Tehnoloģijas attīstās un vienā brīdī tās ir pasaules top problēmu risinājums un pēc gadu desmitiem vairs nav un ir pasaules top problēma.

Un reālu aizstājēju jau var meklēt un atrast, piemēram, tās visas Maskavas ielas auto plači - pusē no tiem varētu būt smukas autostāvvietas, no kuram kursētu Dambja elektrobusi.

Sākas teksti par nākamo krīzi

www.delfi.lv/news/versijas/karlis-bauze-vai-latvija-ir-gatava-nakamai-ekonomiskajai-krizei.d?id=50878751

jauns.lv/raksts/zinas/296013-ekonomisti-un-bankieri-krize-kaut-kad-bus-bet-ne-tada-ka-pirms-10-gadiem

www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-centrala-banka-nakama-krize-var-but-saistita-ar-nekustamo-ipasumu-tirgu.a291323/

financer.com/lv/2018/12/12/vai-2019-gads-varetu-but-finansu-krizes-gads/

Būs vai nebūs?

Piebilde pie tā, ka fosilo dedzina apkurei un enerģētikai un tas jāņem vērā - jā, jāņem, tomēr izmanto arī siltumu, vāc to dūmu un tagad attīstās prasta CO2 noglabāšana dabiskos vai mākslīgos rezervuāros un CO2 jau ražošanā apskata nevis kā atlikumu, bet kā izejvielu, CO2>CO>biodegvielas, plastmasa, sķiedras utt.

phys.org/news/2012-05-oxygen-separation-membranes-aid-co2-reduction.html

Mans viedoklis ir tāds, ka dinozuriem, zīdītājiem un putniem vispār laikam ir diezgan vienalga, cik augsts tas jūras līmenis ir, tie nav sabūvējuši savas pilsētas jūras malā un pie visādu upju iztekām jūrā, tie pielāgojās un pielāgosies.

Jūras iemītniekiem, sevišķi koraļļiem, gan nav vienalga, vai tas jūras ūdens ir skābāks vai sārmaināks. Tur sākas visādas barības ķēdes un var izzust veselas sugas. Šeit, šajā gadsimtā mums ir visplšākās zināšanas vēsturē par sugu daudzumu un barības ķēdēm.

Man kaut kā gribas, lai tās sugas, kur viņas dzīvo, tur viņas apmēram arī paliek, lai koralļiem ir pareiza pH ūdens un lai leduslāčiem nav jāmeklē pārtika cilvēku miskastēs, lai viņi vazājas pa saviem lediem un jūtas laimīgi.

Tāpat, saprātīgi saimniekojot, lai nebūtu visādu karu, bada un ūdens trūkuma problēmas, pārmērīga migrācija, visādas pārprastas politkoretuma problēmas un tamlīdzīgas problēmas, lai katrs apmēram savā vidē dzīvo un jūtas labi.

Un maza valsts kā Latvija, savu it kā problēmu - zems cilvēku blīvums uz zemes vienību pārvērstu par bonusu, cik ērti, ekoloģiski un tīri te, Latvijā ir dzīvot un mēs paši te lemjam, kā mums dzīvot. Mēs varam sev saražot gan pārtiku, gan diezgan daudz enerģijas tā idzīvotāju blivuma dēļ. Un ekoloģija, ērta satiksme, mazāks pilsētas piesārņojums, kapitālas plašas stāvvietas 2-5-10km ap Rīgu, kamēr viss nav aizbūvēts, laba tirdzniecības bilance no mazāka nevajadzīga degvielas patēriņa ir tikai daži punkti no tā visa.

Vakar lauķis Raimis ērti ar auto aizbrauca uz Grāmatu un izglītības izstādi, jo bija nogulējis visus termiņus, lai brauktu ar sabtransu. Ap 20 litri propāna, 3 stundas ceļā turp atpakaļ, nekādu sastrēgumu, pie luksofora max 2 minūtes, jo svētdiena. Ja tāda būtu satiksme!

-------------------------------------

Es tā izdomāju, ka patiesībā jau pastāv ideju cīņa un ir veseli kantori, kas taisa sižetus, raksta grāmatas un izplata idejas, kas uztur tās - viss ok, tik tērē vien un daudz nedomā teorijas.

