Kad nobruka Banka Baltija riebīgie teorētiķi teica, ka būtu tā ka jāpaanalizē, kas tad deva to slēdzienu, ka bankā viss ok, kādus slēdzienus tie kantori vēl ir devuši, un ka vajadzētu uzraudzīt, kādus padomus, spiedienus un ieteikumus mēs te vispār esam ņēmusi par pilnu. Valsts mediji ar lielu sašutinājumu noraidīja šīs praksē nepamatotās teorijas, slēdza ārā mikrofonus un aicināja visādus viedos speciālistus biezā slānī.

Netika izdarīti pareizie secinajumi. Viens no tiem - biznesa izglītība, kas pieejama vietējiem padomu ieteicējiem un vagariem ir surogāts un tālāk par vidēji sarezģītu lokālu procesu menedžēšanu nepavelk.

Kāds saturīgs un lietas būtību izsakošs un arī inteliģents komentārs!

Pilna aina:

Ārzemju padomdeveji sastāsta krutajiem pārpircējiem, kuru bizness ir citur ražotas mantas vai nu pa tiešo, vai caur starpniekiem, vai nedaudz apstrādājot pārdot latvietim vidējam, ka tā bus mūžīgi, ka piesātinājums ar mantām, mašīnām, dzīvokļiem, remontiem un citiem atribūtiem nekad neiestāsies, ka visi, kas saka ko citu, ir neveiksminieki un gāzē tik grīdā. Ņem tik kredītus, jo būs jau dārgāk un noguldi naudu bankā, lai nezaudētu inflācijā. Bet tad kādā brīdī, kad nekustamo cenas ir bezjēga lielas un nav kas viņus grib un maksā to naudu un pašu nauda bankā ir tikai 10%, pārējais līgumi un saistības, tad lieli onkuļi slēdz galdu un paprasa REĀLU naudu atpakaļ. Un tad izrādās , ka līgumos ir daži interesanti punkti.

Papilddarbiņi un izmaksas - apkarot visādus taupītājus un vietējo resursu izmantotājus un iestastīt, ka bez citu padoma un vērtīgajām precem latvietis nekā nevar. Eksaktos mācīties vispar fui. Ķīna tapat saražos pa lēto un pārdosim un dzīvosim laimīgi.

Jūs visi esat gudri.

redziet kungi, ja jus būtu cītīgi postējuši un jautājuši elektronikas interešu pulciņā tad zinātu ka

1. termostats litija aķim +5c nepatērēs nekā daudz no mašīnas aķa

2. Svina aķīšus arī var lietot - un ir tāds sprieguma regulators arī.

domāt vajag

Ja nesaskati sakaribu starp klanīšanos ficiem, reitingiem in humanitaristiem un tagadejo situāciju, tad tu neesi pat gravracis.

Tas sāks apmēram tā - paklausot gudriem padomdevējiem no ārzemēm, tika izčkarēta izglītības sistēma

forums.daripats.lv/...

Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone

Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.

Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.

Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

Rivža

\"\"man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.\"\"

Godmanis

no 100.panta

...eksaktā izglītība snoliegums, kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies.

Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir.

Būtu labi, ja tiktu izdarīti secinājumi par visādu padomdevēju padomu patieso vērtību. Piemēram, visādas reitingu aģentūras, kuru reitingi taču ietekmē investorus un kredītu lētumu un pieejamību un tad nu grābj cik un kam vajag un nevajag, neatkarīgi no tā , vai tas iegādātais īpašums ir vai nav reāli vērtīgs.

nu ja, bet bija tak svarīgākas lietas

???

www.multiprese.eu/...

Jap///humora izjūta...

Vai grūbas ņemt vārītas vai var nevārītas?

Aptuvenā banku krīzes vēsture.

Mediju topa jautājumi. Pirms dažiem gadiem :

1. visādi

2.

3. citādi

4. jautājumi

...

apmēram 45. Kredītu struktūra - apēšanas, patēriņa, nekustamie, razošanas, inovāciju.

Tagad:

1. tas, kas tagad ir.

Jautājums - nezināšana vai ļaunprātīga cenzūra???

MIG/MAG metināmā labošanai nepieciešamā pamatiformācija nekādi nav saistīta ar krīzēm.

Nu ja, tik pietrūka rokošās žurnālistikas. Nekas, Domburs noorganizēs Jubaltu, Ķīli un vēl kādu specu un tie iedos nākotnes redzējumu.

Šoreiz būtu pieticis ar runāšanu. Medijos.