā ka var būt, ka jēdzīgu, zinātniski pamatotu pasākumu vietā tiks uzrīkota starptautiska konference par pusmūža veču psiholoģiskajām problēmām pieņemt jauno mesiju.

Daudzi ĪSTIE jautājumi patiesībā ir diezgan vienkārši - kā neražot tik daudz nevajadzīgas drazas, ka stimulēt jau zināmas tehnoloģijas, kas reāli pierādāmi samazina enerģijas patēriņu un piesārņojumu.

Protams, to visu traucēs visādi aktīvisti no abām pusēm - vieni brēkās par to, cik tā meitene ir tāda un šitāda un otri - par pusmūža veču psiholoģiskajām problēmām. Tas, ka tā meitene pilnīgi nejauši tiek bīdīta visu ko teikt un darīt un tie veči vienkārši pavelkas uz provokāciju, tas paliks aizkadrā. Visi jutīsies piedalījušies.

To taču nevajag.

Tieši tāpēc, īsti nezinot, kādi ir tā visa blakusmērķi, iesaku apspriest tikai un vienīgi tehniskos argumentus, teorijas un koncepcijas.

Re kur psiholoģisks savārstījums par to, kāpēc nepatīk Grēta

qz.com/1719873/greta-thunberg-comes-under-attack-from-misogynistic-men/

www.independent.co.uk/news/long_reads/women/greta-thunberg-climate-change-crisis-strike-austism-misogyny-protest-speech-a9127971.html

Tādējadi kaut kādas aprindas ir izdomājušas, ka labāk ir visu klimata diskusiju un darbību mēģināt kaut kā centrēt ap personu. Kāpēc gan diskutēt par skaitļiem, ķīmiju, siltuma starojuma viļņu garumiem, izmaksu aprēķiniem, ja var diskutēt par personām!

Tas, kas te parādās komentāros arī šad tad tiek personificēts.

Kā skolā, kad daļa negrib vai nevar sekot tēmai, tad vienmēr var novirzīt domas par personām.

Tāpēc arī tāda Grēta ir. Un to sabiedrisko diskusiju ar manipulatīvās psiholoģijas metodēm jebkurā brīdī var virzīt, kādā tik virzienā vajag.

Tādēļ, lai tā būtu tīra diskusija, iesaku vispirms principā atteikties no jebkādas Grētas apspriešanas vispār.

Otrkārt - no jebkādam norādēm uz personām.

Ja ir labs tehnisks, ekonomisks, organizatorisks jautājums, tad to arī apspriežam.

Elementāri. Samazina NOX izmešus. Samazina CO2 arī. Tēmas sākums.

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu CO2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz CO2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem, ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnoloģijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

Patiesībā šis stāsts ir par it kā pasludinātās ekoloģiskās politikas reālo pamatojumu.

Ja ir tehnoloģija, kas pārvieto pilsoņus un preces pa pilsētu un laukiem un pie tam izdala par 20% mazāk CO2 un par kārtu samazina NOX izmešus, tad sen jau bija jāievieš visādi nodokļu atvieglojumi, subsīdijas uzpildes stacijām, šādu auto izmantošanai un tamlīdzīgi pasākumi.

Ar pāris uzpildes stacijām Rīgā un vienu Jēkabpilī - tā nekas nesanāks.

www.gaso.lv/zinas/saspiestas-dabasgazes-nozares-attistiba-eiropa-un-latvija

www.delfi.lv/auto/zinas/foto-atklata-pirma-cng-jeb-saspiestas-dabasgazes-stacija-latvija.d?id=51095141

Pa to laiku Timrots brauc ar auto ar CNG

skaties.lv/auto/raidijums-zebra/vel-viens-cels-ka-izglabt-pasauli-zebra-teste-reti-sastopamu-un-ekologisku-automasinu/

“Jau šobrīd ir iespēja sasniegt mazākus CO2 izmešus, kas ir 25% līdz 35% mazāk salīdzinājumā ar benzīnu un gāzi, kā arī tiek samazināti slāpekļa oksīdi,” skaidro Kalve.

Tehnoloģijām netiek publicēti pilnie energopatēriņa, CO2 izdales un izmaksu aprēķini.

Tas dod iespējas ļoti daudzām puspatiesībām un spekulācijām.

Tas viss uz publikas vidējā zināšanu līmeņa un visādu ietekmes lauku fona arī rada to vidi, kas ir.