Par to dinozauru un lielo paparžu laikmetu, kad bija augsts CO2 līmenis un nekas slikts nenotika. Gadu tūkstošiem tās papardes un citi augi to CO2 piesaistīja un pamazām izvāca ārā no atmosfēras.

Tad, kad to visu atrada, to nosvilināja pāris simtgadēs.

Ideja taupīt un nebraukt patiesībā ir laba ideja. Tam ir vairāki pamatojumi. Ekoloģiskais, globālās sasilšanas, lokālais piesārņojums ar NOXiem un daļiņām, sastrēgumi, tirdzniecības bilance, jo Latvijā degvielu tik daudz, kā vajag, neražo.

Tad nu to ideju attīstot, sākas visādi gājieni - sākas ar paša sasilšanas fakta apšaubīšanu, tad - ar to, ka cilvēks ietekmē, tad, ar to ka vispār var noteikt, cik tā CO2 bijis, tad sākas salīdzinājumi dīzeļa izdlītajām daļiņām ar parastiem smilšu putekļiem, tad mēģina piedēvēt kau kādu personisku interesi, - visu laiku kaut kāda ....., ka tikai traucē apjēgt un labi jēdzīgi izdomāt, kas un kā.

Vienādi spīīīd..

Es tavā smaidā

Šajās gaismās

Biju vakar un būšu rīīīt

....

Turpinam.....

Pirms pārdesmit gadiem martā vēl bija ziema. Ja nu kāds ar šīs ziemas pāris mēnešiem mēģina noliegt sasilšanas faktu.

Dīzeļa daļiņas ir daudz smalkākas.

www.dieselnet.com/tech/dpm_size.php

Coarse particles or PM10—particulates of an aerodynamic diameter ≤ 10 µm

Fine particles or PM2.5—particles with a diameter ≤ 2.5 µm

Ultrafine particles of diameters below 0.1 µm or 100 nm

Nanoparticles, characterized by diameters of less than 50 nm.

Nu paga, mēs dzīvojam savā valstī ar rmūsu vidi, kas mums apkārt, ar mūsu urbanizācijas un satiksmes organizācijas līmeni un mēs savā vidē varam normāli apspriest, ko var darit, Viena doma ir - pie katras dzelzceļa stacijas kapitalu, lielu, ēŗtu 100 auto stāvvietu. Mums nav tās 10 miljonu metropoles ar viņu problēmām. Mums ir Daugava, varbūt vēla pāris tiltus vajag.

Daudziem ir darbs pusstundas vai stundas brauciena attālumā no praktiski lauku vides līdz darbam pilsētā, kas ir ekstra citās valstīs, bet mēs to varam padarīt par vēl lileāku ekstru, reizi nedēļā braucot kopā ar kaimiņu un mazinot sastrēgumus, kurus pēc citu valstu mērogiem par tādiem nemaz neuzskata.

Tad tas, ka plastmasas piesārņojums pastāv, arī tiek apšaubīts?

Kāpēc parastie smilšu putekļi tiek salīdzināti ar NOX un sīkajām daļiņām no dīzeļiem?

iciks - "Liekas dīvaini uzlikt sev pamatīgu nodokļu slogu, kamēr citi dzīvo un ne par ko nebēdā. ASV pasaka, lai Kioto protokolu iebāž, kur saule neiespīd un pilsoņi laimīgi rada baisuli - CO2 un neiespringst. Ķīnā par ražošanu arī dzirdēts gana daudz - un kas viņiem?

Uz tā fona esam mazi un radām neievērojamu efektu, bet vajag savu labklājību kaut kā apcirpt, pamatojot ar "būsim zaļi". Bodēs demonizēt iepirkumu maisiņus, CO2 nodokļi, visādi citi vides absurdi ...."

www.theguardian.com/environment/2018/jun/06/antarctica-plastic-contamination-reaches-earths-last-wilderness

Un kuras tad būtu rūpnieciskās daudz enerģiju tērējošas rūpniecības nozares Latvijā?

