Kāda ir bioloģiskās daudzveidības saimnieciskā jēga patērētājsabiedrības cilvēkam?

Netika atbildēts, pateicu priekšā. Sugu daudzveidības praktiskā saimnieciskā jēga ir diezgan vienkārša. Vispirms - katrai sugai ir kaut kāda bioloģiskā niša un tās sugas viena otru uztur līdzsvarā. Tie līdzsvara nosacījumi cilvēkam ir daudzmaz zināmi un prātīgi saimniekojot tādi arī paliek. Tas ir vispārzināms fakts.

Atsevišķas sugas ir unikālas ar tiem bioloģiskajiem, bioķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem, kas šajos organismos notiek. Tas arī ir vispārzināms fakts.

Mini kādus piemērus.

Par mēri, gripu, malāriju.

Kādas evolūcijas priekšrocības ir šo slimību izraisītājiem un kādas ir cilvēku sugai?

WALA Te prasās garāks konteksts, CO2 pēc definīcijas nav problēma, uz ko arī Bradypus uzstāj - tā ir miljoniem gadu eksistējusi "problēma" - CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa.

Pēc līdzības - pārāk trekns vai pārāk liess degmaisījums motoram nav nekāda problēma, principā degviela sadeg un braukt var. Eļļas arī nevajag kārbā, motorā un transmisijā liet dažādas, lies tik pašu lētāko atstrādāto eļļu ar jebkādiem piemaisījumiem un tik dragās uz priekšu. Elektrosistēmai vispār vienalga, vai regulators lādē, nelādē, pārlādē, 8 volti, 13 vai 16, vienalga, elektrība vien tik ir.

Tāpat kā dabai.

Pafantazēsim. Tātad, tā baktērija principā spēj paņemt CO2 no gaisa. Ko tas nozīmē siltasiņu dzīvniekam?

Teorētiski kaut ko tādu var izdomāt, ja raksta fantastiskus stāstus. Par jogiem, kas pārtiek no prānas.

Ja tomēr praktiski - saproti, kāda iespējamā praktiskā nozīme ir tam, ka CO2 spēj saistīt baktērija, nevis augi?

Pagaidām tai baktērijai vajag ļoti augstu CO2 koncentrāciju, kā reiz nolikt bioreaktoru pie koģenerācijas.

Sugu daudzveidības praktiskā saimnieciskā jēga ir diezgan vienkārša. Vispirms - katrai sugai ir kaut kāda bioloģiskā niša un tās sugas viena otru uztur līdzsvarā. Tie līdzsvara nosacījumi cilvēkam ir daudzmaz zināmi un prātīgi saimniekojot tādi arī paliek. Tas ir vispārzināms fakts.

Atsevišķas sugas ir unikālas ar tiem bioloģiskajiem, bioķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem, kas šajos organismos notiek. Tas arī ir vispārzināms fakts.

Tā kā nav ko viebties par kaut kādām tur aļģēm, baktērijām vai vēl ko citu.

Piemērus arī vajag?

Izdomā. Gan par bioloģisko daudzveidību, gan piesārņojumu, gan elektroauto.

Paskat, ko atraduši

www.nature.com/articles/d41586-019-03679-x

WALA 08.01.2020 11:36 dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.

Kā to tehniski elementāri konstatēt? Uzreiz.

Lai būtu tikai piesārņojums. Kāda ir bioloģiskās daudzveidības saimnieciskā jēga patērētājsabiedrības cilvēkam?

Nevis par pašu sugu konkurenci, bet par daudzveidības saimniecisko jēgu cilvēkam.

CO2 ir maz, salīdzinot ar pārējo atmosfēras sastāvu. Ozona arī ir maz. Kā tas vispār var kaut ko ietekmēt. Kas jādara? Kas jārēķina?

Sakarā ar klimata pārmaiņām mazinās sugu daudzveidība.

Kāda ir šī procesa ietekme tieši uz iespējamu cilvēka saimniecisku darbību?

Jāņem vērā grupas dinamika. Vairākumam var nebūt taisnība.

Bondars par TO balsojumu - tāda bija grupas dinamika. Pārtulkojot - visi balsoja, es arī, visi..., es arī.

Starp citu, pirms gadiem bija tēma - Vairāk skābekļa. Par skābekļa membrānām. Tā ir pazudusi vai kaut kur vēl ir? Tika izteikta ideja par bagātināta gaisa padošanu motorā.

toreiz tas bija kaut kas jauns, tagad - vesels ekoloģisks koncepts phys.org/news/2012-05-oxygen-separation-membranes-aid-co2-reduction.html

Tāda kaut kāda vīpsna par kaut kādām aļģēm. Jautājums bez rēķināšanas - kāda ir saimnieciskā jēga dabas daudzveidībai?

Un tomēr - kādi ir būtiskie skaitļi, nu kā var tas niecīgais CO2 un ozona daudzums kaut ko ietekmēt? Kā?

