Nē, es papildinot uzdrukāju kādus 30cm teksta šajā salikumā un teksts pazuda, laikam tāpēc, ka ierakstīji atbildi. Labi, man pašlaikk nav laika, jāpastrādā. Turpināsim vēlāk.
Palieku pie tā, ka šis "Tu tici, ka CO2, k u r u t u n e v a r i n e r e d z ē t, n e j u s t ietekmē zemes klimatu." visu izskaidro.
Palasi tos saitus, kas un kā to klimatu ietekmēja, interesanta lasāmviela.
Biju papildinājis savu atbildi, otrreiz visu nerakstīšu visu, jo tas teksts pazuda.
Kā tie viļņa garumi pie tā CO2 tajā tekstā nonāca - politehnologs pakasīja pakausi un uz dullo ierakstīja vai kā.
Tas ūdens, kas rodas, degot metānam, propānam, butānam, oktānam, dīzeļa ogļūdeņražiem ir cilvēka darbības rezultāts vai ne?
"Jā - CO2 ir SEG gāze teorētiski. Bet vai praktiski zemes atmosfērā tai ir kāds būtisks pienesums? Ir mazliet jāsaspiež galva, lai tam ticētu. Tu akli tici polittehnologiem, ka CO2, kuru tu nevari ne redzēt, ne just ietekmē zemes klimatu, bet H2O kopā ar viņiem ignorē vispāŗ, lai gan tā ietekme klimatā ir uztverama ar praktiski jebkuru no cilvēka maņām, bez jebkādiem instrumentiem."
Re kur ir tā dilemma un kļūda - ja tu neuztver, tad nav.
Piesārņojums un sastrēgumi tomēr īsti nav progress.
en.wikipedia.org/wiki/Carbon_dioxide_in_Earth%27s_atmosphere otrā rindkopa par CO2 saturu 410 ppm 2018.gadā
en.wikipedia.org/wiki/Great_Oxygenation_Event
Tur ir diezgan labi aprakstīts, kā tā visa ķīmija notiek, kā to ietekemē bioloģija, vispirms jau zilaļģes un kā viss pārējais.
Un CO2 absorbē un emitē infrsarkano starojumu ar viļņa garumu 4.26 µm un 14.99 µm un tiešām ir SEG gāze.
Ir kādi iebildumi? Neabsorbē un neemitē? Un neatradās saistītā veidā kaut kādā naftas, gāzes vai akmeņogļu ieguves vietā un tagad pēkšņi nekļuva par gāzi atmosfērā?
---------------------
Jebkura joma, kas kādā brīdī pārstāv progresu, ar laiku vairs tāda nav vai ari tas loma ir daudz mazāka, pie tam ir visadi blakusefekti. Un tad īstais progress ir šo jomu mainīt, uzlabot un atrast citus risinajumus.
Visiem jau nav tie maršruti no mājām uz darbu tik aplami greizi, ka neko, neko tur nevar uzlabot, gan jau kādi 10%-20% braucēju jau tagad mierīgi varētu nebraukt ar savu auto, ja būtu labāk plānots sabtranss un tie paši pensionāri nebrauktu par velti no rīta no 7.00 līdz 9.00.
Un vēlreiz - es neesmu pret autobraukšanu, man patīk kaut kur aizbraukt vienkārši tāpat, bet es labprāt nebraucu, ja man tikai jāaiziet līdz autobusam vai vilcienam pārsimt metri un tā mašīna pilsēta tajā dienā īpaši nav vajadzīga. 5EUR dienas transporta biļete un ej un brauc kur gribi
Vēl piemirsu draivera sindromu. Tas ir tad, ka ja vien varēs kaut kur BRAUKT nevis paļauties vai izdomāt, ka CITS viņa vietā kaut ko vedīs un kārtos, tad brauks un vedīs pats.
Un jebkas, kas ierobežo braukšanu, ir slikti.
