Man pietiek ar to, ka vismaz 50% publikas var salikt kopā tekstu Tad vajag kaut kā iedabūt vienā baitā skaitli un komandu. atstāsim 3 bitus komandai 010 plus, 110 mīnus, 001 reizināt, 010 dalīt. Skaitlim paliek 5 biti, skaitļi no 00000 līdz 11111 - no nulles līdz 31. ar 001 00011 - reizināt ar 3. 110 11111 - atņemt 31. 010 00010 - dalīt ar 2. Ja viņi to var, tad saprot vismaz tēmas pamatus. Izpausties kaut kādā sarezģītākā skaidrojumā netaisos, tas netiek novērtēts. -------------------------- Varētu padiskutēt tomēr par pamattēmu.

Man nav jāraksta super know-how risinājumi, tas ko es te uzrakstīju, varētu būt saprotams pietiekami tehniski domājošiem. Tā bija akcija pret melno PR un viss. Citāti. Ja nevari pateikt precīzi - esi totāls mudaks. tu esi mudaks, kas izdomāja citus "eksaminēt" par tēmu --------------------

Nu tā nu gan nav. Es saprotu, ka tā iepriekšējā tēma kremt, tāpēc tādi apzīmētāji tiek lietoti. Es, piemēram, varu tai kodu kalkulatora plāksnei 8 bitu procesoram sarakstīt darbības algoritmu shēmu. Teiksim, 00000000 ir 0 un 11111111 ir 127, ja sadalīsim 24 stundas ar 128, tad sanāk 5 cikli stundā. Teiksim, ik pa 12 minūtēm mainās tās darbības, kas ar to ievades skaitli jāveic. (te var būt jebkuri citi sākuma nosacījumi, galvenais ir princips) Tad vajag kaut kā iedabūt vienā baitā skaitli un komandu. atstāsim 3 bitus komandai 000 nekas, 111 nekas, 010 plus, 110 mīnus, 001 reizināt, 010 dalīt. Skaitlim paliek 5 biti, skaitļi no 00000 līdz 11111 - no nulles līdz 31. tad nu tas laika faktors ar saviem 128 soļiem secīgi pēc kārtas vai atkal pēc kaut kāda viltīga algoritma, ko man ir slinkums tagad rakstīt, padod komandas mazajam mikrokontorlierim. 001 00011 - reizināt ar 3. 110 11111 - atņemt 31. 010 00010 - dalīt ar 2. Pārliecināju? Diez vai. Paliec pie savām domām. Neko tālāk pierādīt netaisos. Pēc tāda apraksta var uztaisīt darbojošos shēmu, kas strādā. ----------------- Tādas pašas nullītes un vieniniekus var sarakstīt jebkurai funkcijai, ātruma noteicējam, degvielas padevei, impulsa biežuma regulatoram un visam, kam vajag.

Nu tad es to visu izdomāju no jauna. Otrreiz. Tas ir labāk par zināšanām. Lai gan nevaru galvot, ka nebūtu ko tādu vai līdzīgu uzvedinošu kaut kad ļoti sen kaut kur lasījis un tagad tas kaut kā aktualizējās.

Es to piemēru vienkārši paķēru no tā, kas man tepat tuvumā bija - tas kodu kalkulators. Vienus ciparus un burtus par citiem šifrē jau desmitiem gadu. Tā ir elementāra matemātiska un elektroniska funkcija. Pulkstenis nosaka, kā tieši pārveidos skaitli 4832. Reizinās ar 15, atņems 35763 un norakstīs liekos ciparus vai dalīs ar 43 un reizinās ar 7 un nolasīs no otra gala. Apmēram ko tādu es cerēju, ka kāds atbildēs. Ja vēl sazīmētu blokus tam kodu kalkulatoram, kurš neko ar neko nesinhronizē un kā risina pulksteņa precizitātes problēmu, tad būtu pavisam labi.

Citējam tekstu, kurš prasa izmantot to algoritmu vai tieši uz to attiecas.

Google authenticator TOTP no Microsoft authenticator TOTP Bankas kodu kalkulatorā! Kā tad. es nekādu OTP un TOTP nepieminēju. Es aprakstīju vispārēju principu, kā vispār var dažādus skaitļus šifrēt.

