Es par to, vai kapitālistiem demokrātiem nav jāmēģina iebarot visādu citu valstu vidējais patērētājs kļūstot, kā lai to pasaka, mazāk, ēē... efektīviem savos biznesos un ar mazāku, bet godīgāku peļņas procentu.
Nu, piemēram, banku kāre pēc peļņas un nekustamo krīze.
Tas taču drusku ietekmē brīvās kapitāla aprites, peļņas iespēju visiem, godīga biznesa priekšstatus un novirza balsis visšādiem kreisuļiem.





















Nu, vienkāršāk, ja bankas būtu bijušas mazāk alkatīgas krīzē, mazāk dāļātu kredītus tiem, kas to nevar atļauties un būtu mazāk izbraukušo un parādā palikušo, vai tas mazinātu veco padomju sistēmu idealizējošo un par kreisajiem balsojošo skaitu.
Un informācijas karā būtu vieglāk.
Demokrāti, demokrātija manā šajā kontekstā ir tāpēc, ka lēmumus taču kaut ko darīt vai nedarīt it kā pieņem pilsonis pats, tik nav kas viņu pamāca un attur no stulbībām. Nekāda sakara ar lielvalsts divpartiju sistēmu.