Kas tur bija ar tiem atmosfēras sastāva pētījumiem paraugos, kas saglabājušies pirms sazin cik gadu tūkstošiem - tie ir reāli dati vai nav?
Problēmas var risināt, novēršot un samazinot gan vienus faktorus, gan pavisam citus faktorus. daudzas problēmas vispār pastāv 2-3-5 un vairāku faktoru kombinācijā. sastrēgumi būtu daudz mazāki, ja darbs būtu tuvāk mājām, ja sabtranss būtu labāk pielāgots pēc laikiem, maršrutiem un papildreisiem, ja valsts ekonomika struktūra būtu savādāka, ja balsu vāksanas dēļ sabtranss būtu pievilcīgāks, jo pensionāriem būtu brīvbiļetes ierobežojumi no rīta, kad visi dodas uz darbu un pēcpusdienā, kad tie visi dodas no darba. Sanāca 4 punkti tā uzreiz.
Skolā ir viens tāds brīdis, kad tiek risināti teksta uzdevumi, kur teorētiski iemācītais ir jāprot piemērot praksē. kad pēc teorijas jāsaliek praksē aprēķinā tie visi skaitļi un jāsaprot visas tas tendences. Par to vismaz ir jābūt vienotiem, ja tā nav, tad tur neko nevar ne pierādīt, ne pastāstīt.
Tāpēc ir jārēķina.
Tu sarežģī jebkuru vienkāršu atbildi. Varētu būt, ka jebkurai pierādītai un atzītai tēzei atradīsi kaut ko piebilst.
Pamēģināsim tā - dīzeļa izmešus rada cilvēks braucot ar savu auto un pilsētā būtu labāk, ja to būtu mazāk, jo tie ir kaitīgi veselībai.
Sastrēgumus rada cilvēki ar saviem auto, ja to būtu mazāk, tiem, kas brauc arī būtu labāk. CO2 vispār nav pieminēts.
Nedomāju, ka saņemšu apstiprinošu atbildi, es te tikai māžojos. Tā tāda argumentācijas tipa pārbaude.
Pilnīgi aplams saīidzinājums. Un, kā pierāda OIK skandālītis, sa...st var jebkuru patiesībā labu ideju, jo piemaksājot 5-10% neviens īpaši neprotestetu, lai jau tā vietējāe enerģētika attīstās, bet veiiklie zēni spēj sa..st visu, kam pieskaras. UN nejauc liberālisma ideologiju un stratēģiju un taktiku ar globālās saslilšanas faktu un cilvēka ietekmi.
Mēģiniet tomēr vismaz paši priekš sevis tos aprēkinus uzrakastīt. Ja strīdas par ietekmi, tad jābūt vismaz dažiem kopējiem secinājumiem, ko pieņem abas strīdus puses.
Nu piemēram, vai SEG gāzes vispār ietekmē klimatu.
Vai zinātnieku dati par dažadu periodu atmosfēras sastāvu ir reāli vai ne.
Vai degot ogļūdeņražiem rodas co2 un ūdens.
Neesmu pārbaudījis tos aprēķinus, bet tie spēj diezgan skaidri pateikt, kuras tehnoloģijas varētu būt labāk piemērotas un kuras ne.
Bet Tu jau neesi aktīvākais globālās sasilšanas cilvēka ietekmes noliedzējs Tiem lūdzu sarēķināt visu biomasā. Tu tur nepiedalies.
------------------
Ūdeņradis izgaisīs kosmosā, jo ir par vieglu. Un mainīsies atmosfēras sastāvs. Interesanti, par cik vairāk skābekļa sanāks?
----------------
Pie tam skābekli uzreiz var izmantot kādu degšanas procesu uzturēšanai, tas paaugstinas lietderības koeficientu.
Un vispār - tie visi ir tikai aprēķini un vielas izpratnes demonstrējumi. Lai parādītu, ka enerģētiski varbūt ir daudz izdevīgāki pavisam citi pasākumi. Un to visu apmēram izrēķinātu. Es esmu dabā redzējis studējošu ļaužu diskusiju par to, vai ekoloģiski izdevīgāk ir dedzināt metānu vai akmeņogles. Nopietni.