Vispār jau patērētāji un interneta komentētāji netiek informēti, kādā tieši attīstības stadijā ir tie vai citi atklājumi un to ražošanas izmaksas. Te gan gaisu jauc visādi sazvērestības teoriju attīstītāji ar saviem stāstiem.

Pilnīgi iespējams, ka, piemēram, akumulatoru tehnoloģijām jau ir izstrādnes ar akumulatoriem ar 5 un 10 tūkstošiem ciklu, metāna hidrāta ieguve, iespējams, jau tagad atsevišķās vietās ir tikai pusotras-divas reizes dārgāka, kā parastās dabasgāzes iegūšana, CO2 efektīva savākšana un izmantošana no lielajām stacionārajām patēriņa vietām jau tagad ir iespējama.

Tomēr visiem vajag to smirdīgo naudu, patērētājiem kārtīgi jāpatērē un jāmaksā nodokļi un visu šo var vēl kādas pāris desmitgades pieturēt. Nu tā, lai tulpes sāk ziedēt jau decembrī, nevis tikai janvārī.

Kas attiecas uz publiskajām diskusijām, tad tur pārsvarā darbojas PR tehnoloģijas un resursi - kam iespējams maksimāli daudz reižu atkārtot tos vai citus apgalvojumus.

Vispār jau arī Ķīnā izmanto dabasgāzi.

Kaut kad sen tepat forumā tika aprakstīta situācija, kad vienam auto bija uzstādīti divi akumulatori - viens parastais un otrs - daudz mazāks - kaut kādai advancētai signalizācijas-pretaizdzīšanas sistēmai. Tai sistēmai tur bija izveidota speciāla telpa, pieslēgvieta un tā. Un tad to mašīnu pārdeva, iepriekšējais īpašnieks to savu sistēmu ar visu mazo akumulatoru savāca, bet plusa klemme palika. Tad nu tā klemme braucot sita pa bleķi, kamēr krāsas kārtai tika cauri un neregulāri, neparedzami, visneiedomājamākajos brīžos īsināja uz masu visu elektrosistēmu.

Simptomi bija tādi, ka viņi tur pārbaudīja gan akumulatoru, gan ģeneratoru, gan relejus un diezgan ilgi neko nevarēja atrast.

Palasiet par Alexandra Mezher.

Vai nu Grēta ir naftas un ogļu lobija trojas zirgs, tipa, lai visi ierēc un nekāda normāla diskusija un attīstība nenotiek, vai arī, gluži otrādi, uz viņas personības nozākāšanas fona vienmēr varēs teikt, kādi ir tie klimata oponenti.

Nu, te jau arī ar to eksakto diskusiju ir kā ir.

Liela daļa publikas vispār neuztver nekādu tehnisku diskusiju, dabas likumus un tehniskus argumentus. Tad ir neeksaktie, humanitārie vadītāji, projektu kūrētāji ar valodu un komunikācijas prasmēm, tie vai nu piedalās projektos vai diskusijās. Dziļākas izpratnes par procesiem pašiem īsti nav, ko labi iestāstīs, tas būs, to atkārtos tālāk. Izdevīgi izmantojami, rada kompetences iespaidu. Var organizēt, sarunāt un pat vadīt projektus, par kuriem pašiem īstas izpratnes nav. Tad vēl ir dažāda līmeņa tehniskie speciālisti, kuru kopīga iezīme ir orientēšanās savā un pāris blakusnozarēs, kas labi organizētā ražošanas sistēmā labi veic savu darbu, bet no tiem nevar prasīt dziļāku izpratni. Savu nozari pārzin, tomēr visu kopainu īsti netver.

Tam visam pa vidu ir individuāli aktīvisti, tehnisko individuālu projektu radītāji, kā tas džeks, kas vāc plastmasu okeānā ar savu konstrukciju. Tad ir PR veidoti tēli, kas, lai gan saka būtībā pareizas lietas, šo tēlu īstā sūtība ir kaut kāds vairāku gājienu sociāls PR konstruējums. Tad vēl ir visādi pārliecināti indivīdi, kuri it kā tehniskos terminus pārzin, valodas zin, nozres tehnoloģiju arī, pie tam augstākā līmenī, kā tie tehniķi, iekārtu iestatītāji, blociņu pārspraudēji, vadu un gultņu, tomēr dziļāka izpratne ir tikai par savu un kādām pāris blakusnozarēm. Tiklīdz dziļāku izpratni vajag par kādu citu nozari, tā šo prasmju īsi nav un nezināšana tiek aizstāta ar dažāda līmeņa PR tehnoloģijām, parasti apsaukāšanos vai aizmugurisku autoritātes izmantošanu. Savas nozares autoritāte it kā papildina un pārklāj citu nozari, kur šo zināšanu tomēr īsti nav.