Es jau prasīju matemātisku aprēķinu, kā, piemēram, ozons, kur atmosfērā ir tik maz, vispār var ietekmēt ultravioleto starojumu.

Un CO2 arī ir maz.

Kaut kādus skaitļus.

Kā Jūs domājiet, nu kā var tas ozons to ultravioletu starojumu aizturēt, ja tā ozona ir tik maz?

Ar skaitļiem un faktiem.

Un CO2 to siltumu?

www.delfi.lv/news/arzemes/okeanu-udens-temperatura-pern-bijusi-visaugstaka.d?id=51793185

Zinātnieki aprēķinājuši, ka šādas temperatūras sasniegšanai okeāni ir uzņēmuši 228 sekstiljonus džoulu siltuma, kas apmēram 3,6 miljardus reižu pārsniedz siltuma daudzumu, kas izdalījās Hirosimas atombombardēšanā.

Okeānu sasilšana ir neapstrīdama un ir globālās sasilšanas pierādījums. Nav saprātīgu alternatīvu, ja neskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas cilvēku darbības rezultātā, lai izskaidrotu šo sasilšanu," teica Čens.

Ja tam elektroauto ir 2 ātrumi, tad pazeminātais caur diviem zobratu pāriem un papildus 1 asi un parastais sajūdz pa tiešo motoru ar asi. Tādējādi ātrumos virs, teiksim, 30km/h tur nekādi tādi īpašie zudumi nav.

Vadi elektroritenim - pie bateriju sprieguma 100 - 200 - 400 - 800 voltiem un jaudas 20-50-200 kilovatiem jārēķina strāvas. 3 vadi, pārveidotājs, no tā - cik resnu to vadu vajag. Ja vajadzēs, liks 3 gab, 25mm2 metināšanas kabeļus katru sadalītu 50 atsevišķos lokanos vadiņos.

www.allaboutcircuits.com/technical-articles/introduction-to-electric-vehicle-battery-systems/

----

CO2 un piesārņojuma problēma nav izdomāta.

Publikai patīk skaļi saukļi. Jel kādi aprēķini tai nepatīk.

Ekoloģiskāks ir lielāks akumulators, kuram tajā pašā ekspluatācijas laikā būs bijuši par, teiksim 30% mazāk uzlādes ciklu un tā kapacitāte būs samazinājusies nevis par 20%, bet par 10%.

Lielākam akumulatoram darba režīms pie tās pašas jaudas ir saudzīgāks.

www.lipolbattery.com/high%20rate%20discharge%20lithium%20polymer%20battery.html

batteryuniversity.com/learn/article/discharge_characteristics_li

Ražotāji, protams, var visādi reklamēt, ka viņu akumulatori var darboties ar 10C, 20C un vairāk, tomēr, jo ar mazāku strāvu tas akumulators tiek izlādēts, jo tas ir labāk akumulatoram.

Vēl ir tāda lieta, kā uzlādēšanas ciklu skaits. Mazākam akumulatoram tas ciklu skaits būs lielāks.

en.wikipedia.org/wiki/Lithium-ion_battery

Vēl - līdz cik procentiem kapacitātes tas akumulators tiek izlādēts.

--------------------

Re, kur degvielas nākotne

www.nature.com/articles/d41586-019-03679-x

Laba doma

iauto.lv/zinas/smaga-tehnika/33599-lux-express-piedavas-iespeju-autovaditajiem-sliktos-laika-apstaklos-braukt-ar-autobusu-bez-maksas

------------------

Tātad, kas tur ir ar to apgalvojumu, ka mazāks akumulators ir ekoloģiskāks un kāpēc tas varētu nebūt taisnība?

www.fenikssfun.com/razots-latvija/niedrini-ir-forsi-8927

Priecīgus Ziemassvētkus! Pret tādu loģiku man nav ko teikt.

Bradypus 30.01.2019 12:46 Nepareiza doma pašos pamatos. Transports ir viena no industriālās revolūcijas komponentēm, kas dažos gadu desmitos ir strādnieku no padsmit stundu 7 darba dienām pazemē, ogļu putekļos, izcēlusi uz 8 stundām birojā, kur vēl darba laikā var internetā pasūdzēties, ka dīzeļa ogļu putekļi ir drausmīgi kaitīgi. Pārāk ātri esam pieraduši pie labas dzīves un gribam iznīcināt to, kas mums šo labo dzīvi ir nodrošinājis.

raimondsm 30.01.2019 13:08 Kādā veidā industrijas vēstures fakti atspēko pierādītu piesārņojuma ietekmi uz cilvēku?

en.wikipedia.org/wiki/Coalworker%27s_pneumoconiosis

www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4556416/

www.ucsusa.org/clean-vehicles/vehicles-air-pollution-and-human-health/diesel-engines#.XFGFnt9fhmM

Bradypus 30.01.2019 13:13 Kādā veidā? Spējot aptvert, ka ir vērts nomirt dīzeļa dēļ pāris gadus agrāk, ja ieguvums kopējā dzīves līmeņa pieauguma dēļ ir desmitgadēs. Kamēr nav atrasta alternatīva, nevajag nīcināt to, kas ir mūsu dzīves kvalitātes pamatā un atgriezties pagātnē, kura patiesībā nekad nav bijusi skaista un viegla.

