GuntisG rakstīja: Reiz bij man tāda saruna ar puiku:
Puika saka: Zini tēti, tai tantei tētis nomira.
Es: Nu ja, viņš bija vecs un tāpēc nomira.
Puika: Laikam saslima ļoti ļoti un nomira. Bet Tu, tēti, taču nemirsi?
Es: Nu vispār jau mēs visi kādreiz nomirsim. (cik ciniska atbilde, vai ne?)
Puika: Nē, tēti, stiprie nemirst!
So sweet
Vai ta nu biji tik stiprs lai noturētu asaru.
GuntisG rakstīja: Winnij, nevis asaru, bet knapi smieklus valdīju, jo puika to pateica tik pārliecinošā intonācijā, ka man bija jāsaprot, ka tā tam būs būt.
Nu tad kā saka:
No bērna mutes Dieva ausī. Laikam jau tagad zinātnieku prātā.