rudens68 rakstīja: Bankas sāk sūtīt piedāvājumus auto iegādei . Bez pirmās iemaksas, bez ķīlas. Dāvanā apdrošināšana pret bedrēm . Cita banka vēl kredītu izpārdošanu . Patēriņa kredītu jebkuram mērķim ar o noformēšanas maksu . Vismaz iepriekšējos gadus tādu aktivitāti nemanīju
Jā, šis kaut kā vienu brīdi mainījās.
Bija kaut kādi procenti, ko varēja saņemt un tagad vairs ne.
google - Einstein vs Heisenberg, Heisenberg uncertainty principle
Šis pat vairs nav stāsts par ekoloģiju, bet gan par to,kā dažādi cilvēki domā un uztver pasauli. Tāpat par to, kur ņem informāciju un kādas ir bāzes zināšanas.
Bija jau iespēja apspriest NOXus, cietās daļiņas un sastrēgumus, labāku satiksmes organizāciju, iespējas pāris dienas nedēļā atteikties no ērtības braukt ar savu auto un pārējās dienās baudīt mazākus sastrēgumus un piesārņojumu, tāpat apspriest Latvijas salīdzinoši mazos attālumus un citu specifiku satiksmes organizēšanā, taču arī tas aizgāja ogļu TECu zīmē.
Tā ir ticība. Un to nekas neietekmēs.
Nepiedēvē man to, ko es nekad neesmu atbalstījis.
----------
Gadiem visādās intervijās tautai, ierēdņiem, politiķiem bija vienalga, kilovats vai kilovatstunda.
Un tagad ir OIKs!
Kā var nepieļaut OIKu, ja nezin pamatterminus?
Mēs taču jau bijām gandrīz vienojušies, ka NOXi un C daļinas pisētā ir slikti, ja reiz CO2 un globālās sasilšanas problēmātika ir tik ideoloģiski nepieņemama. Tā ka varam turpināt no pilsētu atslogošanas viedokļa no sastrēgumiem un no NOXiem.
To dara, vispār pārkārtojot ekonomiku un pārvaldi, lai nav tik daudz pa pilsētu jāvazājas, pārorganizējot sabtransu, braucot ar elektrotransportu, braucot ar sabtransu vai vismaz pa 2-3 cilvēki auto vai pat jaunu maršrutu busiņš, nevis 1 pats uz 4 vietām, vai nebraucot ar dīzeli, bet ar gāzi.
Tātad NOXu piesārņojums un sastrēgumi.
Un ērtības un neērtības - 2 reiz nedēļā Tevi pieved pie darba vietas durvīm un 2 reiz nedēļā tu kādu citu dēļ veic papildus kilometrus un pievet tos pie viņu darba vietu durvīm, vai arī izmanto sabiedrisko transportu atceļā uz mājām.
Jā, un pāris ātrie vilcienu reisi, kas pusotras stundas vietā brauc stundu. Kaut kur septiņos pusastoņos no rīta.
Ogle vispār ir C - tīrs ogleklis, CH4 ir metāns, viens ogleklis un 4 ūdeņraži 1/4
jau propānam ir C3H8 3/8
Pārvades zudumi kāreiz mazai, lokālai koģenerācijai ir mazāki, nekā milzīgai termoelektrocentrālei, jo patērētājs mazjaudīgākai siltuma ražošanas iekārtai ir tuvāk.
Ar to arī atšķiras, ka auto iekšdedzes dzinējs ir uz riteņiem un salona apsildei visu siltumu nevajag.
Stāsts nav par vēl vienu milzu TEC.
Jā, vasarā visiem, kas no degvielas ražo elektrību, nav kur likr siltumu, tomēr mazai stacijai lokāli to iztērēt saimniecībā vismaz daļēji ir vieglāk.
Tiklīdz atrisinās metāna hidrāta izmantošanas jautājjumus, tā uz gadu simtu metāns vispār varēs palikt par vienīgo fosilo kurināmo.
-------------------
Vakar braucu ar ātro vilcienu, visu laiku ātrums tablo rāda 95, 105, 100, 115km/h. Tas vilciens tiek no punkta A uz B par pusstundu ātrāk, nekā auto. Nu labi, 100 kilometros tikai 2 reiz pietur.