Man ir tādas dibinātas aizdomas, ka vienkārši pārtikusī, maksātspējīgā, PATĒRĒJOŠĀ vidusšķira grib dzīvot pilsētās un, sakarā ar pēdējiem datiem par dīzeļizmešu kaitīgumu, grib dzīvot tajā pilsētā gana veselīgi. Katrs tagad var to piesārņojumu noteikt skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotajus-aicina-uzstadit-gaisa-kvalitates-sensorus/ Pie tam gana greznu piepilsētas rezidenču visiem nepietiek. Un pilsētā uz vietas ir pārāk daudz labumu. Iespēja ērti ar savu auto visur kur nokļūt konfliktē ar sastrēgumiem un piesārņojumu un izskatās, ka pilsēta kā dzīves un darba vide tomēr būs prioritāte, nevis iespēja ērti vizināties ar dīzeli pa pilsētas centru.

Kur es pieminēju OTP? Norādi. Pats izdomājāt, ka es ko tādu jautāju. Es rakstīju par vispārējiem principiem, kā vispār skaitļus var apstrādāt. Nekāda OTP nebija. Pirmajai domai vispār jau būtu jābūt, nevis ko gatavu un jau darbojošos pagrābt un iestellēt tajā pašvadošajā mašīnā, bet gan pēc kādiem prnicipiem tā darbosies. Šādi domājot var arī Huaveja spiegojošu un attālināti vadāmo proci iestellēt. kas ir, darbojas, funkciajs veic, liksim tiek iekšā gatavu iekārtu, ko tur domāt jaunu. Vēlreiz - es nekādu OTP un TOTP nepieminēju. Varbūt intereses pēc paskatīšos, kas tas ir un kā strādā.

www.microcosm.com/blog/hotp-totp-what-is-the-difference kam tas interesē, var lasīt. Kā jau rakstīju, es galveno uzmanību pievērsu jebkuras programmas sākuma nosacījumiem. Vai vispār kāds dabā to iekārtu ir maksimāli precīzi izpētījis un izdomājis.

Komentārs par tēmu! Paldies!

Es te tā padomāju par tām jaunajām akumulatoru tehnoloģijām - tas Bosha trends ar jauno CoolPack ir tikai tagad tirgū. Par jaunajām auto tehno informācijas ir mazāk. Laikam gan ražotāji ir veikuši kādus pētījumus un konstatējuši, ka pietiek labi nodzesēt arī gana mazu akumulatoru un tā performance un ekspluatācijas laiks īpaši necieš. Un tad jau klāt ir marketologi un aprēķina, ka lētāk ir ielikt mazāku akumulatoru un to nodzesēt, nekā lielāku. Vispār miniaturizācijas un materiālu ekonomijas tendence ir viena no galvenajām tendencēm elektrotehnikā. Atceramies tos pašus metināmos vai barošanas blokus televizoriem, lampām utt. Kārtīgs trafs ar īpaša materiāla serdi, 2-3-5-50 kilogrami, resni vara vijumi, 50 Herci, ar ko tas viss darbojas, kārtīgas 200 A diodes uz liela alumīnija radiatora. Un tad - mazs ferīta trafiņs, 200 Kiloherci, daži vijumi, maksā 100EUR, svars 5 kg un dod 200 A strāvu metināšanai, pat 50 Hz taisngriezis - 4mm alumīnija plāksnē iepresētas mazas diodes, 5 paralēli uz katru taisngrieža plecu, un kārtīgs ventilators, kas to visu appūš. Motori ar 200Hz un 400HZ. Un tad vēl visādi mazie motori ar 20000 rpm, tur 1kW pīķa jaudu 3 sekundes un svaru 100 grami vai cik tur bija. Un auto elektromotoriem parādās šķidruma dzeses iekārtas. Un tagad, izrādās, ka akumulatorus arī, ja tos kārtīgi nodzesē, var ekspluatēt visādos superrežīmos un nekas, strādā tik.

Es pietiekami labi zinu vispārējos principus un kad rakstīju savu komentāru, ne par kādu konkrētu algoritmu nedomāju. Un beidz lamāties. Visādiem pašvadošiem auto viena no lielākajām problēmām būs tieši cilvēciskais faktors, kuru radīs visādi speciālisti, kas pagrābs kaut ko gatavu no citām sistēmām un bez kārtīgas pārbaudes izmantos to, cerībā, ka būs jau labi.

