VWfans rakstīja: Viņi ir mums daudzās lietās priekšā, bet satiksmes drošības ziņā vairs nē.
Tu tiešām tici tiem datiem? Reāli satiksmes drošība nav mainījusies pēdējos 5 gadus, ir minimāli uzlabojumi, bet ne jau CSDD nopelna dēļ, tīri dēļ pasīvās drošības/pateicoties ārstiem ir mazāk mirušo, bet avāriju skaits ir tas pats.
Pirmais rakstīja:
klunkšķ, nevis krakšķ
To jau autors nav apstiprinājis... ak internetdiagnostika
Ja gultnis ir pagalam tad tā skaņa ir tā it kā kārbā zobrati maļās(klunk,klunk
). Nepiesienies, ja
Nē tas bija pagrieziens no krastmalas uz Akmens tiltu un tālāk Uzvaras/Slokas krustojumā apstājās pie sarkanā, lai gan tur nav STOP baltā zīme. Var jau būt, ka tā bija cita Meriva, ja pa to maršrutu nebrauci.
>izklausies no tādiem, kam visās spraugās jālien garām
Nē nu, ja nogriež ceļu, man jau nav grūti piebremzēt, lai jau katrs brauc kā māk 
Merivai numurzīme bij zīmīga ar atkārtojošiem cipariem. Nogriežoties uz Akmens tiltu no vidējās joslas, vēl uztaurēju.
Varbūt mainot kārbu nav pareizi salikuši pārslēgšanās sviras/troses un slēdzot piemēram atpakaļgaitā daļēji paliek robā. Efekts ir interesants, ja izdodas ielikt vienlaicīgi divos ātrumos. Ja tā skaņa vairāk ir nevis krakšķi, bet klunkstoša (jaunvārds) iespējams pie vainas kāds no kārbas gultņiem.
Kādus 2 mēn atpakaļ šķeit fanu manīju, 2 CSN pārkāpumi īsā posmā. Tā turpinot braukt mainīs nevis uzlikas, bet sānu durvis un aizmugurējo buferi, nogriezās no vidējās joslas pa kreisi un savukārt nākošajā krustojumā apstājās pa vidu.
kaut 0.1, galvenais lai neatšķiras bremzēšanas spēki uz vienas ass.
scope rakstīja:
Savdabīga interpretācija katrā ziņā.
Vēl tāds moments, apmale ir trotuāra vai ielas daļa
scope rakstīja:
Tajā pašā laikā ir CSN punkts nr. 86, kas nosaka, ka autovadītāji paši nosaka joslu skaitu...
Ne jau gadījumos, ka pa vidu ir strīpa, kas atdala braukšanas plūsmas. Ja būtu divas joslas, būtu dubultā nepārtrauktā. Šis jau n reizes izrunāts.
>bet tas neļauj braukt uz trotuāra
Ne jau braukt, bet stāvēt. Redzi atļauja stāvēt nenozīmē atļauju braukt, pat ja zīme ir par stāvvietu, kas izvietota uz trotuāra nenozīmē, ka pa trotuāru var vizināties.
CSN punkta protams nav, bet pēc manas ačgārnās loģikas tā sanāk. Dzīvojamā zona ir visa ekskluzīva gājējiem, var pārvietoties pa visu ceļu. Ja gājēji drīkst pa brauktuvi staigāt, tad jebkur novietots auto teorētiski var tiem traucēt, tātad nav atšķirības, kur stāv, sodu var tāpat noraut
Ja dzīvojamā zona ir mājas kopīpašums, tad kā var ierobežot domājamo daļu lietošanu?
transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu
Auto jānovieto tā, lai netraucēt braukt un gājējiem iet, gājējs nav tramvajs var apiet, ja vien tiešām durvīm pretī nestāv.
dzīvojamā zonā var uz troturāra likt, gājējiem tāpat ļauts iet pa visu ceļa platumu, tā kā auto nekādi netraucē 
Ne jau dēļ 4x4 tiek pirkti džipi, bet gan lai mašīna augstāka, ietilpīgāka, tipa drošākas(var mazākiem auto braukt virsū), labāka pārredzamība, var uz apmalēm stumties virsū, piestumties ar pupiem tuvāk stūrei. 4x4 ir lieka ekstra, cacas pirktu arī bez tā.
Tad principā radžoto riepu lielākais mīnuss ir to skaļums un tāpēc nepopulārākas.
kamēr jauna... tajā testā arī labi parādīts, kā uzvedas palietotas riepas
vai tad angļu virsbūvi vispār var reģistrēt CSDD oficiāli...
Šitai lāpstai ar ne vainas: cenuklubs.lv/...
Ļoti kompakti var salocīt, labi pārdomāts, nav gan sevišķi liela toties var ērti vadāt līdzi.
>ar ko radžotās atšķiras no parastajām
ar to arī atšķiras, ar uzvedību uz ledus, vienā situācijā glābs citā nāks par sliktu. Uz ne ledus "parastās" ir pārākas. Nu nav tāda zelta vidusceļa. Protams ārpus pilsētas izvēlētos radžotās.
>tas Kanibalam
Un? domā autobusus kāds apaus ar radžu vai ziemas riepām?
uupis rakstīja:
Un jebkurš radžu pretinieka arguments ir sakaujams ar vienu argumentu.
Jābrauc ir atbilstoši apstākļiem un riepu iespējām un nebūs neviens jāsakauj
. 4x4 arī visādi ir pārāks bezceļos, bet tomēr bremzē kā parasts auto. No radžotām riepām dziļā sniegā tāpat diža starpība nav un gumijas sastāvs arī nav tas, ja tās būtu tik izteikti pārākas, tad taču tikai tādas vien pārdotu.
rudens68 rakstīja:....mjā .......nu ir švīkas ir punktiņi ... lai gan ar skrāpi nēesmu skrāpējis
Tam ļoti palīdz stiklu skalotāja "gudrā" funkcija, ka pēc pašpricēšanas uzreiz laiž ar tīrītajiem. Ja ūdens iet uz beigām, tad tā arī nostaigā noteiktās reizes pa sausu stiklu, švīkājot smilšu graudiņus šurp-turp
Sretsked rakstīja:
Varam arī satikties,iedzert kafiju vai zāļu tēju un parunāt par šo tēmu.
O...jūtu tiks likti pamati jaunai partijai, vēsturisks mirklis.
tāpēc, ka sabojājies. Pie normāli strādājošas dzesēšanas sistēmas nekādu kartonu nevajag.
Nu, labi varš(kapars) nerūsē, bet korodē(sabrūk) elektroķīmisku procesu, skābju/sārmu ietekmē. Patina aizsargslānis, kas veidojas ārējo apstākļu iedarbībā uz vara virsmām ir cēls, respektabls un vēl visādi cienījams vārdos, bet kā elektrovadītājs neder. Sāls+ūdens+skābekļa ietekmē rodas laikam zaļais CuCl2. Parasti jau kontakti nav tīrs varš, bet ar pārklājumiem un tie tad arī veicina cēlā "zaļā" rašanos.
Zaļais - norūsējuši kontakti.
Seene rakstīja: Auto ļoti bieži ir ekonomiskāks risinājums par sabiedrisko.
Tas jau nav jāuztver kā norma, ja mūsu banānvalstī tā ir.