Vajadzētu saskaņot datus un faktus, ar kuriem strādājam. Nafta, gāze un ogles jau ari faktiski nekas cits nav, kā zemes dzīlēs pārstrādātas augu atliekas. Tad nu, lai apmēram diskutētu par tēmu, jābūt saprašanai par vielu apjomiem un dažiem skaitļiem.
Sasaldēt to ūdeni, kas cels to okeānu līmeni laikam nevar. toties vismaz teorētiski varsadalīt ūdeni elektrolīzē vai izaudzēt nemērā daudz koku un vispār biomasas, sakraut kaudzē un aizvākt to no aprites kā gadu tūkstošus bija aizvāktas akmeņogles, nafta un gāze.
Lai to izdarītu, ir jāzin, kur ņemt skaitļus un ko ar tiem darīt.
Ja nu sanāktu, ka tas daudzums ir ļoti liels, tad nekas cits neatliktu, kā rēķināt to pašu ekonomiju, co2 samazinājumus un citus pasākumus, kas samazina siltumu uz Zemes.
Nu pamēģini izrēķināt. 333 miljoni kvadrātkilometru. Cik tonnas ja par centimetru un cik- ja par metru. Kā pārrēķināsi koksne, kas jāzin.
www.gdrc.org/oceans/world-oceans.html
82 milijoni kvadrātkilometru Atlantijas okeānam vien. kopā 333. Un 1 centimetrs ūdens no virsmas laukuma.
Izrēķinām, cik koksnes jāizaudzē un kaut kur jāsakrauj, lai aizvāktu 1 centimetru no pasaules okeānu līmeņa.
Otrs variants - cik enerģijas vajag, lai elektrolīzē sadalītu to pašu daudzumu ūdens. Skābeklis paliek atmosfērā, ūdeņradis pagaist kosmosā, jo gravitācija to nenotur.
Rēķinām. Jo sasilšanu netaisamies mazināt.
Viens no aukstas vasaras iemesliem ir globālā sasilšana - kūst polārie ledāji un vējš pūš pārsvarā no tās puses.
Pa to laiku Austrālijā www.theguardian.com/australia-news/2019/jan/24/australia-heatwave-adelaide-breaks-its-all-time-heat-record-hitting-466c
--------------------
Kā jau rakstīju sākumā - vai mēs varētu nenoliegt globālo sasilšanu kā faktu, ko?
Tas neko nepierāda. Un šovasar dažādās valstīs tika uzstādīti steriem siltuma rekordu.
www.sciencealert.com/this-is-why-that-freezing-winter-doesn-t-mean-we-can-ignore-global-warming
eu.indystar.com/story/news/2018/01/03/how-science-links-cold-weather-and-global-warming/995553001/
Pie tam tam velosipēdam var būt akumulators. Kaut kā būtu jāierobežo tie gadījumi, kad kāds gudrinieks uzlicis priekšējam ratam vienu puskilovatu motoru, pakaļējam otru un brauc pa trotuaru ar 50km/h vai pat vairāk. Lai gan pilsētu sastrēgumi citādi, ka ar daļas braucēju pārsēšanos uz sabtransu jau nav atrisināmi.
----------------
Te viens ieminējās par Nīderlandes applūšanu ledus kušanas dēļ. Jāparēķina, cik tas naudiski un enerģētiski varētu maksāt aizvakt 1 centimetru no visu okeānu ūdens - saistot ūdeni biomasā, saistot ūdeņradi vai palaižot ūdeņradi kosmosā. Skābeklis lai paliek atmosfērā.
www.gdrc.org/oceans/world-oceans.html
82 milijoni kvadrātkilometru Atlantijas okeānam vien. kopā 333.