Pieļauju, ka tam ir kaut kāds sakars ar tēmu. Cik saprotu no googles pirmajām izmestajām adresēm, ir kaut kāds laika logs, piemēram, 8.01 minūte un pusminute un tas laika logs ir skatlis, kas ar kaut kāda īpaša algoritma palīdzību tiek sarēķināts ar kaut kādu iekšēju skaitli. Drošībai tas dod to, ka nav vienas pastāvīgas paroles, kuru nozogot, var ar to iekārtu pēc tam darboties. www.protectimus.com/blog/10-most-popular-2fa-apps-on-google-play/ te kaut kas ir uzskaitīts, minēšu - google autentifikatoram nevajag interneta pieslēgumu. ------------------ Tīri emocionāli, ideja, ka mašīnā ir kaut kas no Windows ........ labāk nē.

Saprotiet vienreiz to, ka Jums teica priekšā elektrotehnikas pamatus par zudumiem elektroiekārtās un īsti pareizā atbilde tā arī nesanāca. Zudumi vadu pretestības dēl. pec tam - kada vēl ir pretestība tajā ķēdē - akumulators, elektronika, motors. Akumulatora iekšējā pretestība. Šī asociāciju tā arī nesanāca. Un vispār, es piekasījos nevis kopējai energobilancei, bet gan tam, ka pagrābojot faktu par siltuma izmantošanu, viegli un bez zināšanām tiek izdarīti secinājumi par zudumiem konkrētā elektroiekārtā. Tikpat, ja ne vairāk. Tas bija tas sauklis.

Būu labi tomēr tās atbildes atcerēties. Citāts - Lai pie tās elektrības tiktu, ir jāsalīdzina degviela - idejas vienkāršības labā varam runāt par gāzes TEC, kas gan nav korekti, jo papildus patēriņam ir vienmēr jāliek pretī sliktākais avots. Bet jebkuram no TEC galā ir tvaika turbīna un tas koeficients nosaka, cik jāsilda gaisu, lai iegūtu elektroauto elektrību - tieši tā pati komponente, kas iekšdedzes dzinējam. 1. To siltumu, vismaz ziemā, agrā pavasarī un rudenī tam TECam var savākt un izmantot, tā kā gluži gaisā tas laists netiek 365/24h režīmā. 2. Stacionārai iekārtai pilnīgi noteikti var uzlikt daudz labākus filtrus, lai nofiltrētu jebko, kas tur izdalas. pat, ja kurinamais būtu "netīrāka" degviela par dabasgāzi. 3. Lielāka daļa transporta brauc ar dīzeli, benzīnu un LPG (propānu), kas izdala ne tikai vairāk CO2 emisijas, bet arī cietās daļiņas, kas ii jāfiltrē ar līdzi vedamu filtru un izveic visādas viltības ar to filtru tīrīšanu, izmešu otrreizēju padošanu cilindrā un blēdībām ar auto datoru. Stacionārai CH4 dedzinātavai nekā tāda nav. 4. Jau pieminetā 100km pārvade Latvijas apstākļos lielāko daļu laika ir aplamība. Vai tad Rīgas HESa ražojumu vienmēr pados uz Aizkraukli? Ir kaut kādas diennakts stundas, ka kaut kur ir enerģijas pārpalikumi, tad tie simti kilometru tiks pārvadīti kopēja Eiropas tīklā, bet tas noteikti nav 24h diennaktī. 5. Visticamāk tīkla noslodzi un elektroauto uzlādi risinās ar lokālās koģenerācijas gāzes stacijām, kur pārvades attālumi nebūs lielāki par pārdesmit kilometriem. Tādā vidējā pilsētā uzstāda kādas 3, paņem siltumu un lādē. 6. Perspektīvā CO2 ir resurss, ķīmiska izejviela, siltumnīcu fotosintēzes izejviela, kas ir iespejami tikai stacionarai iekārtai, mašīnas dūmus neviens nesavāc un uz pārstrādi neved. Tas viss jau te tēmā vismaz reizes trīs ir atbildēts.

Degvielas - gaisa maisījumu arī nevar saspiest pārāk stipri, detonēs un reāls cilindrs, virzulis, kloķis- klanis nevarēs utilizēt šo enerģiju. Tātad, sēžoties rēķināt siltuma dzinēja efektivitāti, jāzin max temperatūras, spiedieni un slodzes materiāliem , no kuriem to mašīnu būvēs, kā arī ķīmiskās īpašibas tam degmaisījumam, cik viņu var spiest un kādu spiedienu starpību dabūt. Tātad, liekot ciparus formulās, parādās ierobežojumi - karsē, bet ne virs tik un tik, dzesē, bet ne zem tik un tik, saspied, bet tikai lidz tādam spiedienam utt. (EDIT - Eļlas arī pie 220K ziemeļos pārāk labi neeļļos, tātad vēl viens ierobežojums.)

