Pie tāda infekcijas izplatīšanās tempa - 10 tūkstoši dienā vienkārši izsīkst neinficēto resursi. Ja neuzrodas galīgi atšķirīgs COVID variants, tad sabiedrībā jau ir tik daudz vakcinēto, vakcinēto un pārslimojušo, pārslimojušo deltu un vecos variantus, pārslimojušo omikronu un kādu veco variantu, ka kopējā imunitāte vienkārši nosaka to, ka tas infekcijas pieaugums apstājas. Teiksim, pēc divām nedēļām. Vai mēneša. Divi tūkstoši dienā, slimnīcās simts.
Tad uz skatuves sāksies drūzmēšanās, kurš tieši to panāca. Lai gan process gandrīz dabisks, kā nu ir, tā ir, ko nu mēs tur varam darīt.
Tur gan būs daži blakusefekti, pastā esot drusku problēmas ar darbiniekiem, sūtījumu piegāde drusku kavējas dažas nodaļās,Rīgas komunālajam dienestam laikam sētnieki un tehnisko mašīnu vadītāji, tur kāds ārsts, medmāsa, skolotājs, ierēdnis, varbūt kada nodaļa drusku nestrādās, daži pakalpojumi CILVĒKIEM, bet tas tā, pārejoši. Jo galvenais, lai CILVĒKIEM labi.
To, ka no kā COVIDa nekas nopietns nav tak daudzi teica jau sākumā.
Ja tas tā arī norims, tad ar to pārliecību arī paliks. Ka viss tak nav bijis nemaz nopietni, ka visas vecmāmiņas un vectētiņi un par daži vidēja vecuma ļautiņi joprojām ir alive and kicking un nevienam, kas pārslimojis, nekādu seku nav.
Un ar pārvaldi daudzmaz ir kārtībā un CILVĒKIEM ar nav ne vainas.
Nomuļļās un nekā neiemācīsies, tāpat, kā no cūku un putnu gripas.