Slinkais
Jāpiebilst, ka ziemas dīzeļdegviela no vasaras atšķiras tieši ar parafīna daudzumu tajā, kas patiesībā arī ir degvielas enerģijas avots. Mazāk parafīna, mazāks cetānskaitlis, mazāk enerģijas un rezultātā lielāks degvielas patēriņš, toties iespēja braukt arī aukstā laikā.
kaut kaadas mulkjiibas. ziemaa var braukt arii az vasaras solkji, kam piejauc piedevas. ko tad taas piedevas savaac parafiinus maisos un noliek baakas sturiitii, liidz vasarai?
=======================
Nea, vinjam ir taisniiba
Ir taadi divi DD parametri - CP (Cloud Point) un CFPP (Cold Filter Plugging Point), ar piedevu var padziit uz leju CFPP, bet ne bezgaliigi. Svariigi ir DD attieciigaa parametra izejas lielumi, teiksim ziemas DD jau saakotneejais CFPP ir krietni zemaaks, pa daljai tieshi zemaaka parafiina satura deelj. Savulaik muusu kantora bojeviks ziemaa bija shaada piedeva PARAFLOW 255, tolaik ar shiem jautaajumiem naacaas krietni pastraadaat
i_edgars
Salasoties visādus saiteļus ar galīgām muļķībām zināšanas nevar papildīnāt!
========================
Nu, bet tu jau tieshi to arii dari, kaa lasi "saiteljus"
Visām dīzeļdegvielām, kuras izmanto autotransportā gan vasaras, gan ziemas, gan arktiskajām ir pilnīgi vienāds cetānskaitlis!
Ieskaties standartos www.nge.ru/...
Vari pameklēt EU standartus... un tur arī būs tas pats.
========================
Visos standartos cetaanskaitlis ir noraadiits "no / liidz", krievu standartaa kaa reizi ir noraadiita cetaanskaitlja APAKSHEEJAA robezha visu veidu degvielaam, mazaak vispaar nedriikst buut
Taapeec jau Rietumu testos ir jeedziens "typical", un tas nebuut nav 45, iznjemot ziemas degvielas
Palasi kaut ko nopietnu, piemeeram ASTM standartus degvielaam - tie ir pamataa arii ISO standartiem, kurus tu sauc par EU standartiem