Publika, vismaz liela daļa no tā visa vispār neko neuztver. kaut kāds CO2. bla bla bla nnn, kaut kad sstarojums bla bla bla nnn.... kaut ko vini tur stridas, kāds vēl e.coli bla bla bla nnn, ko tur muld, re kā forši atbildēja. Tie, kuriem būtu interesanti uzdot reālus jautājumus, kā tās sistēmas īsti strādā, tas konflikts un prastie strīdi ir apnikuši. Jums tiešām nav interesanti, kas notiek, kā tas strādā, kas atklāts, ko tas nozīme?!

Laikam tāpēc klimata problēmu sludināšanai ir tāda vēstnese kā Grēta. Jo eksakta diskusija jau praktiski nenotiek, ir sliktie un labie.

Vācija atteikšoties no oglēm pavisam 2038 gadā

www.nytimes.com/2020/01/16/climate/germany-coal-climate-change.html

Tās ir Public Relations tehnoloģijas.

Jautājumi bija par pamatprincipiem. Uz šiem jautājumiem es atbildēju pats. Tāpat, kā uz šo jautājumu.

Shēmiņa ir diezgan vienkārša.

Tajā vietā palielinās pretestība.

daži skaitļi - no vadības sistēmas nākošais signāls, kas optimālā gadījumā nodrošina noteiktu spriegumu un strāvu motoram.

Uz motoru kā ierīci virknes slēgumā krītošais spriegums un strāva.

Uz vadu kā virknes pretestību krītošais spriegums.

1. Parametri atbilst.

2. Parametri neatbilst.

----------------------------

Parasts 12 voltu motors. Virknē ar to un akumulatoru 4 metri dzelzs stieple. Mērām spriegumu kritumus.

Par to gēnu inženieriju biju palaidis garām. Kļūdījos.

Viņi gan mainīja gēnus, gan audzēja tās baktērijas apstākļos, kuros bija maz cukuru un daudz CO2. Tā kā attiecīgie gēni jau bija genomā, tā baktērija sāka izmantot to CO2.

Kāda ir bioloģiskā šādu baktēriju priekšrocība šādos eksperimentos, salīdzinot ar augiem?

Par tiem skaitļiem, kas jārēķina par ozonu un CO2. Vielu koncentrācija atmosfērā ir zināma. CO2 ir 414 ppm un ozons 2-8 ppm 20-40km augstumā. Ir jāzina molekulu skaits, kam tam siltuma un ultravioletajam jātiek cauri, lai nonāktu līdz Zemes virsmai. Un tad sanāk, ka faktiski ar visu nelielo šo gāzu koncentrāciju to daļiņu ir pietiekami daudz, lai tas starojums tām daļiņām trāpītu.

Tad vēl jāskaidro fizikālais mehānisms.

Paņemsim pavisam tehnisku jautājumu.

WALA 08.01.2020 11:36 dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.

Kā to tehniski elementāri konstatēt? Uzreiz. Cik parametri, kādi algoritmi?

iauto.lv/zinas/pasaule/33696-dacia-jauns-triscilindru-eco-g-motors

Re kur inženieri domā ekoloģiski.

Katram komponentam sistēmā ir kaut kādas zināmas robežas, pie kurām tā sistēma funkcionē. Tas ir vispārzināms fakts.

Tas, ka dabā dažādas sugas viena ar otru konkurē, bet arī papildina un nodrošina veselu ekosistēmu, ir vispārzināms fakts. Tā nav nekāda izdomāta teorija, tie ir šo zinātņu pamati.

Tās nebija ĢMO baktērijas, tie zinātnieki nedeva e.coli baktērijām cukurus, bet piedāvāja "ēst" CO2 un viss. Gēnu tehnoloģijas netika izmantotas. Tā bija gandrīz dabiska baktēriju mutācija.

Tas, ka tādā veidā faktiski gandrīz vai "no gaisa" var ražot degvielu, tas taču ir skaidrs?