Par CO2 mēs te vispār nediskutējam jau gana ilgi, jo tad visa saruna aizietu vienos vārtos. Pat dīzeļa NOXus un cietās daļinas mēģina salīdzināt ar parastiem putekļiem.

Nevajag iztikt bez mašinas vispār. Ar mašīnu ir labi kaut kur aizbraukt, piemēram, vasarā turp-atpakal 650km uz Čuguna festivālu, pilnīgi neracionāls brauciens, vai arī ciemos, vai sagribējās apskatīt Latviju vai Eiropu.

Problēma ir ikdienas garie vai ne tik garie maršruti ar kārtīgu mīcīšanos sastrēgumos, sabiedriskā transporta organizācija, visādu stimulu trūkums to izmantot, dotācijas un tamlīdzīgi.

Ir jau labi arī Rīgā šad tad aizbraukt kaut kur, ja vien uz ielas būtu 20-30% auto mazāk. Bet tad 2x nedēļā Tu pats esi tas, kas tur nebrauc ar savu auto, bet ar ko citu. Un tā atkal ir neērtība, zinies.

Vispār jau daudzās pasaules daudzmiljonu megapolisēs dzīvošana laukos un darbs stundas brauciena attālumā pilsētā ir super ekstra.

Ietlpīgas autostāvvietas pie KATRAS dzelzeļa stacijas gan jau ir viens no variantiem, kas varētu kapitāli atslogot satiksmi. pie tam daudzi brauc 2-3-5 kilometrus līdz tai stacijai, tur vasarā to varētu darīt pat ar kaut kādu elektrovelosipēdu. To gan vajadzētu īpašā stāvvietā.

ltv.lsm.lv/lv/raksts/19.02.2019-rita-panorama.id151887/

1st.21.minūte sastrēgumi Rīgā

Un vēlreiz - piesārņojums un transporta izmaksas toemēr ir reāla lieta. Un ekoloģiskiem pasākumiem, protams, būs visādi kantori, kas mēģinās sa...t visu ideju. Tomēr to, ka vismaz lokāli braucošs elektrovāģis vai kaut vai LPG auto tomēr reāli mazāk piesārņo un otrajā gadījumā - mazāk izmaksā. Tie ir reāli skaitļi.

Jebkurš ekoloģisks pasākums ir nedaudz neērts. Alumīnija bundžas placināšana, lai vairāk saiet kaste vai papīra mešana citā kastē, nekā stikls arī ir neērtība. Tāpat, ka 2 reiz nedēļā nebraukt vienam, bet vest divus līdzi un vēl pievest pie viņus pēc adreses darba vietā.

www.pv.lv/lv/marsrutu-saraksts/?from=Carnikava&stop_from=&to=R%C4%ABga&stop_to=&date=19.02.2019 paskat, Carnikava - Rīga

No Ādažiem jātiek līdz Carnikavai tur plašā 100 auto stāvvietā tas auto jāatstāj līdz vakaram.

Freijers - Turklāt Rīgā tas lielā mērā ir apvedceļu trūkuma dēļ, neefeltīva, lēna un dārga sabtransa dēļ, kā jau pieminēto neeksistējošo park&ride sistēmu dēļ t.i. problēmu, kas ir jārisina no augšas.

Protams, ka tā ir ļoti svarīga tēma. Tas atrisinātu problēmu dažiem lauku braucējiem, kas atstāja auto lielveikalu stāvvietās, ar sabtransu izbraukāja Rīgu un vakarā godīgi aizbrauca mājās, Rīgas centrā nemaz neparādoties.

Bija tāda bērnu grāmatiņa par Nezinīti. Viņi tur bija apsēduši kaut kādu bagātnieku pili un tās istabas vienu pēc otrās tā arī .... piegānīja. Citā tā autora grāmatā atkal bija par kredītiem

Mani interesē kvalitatīva diskusija.

Sastrēgumi Rīgā tomēr ir reāla problēma. Piesārņojums arī. Un, ja jau tagad sāks kaut ko risināt, tad pēc tam nebūs tik daudz jārisina.