Papildus 2-3 rīta reisi tuvajai Pierīgai ar tādu ātrumu un tas nosedz visu laukumu no Saulkrastiem sākot - 55minūtes, turpinot Sigulda - 55minūtes vai 1h8min, turpinot Aizkraukle - 58minūtes, Jelgava - 36-45minūtes un Tukums - 1h2min.
Perspektīvā organizējot tāda braucēja tikšanu līdz dzelzceļa stacijai no sava lauku īpašuma un braukšanu Rīgā, šādi varētu atslogot ceļus no individuāliem braucējiem četrvietīgā auto, kas mīcās pa rīta un vakara sastrēgumiem.
Protams, paliek vēl plānošana, lai tik daudziem vispār nav uz to Rīgu jābrauc.
Ne tikai ar iekšdedzes dzinēju, kā vienu no variantiem atsevišķās vietās.
Atkārtošu, par ko te pēdējās lapās ir stāsts.
Elektroauto skaita palielināšanās pārlsogošot esošos elektrotīklus. Pie tam ātrajai uzlādei vajag lielas jaudas.
Kur ņemt enerģiju. Gan jau sadedzinot ogles!
Tad nu viens no variantiem ir ražot to elektroenerģiju salīdzinoši mazas jaudas ar dabasgāzi kurināmās elektrostacijas, no kura lokālai lietosanai var paņemt siltumu.
Ekoloģiskums ir tajā, ka
1) Dedzināmā degviela nav dīzeļdegviela vai benzīns, bet dabasgāze, kas visādos piesārņojuma un CO2 rādītājos ir visekoloģiskākā. Pilsēta braucosš dīzelis ar visiem saviem NOXiem, C daļiņām vairs pilsētā nebauc, tā vietā ir elektroauto.
2)Iekšdedzes dzinējs tikai ap 40% enerģijas pārvērš auto kustībā. Pārējais ir siltums, kas tiek zaudēts.
3)Koģenerācijā šo siltumu var savākt.
Tur arī tā ekoloģija. Protams, daļa enerģijs uzlādes un izmantošanas procesā tiek zaudēta, teiksim, koefcients nav 1, bet 0.8, taču to atsver dabasgāzes, nevis dīzeļa vai benzīna izmantošana un siltuma savākšana.
4-to vai 5-to reizi.
rudens68 rakstīja: raimondsm
Un kas par to ir rakstīts iepriekš?
Dabasgāzes koģenerācija - maza, vidēja vai liela
.
Kā Tev šķiet cik ilgs laiks paiet lai ieslēgtu koģenerācijas katlumāju( 3,1 mega vati ) un sasniegtu darba režīmu ?
Kāpēc uzreiz 3 megavati un uzreiz tvaika režīmā?
Varbūt parastais 6-8 cilindru iekšdedzes dzinējs?
Man drusku apnika te visu laiku atbildēt uz prātīgiem jautājumiem (kā šis) kombinācijā ar citādiem jautājumiem un visādiem piedēvējumiem, ko es neesmu ne teicis, ne domājis. Kaut kad vēlāk. Varu pagaidām tik pateikt, ka tāda koģenerācija jau nu nelādēs tikai elektroauto, tur tās siltuma un elektroenerģijas slodzes vajadzēs akumulet un balansēt. Ar kaut ko tādu, piemēram www.geindustrial.com/products/uninterruptible-power-supplies-ups-flywheel/tle-series-flywheel-ups
www.geindustrial.com/products/uninterruptible-power-supplies-ups-flywheel/sg-series-flywheel-ups
pagaidām varat izpausties par šo tēmu www.apollo.lv/6545300/16-gadus-veca-vides-aktiviste-no-zviedrijas-nomineta-nobela-miera-premijai
-----------------------
www.buvvide.lv/?l=1&c=670&p=21475
Tā krāsniņa ir tikai gadžets. Kaut kādam meža vecim ar tiem 50W pilnīgi pietiek, lai uzlādētu akumulatoru un tad mobilo vai satelītu telefonu, rāciju, paklausītos radio un paskatītos televīziju. Nepiekasies sīkumiem. Tikpat labi tirgū ir pieejami mazi Saules panelīši šim pašam mērķim un velosipēda tipa ģenģeri tādiem pie dabas dzīvojošiem. Nevajag no tā uzreiz uztaisīt kaut kādu sev izdevīgu piemēru, tie ir gadžeti mežos un kalnos dzīvojošiem atpūtniekiem.
www.google.lv/search?hs=FET&q=200kw+methane+cogeneration&tbm
Lādēšanai lielā mērogā labi derēs 50-1000kW jaudas koģenerācijas, kurām elektrības pašizmaksa pat būs zemāka, nekā tīklā, jo nost nāks pārvades izdevumi.