Siltuma mašīnas efektivitāti ierobežo sākuma un beigu temperatūras un spiedieni. Nevar darbināt to mašīnu ar 1000Atm spiedienu starpību un 4000K temperatūru. Nav motoram izmantotu materiālu, nav eļļu, kas ko tādu izturētu. dižākā diskusija par tēmu forumu vēsturē www.elfaforums.lv/threads/1487-Siltuma-p��rvēšana-elektrībā www.elfaforums.lv/threads/1487-Siltuma-p��rvēšana-elektrībā?highlight=karno+cikls

UPS, tas jūtūbā ir ne to daļiņu detektors

diesel particles health effects - google skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotajus-aicina-uzstadit-gaisa-kvalitates-sensorus/ www.allaboutcircuits.com/projects/build-a-particulate-matter-detector-for-air-quality-measurement/ www.youtube.com/watch?v=CpIJaWs-yng

Nu, patiesībā jau būtu jārēķina cena par kilometru un CO2 daudzumā uz kilometru un viss būtu pareizi. Gan jau tie dati kaut kur ir. google uz vaicājumu - compare lpg and cng co2 performance, dod šādu tekstu pirmajā adresē nemaz neverot to lapu vaļā Compared with a conventional gasoline engine, a gas-powered vehicle generating the same power will emit 25 percent less CO2. salīdzinot ar benzīnu www.elgas.com.au/blog/1698-cng-vs-lpg-comparing-properties-sources-uses-homes-cars-vehicles iopscience.iop.org/article/10.1088/1757-899X/148/1/012060

Tam kodam vispirms ir ideja, kas jākodē. Piemēram, visus ievadītos ciparus reizināt ar 2 vai uzrakstīt apgrieztā secībā.. tādu kodu uzreiz var atkost. Tāpēc izdomā sazarotu algoritmu. Saskaitīt ciparu summu. Ja iegūst pāra skaitli, reizina ar 5 un atņem 58, ja nepāra - dala ar 9, atlikumu noraksta un iegūto dalījumu pieskaita 98. Ja iepriekšējā pieprasītā koda ciparu summa bija lielāka par 32, tad vēl pieskaita 45. Saraksta entos nosacījumus, ko var dabūt tajā kodu kalkulatorā un ko tas izpildīs tāpat, kā programma i-bankā. ------ Tehniskai auto vadīšanas programma idejas līmenī - vai ir paredzēti maksimāli daudzi iespējamie varianti. Vai tiek apstrādāti pietiekami daudzu sensoru dati, vai tas devaiss vispār nosaka riteņu izslīdēšanu, buksēšanu, laterālo paātrinājumu, ko dara ar tehniski pretrunīgiem datiem. ------ Grāmatvedības programmai - vai ir pietiekami ērta pārredzamība, visādas iespējas grupēt tos skaitļus, automātiksi aprēķināt summas, starpības, procentus utt. E-veselībai - vai kāds vispār ir tos papīrus, kas jāaizpilda, lasījis, grupējis datus, salīdzinājis ar jau esošam programmām, prasti rēķinajis, kas bus, ka katru no 30-50 receptēem rakstīs 3 vai 5 minūtes, nevis ātri klikšķinot aizpildīs 30 sekunžu laikā. ------ Un tikai pēc tam, kad tas viss ir maksimāli saprasts, kāda vide, kāds lietotājs, kādas prasības, kādas datu plūsmas, laika un citi faktori, tikai tad kāds to sāk programmēt. Un laiku pa laikam - vai tiešam visi faktori ir ņmeti vera, vai akut ko neesam palaiduši garām. Vaitiešam es labi izprotu šis t eman svešas nzoares fienses un rpasības un talākas attīstības eipsejas un vajadzības.

Tur kāds ir paņēmis nepareizus skaitļus.