Un 1 centimetrs ūdens no virsmas laukuma.
www.youtube.com/watch?v=dr3ownWG8EM
5.40 tā izskatās sveces
Daudz ko var izrēķināt. Cik, piemēram, vajag uzglabājamas augu masas, lai to izkusušo ledu un papildus ūdeni izvāktu no aprītes. vai arī - cik ūdens elektrolīzē jāsadala, lai skābeklis paliktu atmosfērā, ūdeņradis vai nu tiktu uzglabāts, saistīts citās ķīmiskās reakcijās vai palaists kosmosā un ūdens līmenis kristos.
Tam visam piesārņojumam ar daļiņām, NOXiem, CO2 un sastrēgumiem ir visādi risinājumi. Daži ir vienkārši organizatoriski, tipa, es vienreiz nedēļā uzņemšos neērtības, lai pārējās nedēļas dienās baudītu ērtības, proti, par piektdaļu mazāk mašinu. Daļa ir finansiāli - sabtransa dotēšana, papildus maršruti no rīta un vakarā ar risku, ka nebūs braucēju. Ja tajā busā ir pieci braucēji, tad tās ir piecas vieglās mašīnas, ka nebrauc. Daži ir tehnoloģiski - tam pašam dīzelim ieliek papildus gāzi un jau to cieto daļiņu par kādiem procentiem ir mazāk. Varbūt to var dotēt. Elektroauto, protams. Tiem 10-20-30 minūšu braucējiem līdz darbam.
Nu, arī variants. Dzīvot tuvāk darbam. Cik procenti to varētu mainīt. Pie dzelzceļa stacijas stāv 50 mašīnas, no rīta viņas tur noliek un vakarā ap 7-8-9 iem savāc. Cik tur laika aiziet.
Es labi saprotu, cik ir ērti nebūt atkarigam no sabtransa. Un ir labi reizēm tāpat aizbraukt uz kādu pasākumu, koncertu vai kaut vai krogu paēst. Tikpat labi paceļot, kaut vai pa Latviju, vienu vasaru sākām no Jūrmalas un tad pa krastu vien līdz Ventspilij, 2 dienas, kur vien varēja, gājām pie jūras.
Ta ko es te taisnojos! Taču ir situācijas, piemēram, kārtīgs sniegputenis, slapjdraņķis, Rīgas sastrēgumi, jāved kaut kāda prece labot un tad jāved atpakaļ, sastrēgumi, braukšanas kultūra, kad būtu daudz ērtāk izvēlēties citus risinājumus, ko var apspriest, kaut vai nomas auto vai uzlabots sabtranss vai kaut kādas atlaides tiem, kam auto ir, teorētiski viņš varētu ar to auto bāzties satiksmē un taisīt sastrēgumus, bet viņš to nedara un saņem atlaidi nomai vai pilsētas biļetei vai taksim.
Tiešām nebūtu ar mieru reizi nedēļā pieciest sabtransu, lai pārējās dienās uz ceļa būtu par piektdaļu mašīnu mazāk?
Un, ja izkāpjot no tā busa vai vilciena būtu uzreiz iespēja dabūt nomas auto, izbraukt pilsetu - nu tās 2-3-4 vietas, kur lauķim vajag, un tad to lielo gabalu atkal braukt ar labu, ērtu sabtransu?
Tiešām visas reizes, kad kaut kur jādodas, nevienu pašu reizi negribētos ērti un ātri ar labu busu vai vilcienu un no tā vēl ar vietējo transportu galamērķī. Nekad? Vienmēr pašam jābrauc?
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Te ir NASA pētījums
www.nasa.gov/topics/earth/features/co2-temperature.html
Te vēl daži
www.skepticalscience.com/empirical-evidence-for-co2-enhanced-greenhouse-effect.htm
scienceblogs.com/illconsidered/2008/10/what-is-the-evidence-that-co2
www.livescience.com/58203-how-carbon-dioxide-is-warming-earth.html
Te - kā ar mākoņiem pat var samazināt sasilšanu
newatlas.com/geoengineering-studies-test/50630/