Zinu gadījumus....
nekustamo burbulis ... par lielu vērtība....
Zinu gadījumus....
nekustamo burbulis ... par lielu vērtība....
Es pateicu to, ka nav kārtības ar prognozēšanu un pareizajiem ekspertiem ilgtermiņā. Šaubu gadījumā noder arī vienkaršs konservatīvisms un neticība ilgajam labo kredītu izsniegšanas termiņam.
Ja deviņdesmitajos gados ""dažas bankas"' tuvajās ārzemēs jau prasīja papildu ķīlas, tad kāda mārrutka pēc viedie eksperti, padomdevēji, žurnālisti un pārejie labdari tā nedaudz neatgādināja, kas un kā jau ir bijis, lai latvietis praktiskais mācās un ielāgo?
21.dec.2006.g.
raimondsm rakstīja: Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!
1. dec.2008.g.
Savukārt vakar TV3 teica, ka daudzus kredītņēmājus šokē fakts, ka pēc kredīta īpašuma atdosanas bankai problēmas nebeidzas un jāsedz starpība arī. Pat puse no summmas ! Parādnieku esot (24 000 pagājušogad 15 000). Kāda banka savā mines zeme deviņdesmitajos gados jau esot prasījusi papildu nodrošinajumu kredītam PĒC krīzes !
LNT Godmanis teica, ka 180 000 mājsaimniecibu esot kredīti ( pavisam ir 980 000 mājsaimniecību). Vēl tika pieminēts, ka 2 000 000 vajagot banku sindicēto kredītu atmaksai.
LTV1 pārsvarā intervēja neatkarīgos
speciālistus.
Kā jau teicu pirms pāris gadiem - nebūs labi. Sevisķi tāpēc, ka kredīta summma vairāk kā divas reizes lielāka par vērtību.
lv.lv.allconstructions.com/...
....daudzi objekti otro reizi tiek izsolīti ar atlaidi 25% no sākotnējās vērtības, bet dažkārt objektu izsola pat trešo reizi - ar 40% atlaidi. Nepērk.
Bija viena firma, kas šitā labo jau esošus pamatus, kas sēžas. Dīzelis, saurbj slipi, pa dobo pāli ar spiedienu betonu un izveidojas ""pēda"" kas tur visu pasākumu.
ne gluži
bet nu tērauda škiedras - 4 cm garu, 0,8mm diametra zigzagveida veidojumu jauc klāt lejamam betonam un armatūru neliek jau tagad
Siksparnis rakstīja:
kasinsh79 rakstīja: Pusotra stāva - bez problēmām. Praksē pierādīts. Lasām grāmatas
Padalieties, kādas ir lasītas grāmatas par būvniecību.
Palasam un pasapņojam
vajag tādu, kas uzkrāj un piemet klāt 5-10% koncentracijas. Pie normāla svara un izmēriem ![]()
Stāsts ir apr detonaciju.
Kompresijas pakape ir sarēķināta pie pilnas gāzes un maksimālas degvielas un gaisa koncentrācijas, kad nav detonacijas.
Bet ar maksimālu gāzi brauc tikai, kā nu kurš, piemēram 2% laika
Tādējādi pārēja laikā mierigi varētu to kompresijas pakāpi taisīt lielāku, līdz ar to arī motoras būtu efektivāks.
bet tad tajā brīdī, kad iespiež gāzi grīdā, būtu detonācija.
Tāpēc , mainot kompresijas pakāpi un ar pusgāzi braucot ar efektīvāku motoru, panāk ietaupījumu.
Tas pats ir ar 20%(gaiss) vai 40%skābekli pēc skābekļa membrānas.
Turbo vispār ir zemāka kompresijas pakāpe, nekā parastajam. Un ar pusgāzi braucot var taisīt to kompresiju lielāku, jo detonācija nedraud. Proti, ar sesto robu uz 100km/h pie kadiem piemēram 2000rpm braucot kompresijas pakape var būt lielaka - motors efektīvāks - patērinš mazaks.
Šitas tika jau aprunāts par tām skābekļa membranām, detonāciju pie lielāka skābekļa satura un rekuperāciju.
ja ir otrs dekoders, dubultā galva un otrais kanāls ir bezmaksas, tad var skatīties citu programmu
no tā paša Viasat
nav gan vecas, strādā pie uzlabojumiem
funktieris ir... batka, pastāsti
Raacens rakstīja:
raimondsm rakstīja: Aizņemsies miljardu...
A vot i neuzminēji
ja, laikam 3
bet, ka jau teicu topika sākumā s...i būs
Latvijas reklāmas avīzē paradījusies sadaļa - izsoles
maināma kompresijas pakāpe