Strīdos ar globālās sasilšanas noliedzējiem (deniāļiem) diezgan bieži atklājas, ka tie deniāļi zinātņu pamatus īsti labi nezina. Mileniāļi nav daudz labāki un viņu skolas laiks sakrita ar eksakto priekšmetu krīzi un iespējām izvēlēties, ko mācīties, ko ne.

Tad tur vēl visu ietekmē vecā parauga rūpnieki, kas uzskata, ka resursus var un vajag tik grābt un grābt, izmantot, dzīt ekonomiku un pelnīt un kas pēc tam - tas būs pēc tam, tas viņus neinteresē.

Tad nu uztaisa uz personībām orientēto diskusiju - tu esi par Grētu vai par Trampu!

Kā tās ozona procenta daļas pamanās to ultravioleto starojumu bremzēt vai CO2 siltuma starojumu ietekmēt tur jau vairs nevienu neinteresē.

Jūs to zināt?

Ļoti vienkārši - dabasgāzei ir politiska komponente, tomēr tīri ķīmiski tā ir CH4, kas sadeg par CO2 un H2O. Protams, gāzei ir savi piemaisījumi, daļa no tiem tāpat tīri sadeg, daļa ir jāfiltrē. Palasam par celulozi, lignīnu, malkas mitrumu, koksnes pārtvaices produktiem.

Dabasgāzes ekoloģiskums ir skaidrots jau vairākas reizes.

Dažādu sadzīvē lietojamu preču reciklēšanas process ir atsevišķa tēma, kur būtu vēlams tomēr konkrēti aprakstīt katru procesu atseviški.

Ekoloģiski būtu organizēt svētku iepirkšanās ekobusu ar 15 vietām, kas apbraukā iepirkšanās vietas. Tā 5 vai 10 auto vietā brauktu tikai viens transporta līdzeklis.

Ir ļoti daudz dīzeļu. Variants 1 - aizstāt visu ar jauniem auto. Elektro, gāzes, benzīna.

Variants 2 - nomainīt tiem dīzeļiem motorus. Variants 3 - modificēt dzinējus.

Nopirkt 100 000 jaunu auto par 30 000 maksā 3 miljardus.

Ielikt tiem jaunus gāzes motorus par 10 000 maksā 1 miljardu.

Pārveidot 100 000 lietotu auto par 3 000 maksā 0.3 miljardus.

Praksē droši vien 70 000 pārveidot nav jēgas, tomēr kādus 30 000 varbūt ir vērts un kādus 5 -10 gadus tie funkcionēs gana labi.

--------------------------------

Tehniski meklējot, kādu motoru vajag pārveidot, gan jau var atrast tādus motorus, kas ir ļoti labi pārveidojami, taču tie ir tik maz izplatīti, ka liela ekonomiska ieguvuma tur nebūs. Gan jau būs tādi, kuru ir daudz, bet pārveidošana ir salīdzinoši dārga. Un visādi citādi varianti.

Ja establišmentu TIEŠĀM INTERESĒTU īsta ekoloģija, tad ņemtu kādu no vecajiem dzinējiem, kas ir pierādījuši, ka tie spēj darboties arī pēc pusmiljona kilometru nobraukuma. paņemtu no tiem mehānisko konstrukciju un tam visam pa virsu uzkonstruētu jauku CNG vai LPG dzinēja galvu un piedevas.

Un protams, visādi organizatoriski mēģinātu samazināt vajadzību braukt vispār un visadi stimulētu sabiedriskā transporta izmantošanu.

www.roadandtrack.com/new-cars/car-technology/a15942295/heres-exactly-how-infinitis-variable-compression-engine-works-and-why/

Tajā maināmas kompresijas variantā, kad kompresija benzīna dzinējam mainās no 8/1 līdz 14/1 ņem vērā to, ka faktiski jau tā detonācija būs tikai pie lieliem apgriezieniem, lielām slodzēm un daudz degvielas cilindrā.

Tāpēc, ja ierobežo maksimālo jaudu, to kompresiju varētu atstāt, teiksim, 1/10.

Tādējādi pie mazām slodzēm tas LPG vai CNG dzinējs darbotos ar augstāku kompresiju un tas griezes momenta zudums būtu mazāks.

------------------

No 100 dīzeļauto, pieņemsim 30 ir par vecu, lai tur ko mainītu, 50 tās izmaiņas ir par sarežģītu, bet 20 kā reiz par pāris tūkstošiem euro turpmāk vismaz 5 gadus darbojas ar LPG un sanāk gan ekonomija, gan ekoloģija.

core.ac.uk/download/pdf/11034520.pdf

nedaudz zinātnes

pdfs.semanticscholar.org/cc3b/db1487a143a70ea34c20059e9a3869c6b57b.pdf