Piemēram, plašas autostāvvietas pie katras dzelzcela stacijas jau tagad.

Jo pēc kāda laika tajās vietās būs sacelts kaut kas cits.

Izskatās, ka tā pamatproblēma ir drīzāk psiholoģiska, jo pie ērtībām pieradušais braucējs negrib pat pāris reizes nedēļā tiks vests ar busu vai kaimiņa auto un pieciest nelielas neērtības vest līdzbraucējus, paieties kādus pārsimt metrus kājām vai pabraukt pāris pieturas ar sabtransu.

Viens no variantiem būtu iestāstīt draiverim 1 reizi nedēļā nebraukt pašam un pārējās dienās novērtēt to iegūto labumu - mazāk auto, mazāk sastrēgumu.

Tad jau gana daudzi nebrauc ar auto līdz pašai Rīgai, lai gan varētu.

Kapitāli sakārtotas un paplašinātas stāvvietas lidz 100km no Rigas gan jau kaut ko atrisina.

Un daļa braucēju jau nedzīvo ne tajā Jelgavā, ne Carnikavā, ne Aizkrauklē, bet vēl kaut kur 5-10-30km nostāk.

Bradypus - Ko iesaki, piemēram, cilvēkiem, kam ikdienas maršruts ir Ādaži-Mārupe? Diemžēl īsākais un lētākais ceļš ved pa Brīvības ielu Rīgā un sabiedriskais transports nav reāli izmantojams.

Pats vienkāršākais - atrast vēl divus tādus, kam vajag ja ne gluži to Mārrupi, tad vismaz Āgenskalnu vai ko citu un braukt uz maiņām. Viena mašīna ar 2 līdzbraucejiem, kuru dēļ jānobrauc dažu kilometru loks ir labāk, nekā 3 mašīnas ar kaktrā savu cilvēku.

Tas ir viens no faktoriem, kas ļauj visādiem cilvēkiem, kas nedzīvo gluži pie stacijas, bet 2-5-20-30km tālāk, līdz tai stacijai tikt, aizbraukt ar to vilcienu un vakarā gana ērti tikt mājās.

Lai vai kā, stāsts nav par braukšanu ar sabtransu katru dienu, ja izdotos 1,2 vai 3 reizes nedēļā nebraukt, tas jau būtu kaut kas.

Pie stacijas Cēsīs vismaz ir kārtīga autostāvvieta 50 auto vai nav?

Nu manā koncepcijā tie domāti speciāli autobusi ar speciālu, pielāgotu maršrutu. Vispār uz tām vietā pretendē, teiksim 15 vai 20 braucēji. Jānim šodien pēc darba jābrauc citas lietas jākārto, tas nebrauc, Ilzei tieši šodien arī nesanāk, bet kādiem 10 citiem - sanāk. Gribētu vēl kādi 2, bet tiem šoreiz vietu nav. Citreiz autobusā tikai 6 braucēji, kā sanāk.

Tad nu to visu organizē ar maksimālu pietuvināšanos darba vietai - citam pieved pie pašām durvīm, cits noies pāris kvartālus kājām, cits pārsimt metru, bet visi tiek aizvesti un varbūt arī atvesti. Pa dienas vidu, ja tas ir līgtais buss, tas dara ko citu, ja speciālii pašu pirkts - piepelnās ar parastiem pasažieriem standarta maršrutos.

Nauda nāk atpakaļ no braukšanas maksas, auto amortizācijas izmaksām, degvielas izmaksām, stāvvietu izmaksām.

Optimālā variantā tie 2000 busu aizvāc 20 000 individuālu autobraucēju tajā dienā no satiksmes.

www.ss.com/lv/transport/transports-rent/minibuses/filter/page2.html

Ja nomā busu par 30EUR stundā - sanāk 6 EUR no cilvēka par 2 stundu nomu. Šoferim vēl 20EUR - 8EUR no cilvēka.

Bez subsīdijām un atlaidēm. 10 cilvēki nebrauc ar savu auto, bet tiek atvesti ar vienu busu.

Kāpēc nevar būt normāla diskusija tikai par koncepcijām un skaitļiem?