Ļoti daudz priekšāteikšanu, kas norāda virzienu, kur tā atbilde ir. Zudumi - pretestība, siltums - pretestība, atšķirīgs pārvades spriegums, mazāka strāva - pretestība, mazāka akumulatora ietilpība, lielāka pretestība, siltums, dzese. Loģiska asociāciju ķēde. Tas ir elektrotehnikas pamats. Un jau pēc tādas priekšāteikšanas lynx85 Nu ja tu gribi tā, pa 6tās klases fiziku, tad jau man liekas ka karšanu nosaka pretestības. Attiecīgi, drošinātāja stieples vietā iebāžot naglu, varēsi mājās kurināt 100A ierasto 16A vietā. Kamēr kādu citu, tievāku vadu pretestības dēļ karšana kļūs pamanāma - lasi - tev nosvils māja. Nepareizi? --- Doma pareizajā virzienā. Lai būtu pretestības. Tā arī var nonākt pie TĀ parametra. Kādas pretestības elektriskajā ķēdē ir? ------- Vēl var pamēģināt šādu salīdzinājumu, pašu ar sevi vai apvienojot ar pretestības konceptu. 2 parasti auto - viens jaudīgs, otrs mazāk jaudīgs, abi brauc vienādi dinamiski, kur var un drīkst, apdzen, pie krustojuma neguļ. Kāda sistēma vienam auto strādā daudz intensīvāk? ---------------- lynx85 - nu pljac, tu taču pirms tam PATS definēji "Pieņemsim, ka abi brauc ar prastu līdzstrāvas motoru." un "Pieņemsim, ka abu auto masas, elektromotoru jaudas un paātrinājumi ir līdzīgi" - no šā es arī secinu, ka abiem piedziņa ir gandrīz identiska, ja vēl ņem vērā manu iepriekšējo nepareizo atbildi, ka spriegums nav mainīgais. Un ja abiem masas līdzīgas, atkrīt spekulācija par liekā svara vadāšanu. Ja elektromotoru jaudas līdzīgas - atkrīt spekulācijas par patērētās elektrības apjomu Ja abi līdz ķekavai aizbrauc tīri uz elektro, atkrīt spekulācijas par to ka vienam pusceļā pieslēdzas iekšdedze. Ja pinam iekšā rekuperāciju, nezinu, vai ir atšķirības starp tīru elektro un pluginu. Par pretestībām - aktīvā un reaktīvā? Pričom te tas, ja uzdevumā viss ir gandrīz identisks? Nudien, dumš parasti nejūtos, bet nu jau atkal gribas sākt lamāties. --------------------- Pārlasi pats savu komentu 27.05.2019 9:28 Drošinātāju aizstāji, tam tagad pavisam maza pretestība. Kādas vēl pretestības tur ir? Vai labāk - akumulators darbina motoru. Parasto. Nekāda frekvenčnieka. Nekādas maiņstrāvas. Nosauc 3 pretestības. ------------------ Bradypus - Jo tālāk, jo tizlāka tava pratināšana. Bet kaut kādā perversā veidā gribas tavu versiju tomēr izpiest. Tā kā joprojām nevar saprast, ko esi iedomājies savā prātā, minēšu divas versijas par 3: elektriskajā ķēdē - akumulatora / vadu / motora plašāk - elektriskā / rites / berzes Ko tālāk? ------------------ lynx85 - Drošinātāju aizstāju, palika vadi un patērētāji. Vadam pretestība maza, elektriskās spuldzes kvēldiegam pretestība liela, par tējkannu pat nerunājot. Dumš es neesmu, bet līdz galam nesaprotu, kādas VĒL pretestības mēs meklējam? Starp aktīvo/reaktīvo es aptuveni sajēdzu atšķirību. Vai nu es neizprotu jautājumu, vai manas fizikas zināšanas ir galīgi dibuā - es nevaru nosaukt trešo pretestības veidu. Ja tu gribi, lai es sadalu smalkāk ķēdi aķis - dzinējs un pasaku ka lūk, aķim sava pretestība, vadiem sava pretestība, dzinēja darba tinumam sava, tad laikam 3 sanāk, bet jau tagad nojaušu, ka šāda atbilde tev atkal nederēs. ------------- UN TAD!!!!!! Bradypus - Var vēl minēt akumulatora kapacitātes/patēriņa attiecību - tipa pie vienādas jaudas mazāk sils aķis ar lielāku ietilpību. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Pavisam tuvu!

Ļoti daudz priekšāteikšanu, kas norāda virzienu, kur tā atbilde ir. Zudumi - pretestība, siltums - pretestība, atšķirīgs pārvades spriegums, mazāka strāva - pretestība, mazāka akumulatora ietilpība, lielāka pretestība, siltums, dzese. Loģiska asociāciju ķēde. Tas ir elektrotehnikas pamats.