es jau vienreiz atbildēju uz šo jautājumu un tici man, nebrīnos
www.iauto.lv/...
tātad vēlreiz - ir kaut kādi procesi sabiedrībā, kāpēc Latvija ieņem visādās pēdējas vietas visādos tur sarakstos. Kā zināms, latvieša mīļākais ēdiens ir, nu jūs jau zināt... Tāpat atkal un atkal atkārtojas prakse, ka valstiskie lēmumi, ieskaitot likumdošanu ir ne tikai samuģīti, netālredzīgi un domāti kaut kādu grupu interesēm, bet arī banāli stulbi, kas liecina, ka attiecīgajas vietas pie lemšanas ir tikusi pastulbi, bet LOJĀLI UN un nezin kāpēc KAUT KĀDA VAIRĀKUMA CIENĪTI LĒMĒJI.
Tātad, ņemam baltu patiesību
1. Oktāns ir degviela, ogļūdeņradis ( hydrocarbon, HC).
2. Agrīna skolnieka tehniskā jaunrade ir pamats ražošanai.
3. Lai spriestu par tehniku, jāzin vidusskolas pamati fizikā, ķīmijā, matematikā.
3. utt utjpr
iemetam krātiņā un skatāmies reakcijas, kas imitē to, kas notiek sabiedrībā. No tekstiem varam saprast, ka vidējais pilsonis nealkst pēc gara gaismas, lasot ķīmijas vai Vonnegūta grāmatas, skatoties dziļas psiholoģijas filmas - tipa Stepfordas sievas, kas palīdz izprast procesus sabiedrība, uzskata sevi par gana gudru un, pats galvenais, ir aktīvs viedoklu apkarošanā. Tāpat vērojama tendence nevis spriest par saturu, bet formu. Un daži to prot novērtēt. Proti to, ka šie teksto parāda to, kas notiek realā vidē, piemēram, skolā, kur kaut kādam klases gudrītim, vispirms, kaut kādos laukos nemaz nav to iespēju mācīties sākuma iemaņas lai kļūtu par elektroniķi vai motoru konstruktoru, un, ja arī viņam ir kaut kādas atšķirīgas intereses, ko pārejie nesaprot, ir izredzes izsaukt agresiju un naidu, jo skauž taču, ka kāds fizikas stundās neguļ. Tātad, lai gan demokrātiski pareizi būtu intereseties, ko domā vairākums, proti, ka pa telļuku jārāda seriāli vai virspusēji organizētas diskusijas, ko vada nekompetenti žurnālisti, ka laba pašvaldība bruģē trotuārus un ieliek skolai logus ( bet elektronikas pulciņa 60km rādiusā ta nav), tomēr, lai šis pats vairākums dzīvotu labāk un ražotu augstas pievienotas vērtības preces, tam VAJADZĒTU
VAIRĀK UZTRAUKTIES, lai tie 3-4 no 30 klases iespējamie nākamie latviešu Nokias vai Intel radītāji var savas spējas attīstīt. Problēma ir tur, ka tas vairakums aktīvi protestē pret domu, ka tiem gudrīšiem varētu but kaut kas vajadzīgs, ja paši nesaprot, tad nevajag arī tiem. Un tas nav pareizi. Tātad patiesībā Deksters un Gnoms, par spīti baniem, ir šo procesu izpratnes veidošanā devusi lielu ieguldījumu, jo reaģe tieši tāpat, ka reālā vidē darītu skolā, sabiedriskā vidē vai kur citur.
.