1 Latvijā plānots projekts neaizgāja un izdaram secinājumus.
Vienu citu uzbūvēja 3km no ciemata, tad apķērās, ka nav kur likt siltumu.
Secinājums. Koģenerācija neder.
-------------------
ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Article%2014_1EEDGermanyEN.pdf te jābūt par koģenerācijas cenām
Patiesībā jau Peltjē elements ražo gan. To izmanto gan dzesēšanai, gan sildīšanai, gan ražošanai. Ja gribam būt precīzi. Jebkurš, kuram ir interese, var uztaisīt gan ūdens dzesētāju, gan sildītāju, gan mobilā lādētāju. Nu tie, kuriem ir interese un vēlēšanās padarboties ar tehniku.
Un kas par to ir rakstīts iepriekš?
Dabasgāzes koģenerācija - maza, vidēja vai liela
www.alibaba.com/showroom/power-cogeneration-30kw.html
www.alibaba.com/showroom/power+cogeneration+500kw.html
Klases nesekmīgie, kuri nevienu sarežģītāku ķīmisku reakciju nevar ne uzrakstīt, ne pa īstam saprast, sit plaukstas un sajūsmā lauž krēslus!
Viņiem visa tā elektrobūšana tagad asociējas ar oglēm!
www.buvvide.lv/?l=1&c=670&p=21475
12volti, 60 vati, kuroties apsilda 20 m2
eksperimentiem
www.ebay.com/sch/i.html?_from=R40&_trksid=m570.l1313&_nkw=peltier+cooler&_sacat=0
Nu, šis te topiks ir uzsākts 2006.gada decembra beigās faktiski atreferējot divas ziņas - viena laikam bija LNT un otra Domburšovā. Vēstījums diezgan skaidrs - vai tik tauta neaizņemas par daudz.
Kur sabiedrībā ir tā vaina apslēpta, ka tā šo neuzķēra un tas lielai daļai nekādi nenoderēja? Tak to ziņu raidījumu un to Domburšovu gan jau noskatījās desmitiem tūkstošu cilvēku.
Dziļizlādes svina -skābes akumulatori pārstrādājas ļoti labi.
en.wikipedia.org/wiki/Nickel%E2%80%93iron_battery
NiFe arī.
Ir ziņas, ka kaut kāda veida Litija akumulatori arī ļoti labi pārstrādājas, bet ar kaut kādiem esot nelielas problēmas.
www.ebay.com/sch/i.html?_from=R40&_trksid=m570.l1313&_nkw=40x20mm+neodimium&_sacat=0
9 dolāri, uzliec, un pēc nedēļas izpēti to filtru
Un jau sākumā sadzīt krusteniskas milzu betonētas vagas metrolīnijām.
Conqueror- Šitā ir laba doma: visas svarīgākās valsts iestādes ar lielu apmeklētāju plūsmu no malas izvietot ērti aizsniedzamās vietās lokā gar Rīgas apvedceļu.
Tam vajag vienotu, valstisku domāšanu un plānošanu, nevis resoriski šauras ministēriskas intereses ar savējiem un svešajiem.
raimondsm rakstīja: 2006.gada decembris. Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!.
Nez, cik procentu cilvēku brauc ar klasi augstāku auto, nekā patiesībā varētu atļauties?
Nu, sorry, te man laiku pa laikam tas ogļu lādēšanas koncepts jāapkaro.
Kuras tās bija?
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Ievadi www.ss.com/lv/transport/cars/ cenu logā 500 un tik izvēlies.
Var paveikties, ja kāds brauc strādāt uz ārzemēm dabūt braucamu auto.
www.ss.com/msg/lv/transport/cars/opel/corsa/cidfm.html
www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/80/emhho.html